Modelī tiek analizēti Centrālās statistikas pārvaldes dati par iedzīvotāju skaitu, vecumstruktūru pašvaldībās, pedagogu skaitu un vecumstruktūru, kā arī esošo skolu tīklu. Tiek pieņemts, ka lielai vidusskolai nākotnē vajadzētu vismaz 90 pirmklasniekus.

Analizējot informāciju par dzimstību pašvaldībās, tika izmantoti pēdējie pieejamie dati par 2023.gadu. Līdztekus IZM norādīja, ka 2024.gadā piedzimušo bērnu skaits valstī ir par 13% mazāks.

IZM aplēses liecina, ka no 2030.gada Latvijā vajadzētu pietiek ar aptuveni 160 liela izmēra vidusskolām un ģimnāzijām, 48 no kurām atrastos Rīgā.

Nākotnes demogrāfijas tendencēm un bērnu skaitam optimāls skolu tīkls ir 12 pašvaldībās no 43 - Mārupes, Ādažu, Salaspils, Smiltenes, Gulbenes, Kuldīgas, Saldus, Valkas, Ķekavas, Ropažu un Valkas novadā un Jelgavā, vērtē IZM. Daļā no tām esošā izglītības infrastruktūra pat ir nepietiekama pie tagadējā un nākotnē prognozējamā bērnu skaita, norāda IZM.

Tikmēr Rīgā pašlaik ir par 28 skolām vairāk nekā IZM prognozēs par optimālo skolu skaitu nākotnē. Ministrijā to skaidro ar lielo skaitu mazo privātskolu un iedzīvotāju migrāciju no pārējās Latvijas, it sevišķi no Pierīgas, uz Rīgas vidusskolām.

Turpretim Latgalē visās pašvaldībās ir nākotnes demogrāfijas tendencēm neatbilstošs skolu skaits, lai nākotnē tajās uzturētu vidēja mēroga vidusskolas esošajā skaitā, vērtēja IZM.

Latvijā 38% skolotāju vispārējās izglītības iestādēs šobrīd ir pensijas vai pirmspensijas vecumā, liecina IZM sniegtā informācija. Vienlaikus novērojama liela variācija starp pašvaldībām. Jaunāks skolotāju sastāvs ir Pierīgā, kur Salaspils, Mārupes un Ķekavas pašvaldībās vecāki par 55 gadiem ir mazāk nekā 30% skolotāju. Turpretim Alūksnes novadā un Krāslavas novadā tas pārsniedz 50% no skolotāju kopskaita.