Ceļojuma pirmā pietura bija Skaistkalne, kur mūs sagaidīja mūsu gide Laima. Esam te arī bijuši agrāk, bet šai krāšņajai celtnei pabraukt garām nevar. Tā jau pa gabalu redzama ar saviem augstajiem, baltajiem torņiem. Laima mūs aicināja iekšā un pastāstīja tās vēsturi. Šī ir otrā lielākā lauku Romas katoļu baznīca Latvijā. Īsts arhitektūras piemineklis. Pēc uzbūvēšanas tā kļuva par paraugu citām vēlāk būvētām baznīcām.
Te lūdzas par slimniekiem, laulātiem pāriem un stiprām ģimenēm, par veselību un ticību. Redzējām jau sagatavotus materiālus Dievnama izdaiļošanai svētkiem, kuri te katru gadu notiek augusta pirmajā svētdienā. Tos atzīmē par godu Jaunavas Marijas uzņemšanai debesīs. Tāpēc te jau ierodas svētceļotāji, un šie svētki ir slaveni kā Kanapenes svētki. Pārbaucot Mēmeles upīti, jau esam Lietuvā. Mūsu ieskatā te turpinās it kā Zemgales līdzenums. Bet viņi to sauc par Viduslietuvas zemieni. Vietām gar ceļa malām zied magones. Sasniedzam Šauļus un apmeklējam Kaķu muzeju, kur jau uz administrācijas galda laipni sagaida muzeja direktors Perlas. Atļauj sevi noglāstīt, ar to piekrizdams apmeklējumam. Te plauktos, stendos ir izvietoti ap 6000 kaķēnu no porcelāna, kristāla, koka... Redzam milzīgu gleznu ar 42 kaķiem. Pārsteidz pie sienas pasaules karte ar visām valstīm. Bet tām nosaukuma nav, ir tikai uzrakstīts, kā skan vārds «kaķis» katrā valodā. Kāds gods šim dzīvniekam!
Muzeja telpās atrodas arī dzīvnieku dārzs ar eksotiskiem dzīvniekiem. Rāpuļi dažam gan uzdzina šermuļus. Administratore sākumā stāstīja, ka papagaiļi ir laipni un sasveicinās skaidrā valodā. Nē, ieraugot mūs, dziļdomīgi klusēja. Rādīja tikai skaistos spārnus un asti. Taču, kad gājām prom, garām ejot atskanēja tādas neviltotas bērna raudas, ka sākām skatīties, kur te pamests mazs bērns? Protams, tā bija papagaiļa balss! Taču vislielākā dzīvnieku skulptūra «Dzelzs Lapsa» mūs sagaidīja Talkšu ezera krastā. Izskatās jauka, gudra. Viņas valdījumā ir visa ezera krastmala.
Pēc gides teiktā, Šauļu pilsētā ir daudz kā, kas Lietuvā ir vislielākais, visaugstākais un vienīgais... To apskatei vajadzētu veltīt visu dienu. Ne velti te pēdējā laikā iedzīvotāju skaits audzis par 20 000, attīstās rūpnieciskā zona. Pieaugums ir radies, jo valsts sniedz finansiālu atbalstu, lai cilvēki nāk dzīvot uz lauku reģioniem un attīstītu tos. Kādreiz vēl noteikti atgriezīsimies!
Zemnieku saimniecībā «Raiba pluksna» apskatījām arī dekoratīvos putnus. Fazāni, pāvi demonstrē savus krāšņos tērpus. Tālāk steidzāmies uz Pakrojas muižu, kur redzējām milzīgās ziedu skulptūras ar vēsturiskiem un eksotiskiem augiem. Plašajā muižas teritorijā vasarā miljoniem ziedu sniedz ziedēšanas kulmināciju dzīvā gleznā. Redzamas mīlestības un kaisles siltuma krāsas. Šogad to visu varbūt pabojājis nerimstošais lietus. Bet vietējie gaida 15. augustu, kad notiks ziedu festivāls un parks pārvērtīsies par 19. gadsimta aristokrātu balles vietu, kur izklaides būs visas dienas garumā. Mēs izstaigājām visu plašo teritoriju un priecājāmies par redzēto skaisto ziedu bagātību.
Paldies biedrībai par noorganizēto braucienu! Atvadāmies līdz nākamajam ceļojumam!
