Deputāti šodien apskatīja iesniegtos priekšlikumus pirms trešā lasījuma, taču vēl nebalsoja par tiem.

Viens no priekšlikumiem, kuru iesniedza opozīcijas deputāte Ilze Stobova (LPV), rosina atļaut mācīties tālmācībā arī tiem 1.-6. klašu skolēniem, kuriem ir īpašas vajadzības, uzvedības traucējumi, atkarības vai kuri veikuši likumpārkāpumus. Viņa tāpat piedāvā saglabāt iespēju mācīties tālmācība bērniem, kas dzīvo ārvalstīs, un tiem, kuriem ir īpaši sasniegumi mākslā, kultūrā vai profesionālajā sportā.

Stobova norādīja uz pretrunām starp Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) un Veselības ministrijas (VM) sniegto informāciju par skolēniem, kuri veselības dēļ neapmeklē skolu, un bez skaidras informācijas ir grūti noteikt tālmācības kārtību. Pēc viņas teiktā, daļai bērnu veselības vai uzvedības dēļ klātienes mācības nav iespējamas un droša iekļaušana klasē ne vienmēr ir reāla.

Komisijas priekšsēdētāja Agita Zariņa-Stūre (JV) informēja, ka juristi piedāvājuši īpašos gadījumos atstāt lēmuma pieņemšanu pašvaldību ziņā. Lai izvairītos no interpretācijām, valdība noteiktu "gana precīzas" izvērtējuma prasības.

Cita opozīcijas deputāte Ilze Indriksone (NA) pauda bažas, ka izglītības iestādes, īpaši pirmsskolas, sākušas ierobežot audzēkņu iespējas pāriet uz citām iestādēm, jo samazinās bērnu skaits. Viņa minēja gadījumus, kad izglītības iestādes vadītāji esot lieguši darbiniekiem informēt sociālo dienestu vai izglītības pārvaldi, ja bērnam veselības iemeslu dēļ ieteicams turpināt mācības citur.

Bez precīzi noteiktiem kritērijiem, kuros gadījumos vecāki varēs saņemt pašvaldību izvērtējumu, pastāv risks, ka pašvaldības ierobežos bērnu un vecāku iespējas izvēlēties tālmācību, sprieda deputāte.

IZM Izglītības departamenta direktors Rūdolfs Kalvāns izteica pieļāvumu, ka izvērtējumus varētu uzticēt pašvaldību starpinstitucionālajām sadarbības grupām, kam iebilda atsevišķi deputāti, norādot uz negatīvu pieredzi ar grupu sanāksmēm. Deputāti komisijas sēdē arī mudināja domāt par vecāku atbildību, kam jābūt "stingri un saprotami" noteiktam.

Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) pārstāvis Ivans Jānis Mihailovs solīja, ka tiks precizēts pilnvarojums, lai Ministru kabinets noteiktu izvērtējuma kārtību un principus gan tālmācībā, gan izglītībā ģimenē. Viņš norādīja, ka tas ļaus izveidot vienotu, skaidru sistēmu, kas būtu saprotama gan vecākiem, gan skolām, gan bērniem.

Lai gan "diezgan augsts procents" bērnu tālmācībā mācās dažādu slimību dēļ, lielākoties tālmācību izvēlas vecāki gan objektīvu, gan subjektīvu iemeslu dēļ, atzīmēja IKVD ierēdnis, piebilstot, ka neviens risinājums nebūs ideāli piemērots visiem.

"Izglītības ieguve ir valsts pienākums, un šo pienākumu ir jāpilda gan vecākiem, gan bērniem," uzsvēra Mihailovs.

Kā vēstīts, Saeima septembra sākumā otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Izglītības likumā, kas paredz būtiski ierobežot tālmācības pieejamību pamatizglītības pirmajā posmā - 1. līdz 6. klašu skolēniem.

Līdztekus grozījumi paredz, ka tālmācība 1. līdz 6. klasē varētu būt pieļaujama tiem skolēniem, kuri ar ģimeni pārcēlušies uz dzīvi ārvalstīs vai kuru vecāks vai aizbildnis pilda diplomātisko vai konsulāro dienestu ārvalstīs, ir Latvijas pārstāvis starptautiskajās organizācijās un institūcijās. Tālmācības iespēju iecerēts saglabāt arī tiem bērniem, kuri vecāks vai aizbildnis dienē profesionālajā dienestā vai ir nosūtīts pildīt dienestu vai profesionālo kompetenci ārvalstīs.

Kārtību un nosacījumus, kādos skolas varēs īstenot mācības tālmācībā, noteiks Ministru kabinets (MK), ietverot arī prasības tehniskajai videi un mācību materiālu sagatavošanai, kā arī skolēnu regulārai ikdienas darbībai un atbalstam izglītojamajiem, paredzot tiešā kontakta īpatsvaru un kvalitātes nosacījumus.