Ceturtdiena, 14.11.2024 13:47
Fricis, Vikentijs, Vincents
Ceturtdiena, 24. oktobris, 2024 16:38

Operdīva Sonora Vaice multimediālā monooperā “Valentīna” par Valentīnas Freimanes mīlestību un dzīvi

Operetes teātris
Operdīva Sonora Vaice multimediālā monooperā “Valentīna” par Valentīnas Freimanes mīlestību un dzīvi
Foto: Operetes teātris
Ceturtdiena, 24. oktobris, 2024 16:38

Operdīva Sonora Vaice multimediālā monooperā “Valentīna” par Valentīnas Freimanes mīlestību un dzīvi

Operetes teātris

30. oktobrī Ogres novada Kultūras centrā izskanēs pasaulē pieprasītā latviešu komponista Artura Maskata multimediālā monoopera “Valentīna”, kas stāsta par Latvijas kultūras leģendu – kinozinātnieci Valentīnu Freimani. Titullomu šajā Operetes teātra iestudējumā atveidos operdīva Sonora Vaice (soprāns), kura ir arī izrādes režisore.

Leģendārās kinozinātnieces Valentīnas Freimanes (1922.-2018.) dzīves un dziļas mīlestības stāsts Sonoras Vaices multimediālā kamerversijāOperetes teātra iestudējumā. No varones saulainās bērnības piedzīvojumiem līdz ļoti sarežģītajam laikam. Brīnumainā izglābšanās. Laikmets. Titullomā: Sonora Vaice (soprāns), mūziķi-aktieri: Gidons Grīnbergs (vijole), Inita Āboliņa (akordeons), Māris Žagars (klavieres).

Operas “Valentīna” pēc Valentīnas Freimanes autobiogrāfiskā romāna “Ardievu, Atlantīda!” vēsturiskā pasaules pirmizrāde 2014. gadā kļuva par vienu no nozīmīgākajiem Rīgas – Eiropas Kultūras galvaspilsētas gada pasākumiem. “Valentīnas” viesizrāde Berlīnes Vācu operā tika iekļauta Latvijas prezidentūras ES Padomē publiskās diplomātijas un kultūras programmā. Latvijas klausītājiem būs iespēja iegrimt šīs operas jaunā, unikālā, pilnformāta operas pārlikumā multimediālā kamerversijā Sonoras Vaices režijā, kurā krāšņam simfoniskajam orķestrim radītā partitūra ir transformēta trio sastāvam un vienīgā dziedošā aktrise uz skatuves ir Vaice.

Sonoras Vaices atveidotā Valentīna ir emocionāli piepildīta un patiesa. Vaice vienlaicīgi atveido plašu tēlu loku: titulvaroni Valentīnu, kuras vokālajā partijā ir gan raksturīga ebreju Lieldienu dziesma, gan augstās soprāna notis, un citas – ne tikai sieviešu (Valentīnas māte, dzīves baudītāja Elza, dievbijīgā sirmmāmiņa Alma), bet arī vīriešu lomas (Vecais saimnieks, Valdis, Doktors), pārsteidzot ar meistarību un balss plašo diapazonu. Freimanes bērnība ritējusi starp Rīgu un Berlīni, kur viņas tēvs bija UFA kinostudijas jurists, bet māte – apburoša sabiedrības dāma, ap kuru pulcējas tā laika kino pasaules zieds. Viņa pati stāstīja, ka ir laimīga, jo savām acīm nav redzējusi nekādas šausmas. Tās viņai it kā slīdējušas garām, ja neskaita uzlidojumus, ko piedzīvoja, uzturēdamās namu augšējos dzīvokļos: citi bija pagrabos, bet viņa – tuvāk debesīm.

Mīlestības tēmu izrādē paspilgtina Artura Maskata mūzika, kurā ieskanas arī komponista iemīļotais tango, kuru Vaice papildina ar stepa deju. Neparasti un daudzpusīgi ir Sonoras Vaices skatuves partneru – vijolnieka Gidona Grīnberga, akordeonistes Initas Āboliņas un pianista Māra Žagara – uzdevumi. Kā izpildītājmākslinieki uz skatuves viņi ne tikai spēlē, bet arī aktieriski veido tēlus.

“Es novēlu skatītājiem izjust pašu galveno esenci – Valentīna nekad nepazaudēja sevi, lai arī kādas grūtības dzīvē bijušas. Viņa vienmēr taisni un nelokāmi gāja tālāk, cīnījās un nezaudēja nedz dzīves skaistuma izjūtu, nedz vēlmi rādīt skaisto – un to es vēlu arī ikvienam skatītājam, kurš atnāks noskatīties šo fantastisko monooperu”, – novēluzņēmējs Aleksandrs Gurvičs, Valentīnas mazdēlsun izrādes tapšanas atbalstītājs.

Izrādi veidojuši: režisore Sonora Vaice, horeogrāfe Ieva Kemlere, kostīmu māksliniece Antra Hanna Elerta, multimediju māksliniece-scenogrāfe Ineta Sipunova, gaismu mākslinieks Ivars Vācers, grima māksliniece Liāna Repule, radošā direktore Agija Ozoliņa-Kozlovska. Multimedijos: Ģirts Ķesteris, Aivars Krancmanis, Egils Melbārdis, Māris Pūris, Zigurds Neimanis, Kārlis Rūtentāls, Henrijs Kozlovskis u.c. Atbalsta www.pmtm.lv.

Biļetes “Biļešu Paradīzē”https://www.bilesuparadize.lv/lv/performance/28675