Tāpēc, pēc viņas teiktā, ir svarīgi skaidri nodalīt pateicību no neoficiāliem maksājumiem un veidot likumīgus un ētiskus veidus, kā pateikties ārstniecības personām un medicīnas darbiniekiem. "Pacientam nekad nedrīkst rasties sajūta, ka labāku attieksmi vai priekšrocības iespējams iegūt ar naudu vai dāvanām, jo tas apdraud pacientu tiesības uz vienlīdzīgu attieksmi un mazina uzticēšanos veselības aprūpes sistēmai," uzsver tiesībsardze.

Tiesībsarga birojā secināts, ka neoficiālu maksājumu prakse Latvijas veselības aprūpē joprojām pastāv un ir aktuāla.

Birojā atzīmē - lai gan tikai desmitā daļa cilvēku, kuri ir snieguši naudu vai dāvanu papildus oficiālajiem maksājumiem, norāda, ka to darījuši pēc ārstniecības personas iniciatīvas, šādi gadījumi apliecina, ka pacienti atsevišķās situācijās joprojām var saskarties ar mājieniem, lūgumiem vai citiem mudinājumiem sniegt papildu samaksu. Šāda prakse nav pieļaujama, jo ārstniecības pakalpojumu saņemšanai jānotiek atbilstoši normatīvajam regulējumam un bez nepamatotas ietekmes uz pacienta lēmumiem, uzsver Tiesībsarga birojā.

Vienlaikus Tiesībsarga biroja iegūtie dati atklāj, ka Latvijas sabiedrībā saglabājas izteikta vēlme pateikties ārstniecības personām, tostarp sniedzot neoficiālas dāvanas vai maksājumus. No tiem iedzīvotājiem, kuri pēdējo trīs gadu laikā devuši naudu vai dāvanu, 68% kā galveno iemeslu minējuši vēlmi pateikties. Savukārt 60% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka pēc pašu iniciatīvas sniegta pateicība ārstniecības personai pēc ārstēšanas ir pieņemama, bet 54% to uzskata par pieņemamu īpaši nozīmīgās dzīves situācijās, kad izšķiras veselība vai dzīvība.

Tādējādi Tiesībsarga birojā secināts, ka pateicību kultūra sabiedrībā ir cieši iesakņojusies un bieži tiek uztverta kā cilvēciska atzinības izpausme. Tomēr birojā arī uzsver, ka šāda prakse var izpludināt robežu starp brīvprātīgu pateicību un neoficiālu samaksu, radot priekšstatu, ka labāku attieksmi vai priekšrocības veselības aprūpē iespējams iegūt ar naudu vai dāvanām.

Izpēte arī rāda, ka kopumā 40% respondentu pēdējo trīs gadu laikā ārstniecības personām devuši naudu vai dāvanas papildus oficiālajiem maksājumiem. Lielākā daļa pateicību sniegtas, saņemot valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus.

Tiesībsardzes ieskatā neoficiālo maksājumu mazināšanai nepietiek vien ar kontroles mehānismiem un sankcijām. Tikpat svarīgi ir veicināt sabiedrības izpratni par pacientu tiesībām un piedāvāt skaidrus, caurskatāmus un ētiskus veidus, kā pateikties ārstniecības personām, vienlaikus nepieļaujot situācijas, kurās pateicība var radīt nevienlīdzību starp pacientiem vai ietekmēt uzticēšanos veselības aprūpes sistēmai.

Izpētē "Neoficiālie maksājumi un pateicības Latvijas veselības aprūpē" analizēta sabiedrības pieredze un attieksme, ārstniecības personu profesionālo organizāciju, ārstniecības iestāžu, izglītības iestāžu un valsts institūciju prakse, kā arī identificēti iespējamie risinājumi neoficiālo maksājumu mazināšanai veselības aprūpē.

Sabiedrības attieksmes un pieredzes noskaidrošanai Tiesībsarga biroja uzdevumā pētījumu centrs "Kantar" veica reprezentatīvu aptauju, kurā piedalījās 1000 Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 75 gadiem.