Piecas minūtes līdz pirmizrādei
Filmas oficiālās dienasgaismas piedzīvošana Varšavā režisorei ir kā atgriešanās skaistajā notikumā pirms četriem gadiem, kad uz šo pašu kinofestivālu viņa aizveda savu pirmo spēlfilmu. Tur 2022. gadā 18. oktobrī savu pasaules pirmizrādi piedzīvoja arī viņas pilnmetrāžas filma „Māsas”, kas risināja divu bērnu namā dzīvojošu māsu stāstu. Varšavas kinofestivālā filma startēja īpaši veiksmīgi, tika pamanīta un arī apbalvota*. „Tas bija ļoti liels iedrošinājums, protams, un arī novērtējums,” atceras režisore.
Šoreiz Oltes jaunā filma “Bērns” iekļuva uzreiz festivāla galvenajā starptautiskajā konkursā. „Tas jau bija liels prieks, tāpēc ka tiešām šobrīd filmu ir ļoti, ļoti daudz. Un ir fantastiski, ka tavs darbs tiek izrādīts A kategorijas festivālā. Tā kā, protams, es biju ļoti priecīga, jo mēs visi gaidījām, kurš festivāls pateiks „jā” mūsu stāstam,” dalās režisore.
Viņasprāt, Varšavas kinofestivāla profesionāļus uzrunāja pati tēma, un festivālam ir arī sava filozofija - sekot saviem reiz iepazītajiem filmu autoriem. „Tā kā viņi jau pirms dažiem gadiem mūs bija pamanījuši un apbalvojuši, tad viņi dara tā, ka turpina sekot līdzi saviem zināmajiem autoriem un viņu darbībai. Protams, tā bija ļoti silta sajūta, un pirmizrāde noritēja ļoti priecīgi, silti un sirsnīgi.”
Latviešu režisore ar smaidu atceras arī kādu gluži kuriozu mirkli pirmizrādes, 12. oktobra, vakarā. Uz pirmizrādi bija devusies daļa no galvenās radošās komandas, tostarp, filmas galveno lomu atveidotāji Agnese Budovska un Raimonds Celms, pati Linda Olte un producents Matīss Kaža.
Pirms seansa komanda pulcējās uz kopīgām pusdienām. „Tad gatavojāmies iet visi kopā, skatījāmies, ka tas ir piecu minūšu attālumā, bet tā aizrunājāmies un nomaldījāmies, ka vienā brīdī jau zvanīja no festivāla: „Kur jūs esat? Jums jau jāiet!”” stāsta režisore. Viss beidzās priecīgi un latviešu filmas komanda paspēja ieratsies un arī šo mirkli iemūžināt kopīgā fotogrāfijā.
Daļa no filmas radošās komandas Varšavā. Publicitātes foto
Kāpēc vispirms pasaule, tad – Latvija
Latvijas nacionālā pirmizrāde plānota februārī. Ar „Māsām” tā notika jau dažas dienas pēc Varšavas – 20. oktobrī, bet šoreiz komanda nolēma nogaidīt, jo šis rudens kino kalendārs ir visai piepildīts - tūlīt būs Rīgas Starptautiskais kinofestivāls, iznāks vēl citas jaunas filmas. „Latvijā mums tie skatītāji ir tik, cik ir,” skaidro režisore. „Protams, filma ir jāparāda arī mums pašiem, un to arī izdarīsim!”
Uz jautājumu, kāpēc Latvijas filma savu pirmo seansu piedzīvo vispirms starptautiskajā vidē, Olte atbild praktiski. „Visi šie lielie festivāli vēlas, lai tā ir pasaules pirmizrāde. Ja es izrādītu filmu vispirms Latvijā, tad man nebūtu vairāk iespējas šādā veidā iegūt starptautisko auditoriju. Starptautiskie festivāli ļauj filmu parādīt plašāk - to redz vienā festivālā, un tad arī citu festivālu atlasītāji grib redzēt pie sevis šo filmu,” skaidro Olte.
Šobrīd filmu gaida vēl citi festivāli, tostarp filma dosies uz ASV, to gaida arī Lībekas filmu festivāls un Tallinas „Melno Nakšu” kinofestivāls.
Par emocijām un cīņām - Ekumēniskās žūrijas balva
Filmas „Bērns” galvenā varone Zane kādreiz bija olimpiska līmeņa peldētāja un ar lieliem panākumiem piedalījās starptautiskās sacensībās, taču izšķirošā brīdī pameta sportistes karjeru, lai veidotu ģimeni kopā ar savu vīru, sporta žurnālistu Kasparu. Pēc gadiem ilgas cīņas ar neauglību Kaspars ir gatavs mest mieru, taču Zane negrasās padoties – viņa ir gatava darīt visu, lai piepildītu savu sapni un kļūtu par māmiņu.
Varšavā jaunā filma saņēma Ekumēniskās žūrijas balvu. Žūrija savā pamatojumā uzsvēra filmas runāšanu par reproduktīvās medicīnas iespējām, cilvēka dabas robežām un nepieciešamību samierināties ar spriedzi starp realitāti un ilgām. Balvas pasniegšanas ierakstā teikts, ka filma, izmantojot pārliecinošu kinovalodu, droši un maigi atklāj varoņu sarežģītās emocijas, bet viņu cīņas ved pie jauna dzīves mērķa, kas sniedz piepildījumu un cerību.
Cerība ir arī tas, ko Olte apzināti ielikusi filmā - tomēr ne bez otras puses. „Protams, es arī tādu stīgu ielieku, ka citreiz esam tā nofokusējušies uz vienu lietu, kas ir būtiska, bet reizē fokusējamies uz to, kā nav un neredzam to, kas mums ir,” skaidro režisore. „Es to, protams, daru ar empātiju un respektu pret visu, kam šie pāri iziet cauri.”
