Ceturtdiena, 23.05.2024 14:33
Leokādija, Leontīne, Ligija, Lonija
Otrdiena, 9. aprīlis, 2024 11:41

Pedagogi protestos varētu iziet maija otrajā pusē

LETA
Pedagogi protestos varētu iziet maija otrajā pusē
LETA
Otrdiena, 9. aprīlis, 2024 11:41

Pedagogi protestos varētu iziet maija otrajā pusē

LETA

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) rīkotais pedagogu pikets plānots 21.maijā plkst.11 pie valdības ēkas, aģentūrai LETA pavēstīja LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga.

LIZDA uztur prasību, ka protesta akciju var novērst pieņemti grozījumi Ministru kabineta noteikumos, kas paredz turpināt darbu pie pedagogu darba slodzes balansēšanas visām pedagogu grupām. Tas nozīmē, ka pedagogiem samazinātu kontaktstundu skaitu, paredzot vairāk laika citiem pienākumiem. Vēlamais slodzes sadalījums katrai pedagogu grupai atšķiras. Piemēram, vispārējās izglītības skolotājiem būtu jānosaka slodzes sadalījums "60:40".

Lai arī arodbiedrība ir gatava kompromisiem, tā "kategoriski nepiekrīt" Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piedāvājumam pāriet uz 40 stundu nedēļu kā pilnu pedagogu darbu slodzi. Vanaga šādu nostāju skaidro ar līdzšinējo pieredzi, kad skolotājiem samazinājušies ienākumi, palielinot stundu skaitu nedēļā. Tāpēc arodbiedrība rosina palikt pie 36 stundu darba nedēļas.

Arodbiedrība uztraucas, ka, mainot metodiku, pedagogam vai nu netiks apmaksāts darbs starpbrīžos, vai netiks apmaksāts vairums pienākumu. Savukārt tas veicinās vēl lielāku pedagogu trūkumu, pārliecināta Vanaga.

Arodbiedrību arī satrauc iespējama stundas vērtības samazināšana. Vanaga atsaucas uz iepriekšējo mācību semestri, kad balansēto stundu aprēķinos izmantota mazākā algas likme. Tādēļ vairākās pašvaldībās nepietika ar piešķirto mērķdotāciju, lai nodrošinātu pedagoga atalgojuma pieaugumu un ieviestu slodžu balansēšanu.

LIZDA joprojām nepiekrīt Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piedāvājumam par pedagogu darba slodzes turpmāko balansēšanu. Tāpēc arodbiedrība nolēmusi par labu pedagogu piketam un vērsties tiesā.

Savukārt vairākām pedagogu amata grupām, piemēram, atbalsta personālam, netiktu noteikta vienota slodzes proporcija. Slodzes sastāva noteikšanas kārtību atrunātu pašvaldības līmenī vai izglītības iestāde individuāli, vadoties pēc vajadzībām.

LIZDA un IZM ilgstoši ir atšķirīgi redzējumi par pedagogu slodžu balansēšanu. Ministrijas vadības ieskatā, konflikts radies, jo atšķiras redzējums par nākošajiem veicamajiem darbiem. IZM ir pārliecināta, ka iespējami vairāki risinājumi, turklāt jāņem vērā vairāku pušu, ne tikai IZM un LIZDA, redzējums.

IZM arī plāno atjaunot vadlīnijas par slodžu balansēšanu, lai skaidri atrunātu, kādi pienākumi ir jāapmaksā.

Kā aģentūrai LETA teica Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) preses sekretārs Aleksis Zoldners, IZM ir apliecinājusi, ka sagatavos un valdībā apstiprināšanai iesniegs informatīvo ziņojumu par pedagogu slodžu balansēšanas metodoloģiju, kas aptvers visu izglītības līmeņu pedagogu un atbalsta personāla amatu grupas formālajā un neformālajā izglītībā, un vienlaikus turpinās arī aktīvu dialogu ar pedagogu organizācijām.

Ministru prezidente uzticas nozares ministrijas darbam, un sagaida, ka IZM nāks klajā ar kvalitatīvu piedāvājumu, par ko lemt valdībai.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir apliecinājusi, ka sagatavos un valdībā apstiprināšanai iesniegs informatīvo ziņojumu par pedagogu slodžu balansēšanas metodoloģiju, kas aptvers visu izglītības līmeņu pedagogu un atbalsta personāla amatu grupas formālajā un neformālajā izglītībā, un vienlaikus turpinās arī aktīvu dialogu ar pedagogu organizācijām. Ministru prezidente uzticas nozares ministrijas darbam, un sagaida, ka IZM nāks klajā ar kvalitatīvu piedāvājumu, par ko lemt valdībai.

LIZDA un IZM par slodžu sabalansēšanas modeli bija jāvienojas jau pērnā gada maijā.