Ekskursija sākās ar pieturu Limbažos – N. Bomja maiznīcā «Lielezers», kur jau kopš 1991. gada tiek cepta maize pēc senas meistara A. Blumberga tehnoloģijas. «Maize, kuru var pazīt pēc garšas» – šis sauklis izrādījās patiess. Ceļotāji ar lielu prieku iegādājās svaigi ceptas bulciņas, cepumus un maizi, kas katram lika uz mirkli apstāties un izbaudīt vienkāršu, bet patiesu garšas prieku.

Tālāk devāmies uz Dzīvā sudraba muzeju, kur juveliera Oļega Auzera radītie lielformāta sudraba mākslas darbi pārsteidza ar savu dziļumu un simboliku. Ekskursija gida pavadībā ļāva iegrimt pasaulē, kur sudrabs stāsta par mīlestību, dzīvību un cilvēka iekšējo pasauli.

Pēc tam devāmies uz kazu saimniecību «Virbotnes», kur saimniece iepazīstināja ar kazu ganāmpulku. Aizraujoša ekskursija ar interesantu stāstījumu gan par kazu audzēšanu, gan par saimniecības attīstību. Noslēgumā degustējām kazas sieru un saldējumu, dzērām tēju ar medu, kā arī iegādājāmies lauku labumus, kas priecēs vēl ilgi pēc ekskursijas.

Minhauzena muzejā gida stāstījums par leģendāro pulkvedi fon Minhauzenu lika pasmaidīt un atcerēties bērnības fantāzijas. Kā zināms, Minhauzens pats sevi vilka ārā no purva aiz matiem – un arī mums katram dzīvē pienāk brīži, kad jāsameklē spēks sevī, lai tiktu uz priekšu.

Mājupceļā piestājām pie Baltās kāpas Saulkrastos. Rudens saulriets bija apmācies, taču starp mākoņiem pavērās šaura gaismas taciņa – klusa, bet spēcīga atgādinājuma zīme, ka pat pelēkā dienā iespējams ieraudzīt gaismu. Klusums, vēja šalkas un plašais horizonts radīja sajūtu, ka esam daļa no kaut kā lielāka.

Ekskursija bija izklaidējoša un iedvesmojoša – tā stiprināja kopības izjūtu, sniedza jaunas zināšanas un ļāva baudīt Latvijas kultūras un dabas daudzveidību. Paldies visiem ekskursijas dalībniekiem par aktīvu līdzdalību un pozitīvo noskaņojumu, līdz jauniem piedzīvojumiem, iespaidiem un krāšņām emocijām.