Agrāk ciemos saimnieks brauca, iejūdzot labāko zirgu. Mums gan tāda nav, tāpēc Jānis pušķoja savu dzelzs rumaku. Mums sekoja biedrības vadītāja Tamāra ar savu kučieri un kuplā skaitā saimes ļaudis ar busiņu. Pa ceļam sastapām lielu Lieldienu Zaķi (Ausma Sondere), kurš vēl meklēja paslēptās Lieldienu olas. Par brīnumu, tās bija zilā krāsā. Groziņš jau bija pilns, un Zaķis ar mieru bija braukt mums līdzi.
Birzgales centrā mūs sagaidīja Artūrs un Juris. Jutām, ka tiešām esam gaidīti. Lai uzzinātu vairāk par ciemu, mūs aicināja doties uz muzeju «Rūķi». Vadītāja Laila stāstīja par ciema rašanās pirmsākumiem, kurš sācis veidoties jau viduslaikos pie Birzgales upes, kas bija svarīgs ūdensceļš. Laika gaitā te veidojusies tradicionālā latviešu arhitektūra, kas atspoguļo lauku dzīvi un amatus. Apkārt skaista ainava ar pakalniem. Te dzīvo ap 300 iedzīvotāju, bet skolā mācās 100 bērnu. Tātad nākotne būs. Te iedvesmu gan kultūrā, gan sportā smēlušies ievērojami cilvēki, piemēram, Vecais Stenders – nozīmīga persona izglītībā un literatūrā. Pazīstami novadnieki Gunārs Cilinskis, Ēriks Hānbergs, Uldis Siliņš... nozīmīgs nosaukums ciemā ir arī Valtera takai.
Lailas stāstījums par savu dzimto pusi bija iejūtīgs un interesants. Ja to vēl saista ar teikām un pasakām, tad ikdienā pārsteigumu netrūkst. Vajag tik ticēt, ka Birzgalē darbojas īsti rūķi. Tālāk mūs Artūrs aicināja uz viesu namu «Baltupe», kur darbojas Aigars Kauliņš. Viesmīlīgs saimnieks, kurš ar savu saimi rūpējas par sakopto apkārtni un kultūru. Te mūs sagaida ar milzīgu spārnu atvēzienu liels strauss, melnās pīles, balts mīlīgs trusis. Piekalnītē sava pirts, kubls, banketa zāle, estrādīte mini teātrim, kur arī mēs notrallinājām savu dziesmu. Atbalss skanēja pāri sakoptajiem tīrumiem. Nevienā muzejā es neesmu redzējusi tik daudz mūsu senču pielietoto darbarīku. Tādi veiksmīgi arī tagad tiek vēl vākti. Nosūbējuši, bet īsti. Daudzi bērnībā esam dzīvojuši laukos, bet uz saimnieka jautājumu, kas tas varētu būt – atkal pārsteigums! Novēlam viņam veiksmi muzeja papildināšanā.
Pa ceļam piestājam arī birzgaliešu atpūtas vietā pie ūdens. Viņiem ir sakopta pludmale.
Apciemojam arī bibliotēku. Uz galda jaunākās grāmatas. Bibliotekāre Inga stāstīja, ka te cilvēki nāk ne tikai pēc grāmatām, bet arī parunāties. Apmainīties ar literatūru un pašreiz ar dārzeņu sēklām pavasara sējai.
Artūrs un Juris aicināja apskatīt arī darba kabinetu. Patīkama, viesmīlīga telpa. Vēsturiskās mājas pagrabstāvā ir labdarības vieta. Te arī notiek apmaiņa, kas man nav vajadzīgs – derēs citam.
Omulību radām Tautas nama telpās, kur pēc dzestra āra vēja patīkams siltums un bagātīgi klāts galds. Nu Lieldienu Zaķa sagādātās olas devās kaujās, par ko neviltoti priecājās pats Zaķis. Skanēja Lieldienu pantiņi un pazīstamās tautasdziesmas, kam uzdeva takti Jekaterina. Nemanot paskrēja laiks, jo te bija tā vieta, no kurienes negribējās braukt prom. Vairākas dienas telefonos tika raidītas ovācijas un emocijas par redzēto.
Paldies Artūram un Jurim par uzņemšanu. Paldies visiem par viesmīlību!
