Tā sagadījās, ka tieši tajā dienā Pēteris atzīmē jau 92. gadu skaitli. Mūsu Astrīda gan teica, ka nevajag skaitīt citu gadus, bet, ja tie tik vareni, tad ko tur klusēt, un izcilajam, drošajam un veiklajam dejotājam Pēterim veltu šīs rindas:

            Skan tālumā dzirkstošās balsis,

            Jaunības trakums un līganais valsis.

            Bet priekšā vēl nopietnie gadi,

            Kad pulcēsies apkārt Tev draugi un radi.

            Vēlam Tev visi no sirds, 

            Lai jaunas dienas Tev mirdz.

Dzimšanas dienā tika sveikta arī jubilāra sieva, kura tik dažus gadus jaunāka par viņu. Vēlējām laimi arī Ingai pirmajā nopietnajā jubilejā. 

Pasākumā piedalījās Ogres dzejniece Tina Želve. Saģērbusies saulainā kleitā, nolasīja, šķiet, šai dienai atbilstošākās un pašai tuvākās rindas par vasaru. Dzejoļu daudz, un jābrīnās, kur var rast tik daudz attiecīgu vārdu.

    ...uz zemes šīs ir tāda vieta

...eju un skatos – Gundegas zied! 

Un tad atskan liegas mūzikas skaņas, jo zāles vidū ar akordeonu plecos mūsu pazīstamā daudzo dziesmu skandētāja Ruta. Skan mūsu jaunības dziesmas, ja nu kuram kāda piemirsusies, blakus ir vārdi.

Kur mūzika, tur arī dejas, pat bērnu dienu rotaļas. Vai nav jauki mūsu gados pabūt bērnībā? Parādīt, ko tad dara Ādams, izkustināt rokas un kājas. Neviļus iezogas cerību stars – mēs vēl neesam veci. Tad pauze pie bagātīgi klātā galda, jo mute ir sausa, nodziedājušies un nodejojušies. Atvadoties sakām paldies par izdevušos pasākumu organizētājiem, par dzeju Tinai, par mūziku Rutai. Otrā dienā vēl gribas dziedāt – pie Dieviņa gari galdi...

Vasara turpinās...