Publicitātes foto
Trīs stundas ceļā uz Liepāju
Arī filma „Māsas” skāra smagu tēmu, un uz jautājumu, kur režisore ņem spēku tādas tēmas celt, viņa atbild vienkārši: „Būtībā arī filmas, ko es izvēlos skatīties, vai grāmatas, ko izvēlos lasīt, ir cilvēkstāsti. Cilvēkstāsti mani vienkārši ļoti interesē.”
Izrādās, filmas „Bērns” pirmsākums meklējams vēl „Māsu” tapšanas laikā. Viens no atslēgas cilvēkiem toreiz bija tuva paziņa, ar kuru bija kopā mērojams ceļš uz Liepāju. „Mēs vienkārši sēdējām mašīnā un kādas trīs stundas līdz Liepājai, braucot, izrunājām dzīvi,” atceras Olte. Ceļā sieviete atklāja, ka viņa ar vīru jau 20 gadus ir kopā, bet netiek pie bērniem, lai gan ir izmēģinājuši visu.
Šī saruna kļuva par skaidru pavērsienu. „Es vienkārši kaut kā ļoti pēkšņi sapratu, cik es atkal jau dzīvoju savā burbulī,” atzīst režisore. „Protams, es esmu zinājusi, ka cilvēkiem ir šāda pieredze, ka viņiem nav bērnu, bet nekad nebiju tik tieši aizdomājusies par šo sāpi, traumu un būtībā dzīves traģēdiju, ko šie cilvēki piedzīvo. Visi jau tik ļoti grib ģimeni un bērnus, jo tās jau ir tik dabiskas lietas, un kā tas ir, ja nevari pie tā tikt?”
Skatītājam trāpa īstums no dzīves
Pēc tās Olte sāka satikt arī citus pārus, kas gājuši šo ceļu. Arī tad, kad filma jau saņēma pirmo finansējumu un scenārijs lielā mērā bija uzrakstīts, uz tikšanām viņa ņēma līdzi aktierus un operatoru. „Gribējās, lai viņi ne tikai stāsta līmenī izlasa to, ko esmu uzrakstījusi, bet arī satiek šos cilvēkus personīgi un gūst to sajūtu.”
„Man patīk, ka es neko neesmu izdomājusi, bet diezgan daudz esmu ierakstījusi no dzīves, un to īstumu es dabūju šādā veidā,” saka režisore. Viņasprāt, šīs tikšanās ļoti palīdzēja arī aktieriem, veidojot lomas.
Jau scenārija rakstīšanas laikā, stāstot par savu ieceri, Olte saskarās ar negaidītu atsaucību - ļoti daudzi cilvēki dalījās ar savām pieredzēm. „Tā ir tāda tēma, par ko negribas runāt, jo tas nozīmē, ka it kā ar tevi kaut kas nav kārtībā, un tā ir tāda jau eksistenciāla lieta,” viņa saka. Pētot tēmu, režisore uzzināja arī statistiku: katrs sestais cilvēks pasaulē kādā dzīves posmā saskaras ar neauglību.
Varšavā skatītāji pēc seansiem nāca pie režisores un dalījās ar savām sajūtām. „Piemēram, viens amerikānis man teica: „Zini, es esmu adoptēts. Un es beidzot saprotu, kam maniem vecākiem bija jāiziet cauri līdz tam brīdim, kad viņi nolēma adoptēt mani,”” stāsta Olte.
Cita skatītāja, 39 gadus veca sieviete, režisori aizkustināja līdz asarām. „Viņa teica, ka viņai arī tik ļoti gribas ģimeni un bērnus, bet viņai vienkārši nav līdzās sava vīrieša. Un tā ir viņas drāma - viņai it kā viss ir, gadi iet, bet vienkārši nav drauga blakus.”
Olte cer, ka smago tēmu izdevies izstāstīt vieglā un gaišā veidā - līdzīgi kā „Māsās”, kur skarbajā un smeldzīgajā stāstā bija vieta arī gaišumam un jokiem.
Publicitātes foto
Informācija par filmu “Bērns”:
Galvenās lomas filmā atveido Agnese Budovska un Raimonds Celms, citās būtiskās lomās – Anta Aizupe, Andris Keišs, Ināra Slucka, Esmeralda Ermale un Gerda Rudzīte. Filmas režisore, montāžas režisore un scenārija autore ir Linda Olte, filmas radošajā komandā ir arī operators inscenētājs Valdis Celmiņš, komponiste Spāre Vītola, galvenā māksliniece Laura Dišlere, kostīmu māksliniece Fausta Naujale, skaņu režisors Juliuss Grigelionis, grima māksliniece Santa Sandule Šatirašvili, producenti Matīss Kaža un Klementina Remeikaite.
Filma tapusi Latvijas studijā Trickster Pictures un Afterschool Production (Lietuva), to finansiāli atbalsta Nacionālais Kino centrs, Eiropas Savienības programma Radošā Eiropa, Valsts Kultūrkapitāla fonds, Lietuvas Nacionālais kino centrs, Tet, Latvijas Mobilais Telefons un Latvijas Sabiedriskais medijs. Filma Bērns nacionālo pirmizrādi piedzīvos 2027. gada februārī, Latvijas kinoteātros to izplatīs Baltic Content Media.
**Filma “Māsas” A klases kinofestivālā Varšavā 2022. gadā saņēmusi divas godalgas. Filma godalgota kā labākā filma konkursā "1-2", kas veltīts režisoru pirmajām un otrajām filmām, kā arī ieguvusi starptautiskās kinokritiķu žūrijas "Fipresci" balvu par labāko Austrumeiropas debiju.
