Tas kļuvis iespējams ar pašvaldības projektu konkursa «Radoši – Aktīvi – Darbīgi – Izglītojoši – Ogres novadam» («R.A.D.I. – Ogres novadam»)» finansiālu atbalstu. Grāmatu autore Aiga Virsnīte, kura pie šī projekta sāka strādāt pirms deviņiem gadiem, stāsta, ka 600 grāmatu eksemplāru tiks nodoti Ogres novada cilvēkiem, kuri dejo, dzied, muzicē, – mūzikas skolām, katrai Ogres novada «bišu šūnai», kas darbojas ar mūziku un deju, latvisko dzīvessziņu. Šīs grāmatas ir unikālas ne vien ar to, ka sevī nes dziļu latviešu dainu, simbolu un gadskārtu gudrību, bet arī rūpīgi veidotus metodiskos materiālus darbam ar bērniem. Katra grāmata ir arī kā dzīvs izziņas ceļvedis – tajās ir dziesmas ar notīm, QR kodi audio un video klausīšanai, rotaļu un kustību apraksti, teikas, vēstījumi par svētkiem, tradīcijām un tikumiem. Turklāt Rotaļu un Danču sadaļās audio un video materiālu tapšanā iesaistījies Tomes folkloras kopas «Graudi» (vadītāja Dace Priedoliņa) kolektīvs, kapela «Brīvie danču muzikanti», kā arī vairāku mācību un pirmsskolas izglītības iestāžu pedagoģes – Ogrē, Ikšķilē, Lielvārdē, Ķegumā un Birzgalē, lai atdzīvinātu 140 grāmatās ietvertās rotaļas.
Grāmatas ļauj iepazīt bagāto nemateriālo kultūras mantojumu
A. Virsnīte stāsta, ka projekts aizsākās, apkopojot «Ziemas Saulstāvja laika dziesmas». Drīz vien tapa arī «Jāņa un Saules dziesmas», kurām pievienots mājmācības komplekts vecākiem un skolotājiem – pirmais bērnu izdevums «Vilcēns RaDa» un «Saules muzikālā skola», kas pazīstama jau visā Latvijā un ārpus tās.
Pavasarī klajā nākušas arī «Meteņa un Laimas dziesmas», «Lieldienas dziesmas» un «Ūsiņa dziesmas». Un nule kā izdots trešais grāmatu komplekts «Māras dziesmas», «Apjumības un Dievaines dziesmas» un «Mārteņa un Karavīru dziesmas».
Kā noslēdzošā, 9., šī cikla grāmata, kas vēl top, paredzētas «Godu dziesmas», kur būs ietvertas – krustabu (kristību), vedību (kāzu) un bedību (bēru) tautas dziesmas. Top arī otra mājmācības grāmata bērniem – «Maizes ceļš» – kustību rotaļu un rotaļdeju apkopojums, kas kļūs par metodisku pamatu bērnudārzu pedagogiem un mājmācības ģimenēm visā Latvijā.
Īpaši nozīmīgs šajā procesā ir bijis konkurss «R.A.D.I. – Ogres novadam», kas vairākkārt devis iespēju iespiest grāmatas lielos metienos un dāvināt tās bērnudārziem, skolām, bibliotēkām. Arī Ogres slimnīcas Dzemdību nodaļā – vairāk nekā 600 bērnu grāmatiņu jau aizceļojušas pie jaundzimušajiem, kuri šeit nākuši pasaulē, – simboliski nododot tālāk pirmo latviskās piederības stīgu jau šūpulī.
Grāmatu sērijas kodols ir dziļi saistīts ar Tirzas folkloras bagātībām – Brūveļu Jāņa ar pieņemto vārdu VARIS dainu sakārtojumu Saules gada ritā deviņās grāmatās. Īpaši ar Lāču dzimtas gadskārtu saietiem kopā sanāca tuvākās apkārtnes dzīvojošie ļaudis, rakstnieks Andrievs Niedra, aktrise Antra Liedskalniņa, aktieris Kārlis Sebris. Šīs bagātības tālāk nodotas folkloras pētniecei, Latvijas filharmonijas solistei un koklētājai Dzidrai Jansonei, kura tagad uz visiem noraugās no mākoņa maliņas, bet aptuveni 400 tautas dziesmu lielo pūru saglabāja viņas dēli, Ikšķiles folkloras kopas «Silavoti» dibinātāji Ramants un Daris Jansoni. Arī Ramants jau devies mūžībā, bet, pateicoties Aigas Virsnītes uzņēmībai, gan bērniem, gan pieaugušajiem ir iespēja iepazīt šo bagātīgo kultūras mantojumu. Šī nav tikai mācību literatūra – tā ir dzimtas stāstu, balsu, domu un sajūtu pārmantošana, kas tagad tiek nodota tūkstošiem bērnu visā Latvijā un tiem, kuri dzīvo ārpus Latvijas, bet joprojām runā latviski.
Palīdz rast spēka avotu
Mainoties gadskārtām, grāmatas bērnam saprotamā valodā ļauj iepazīt pārejas laikus dabā. Tās ne tikai apgaismo gada ritumu, bet arī atklāj tā simbolisko, garīgo un antropoloģisko slāni.
Šogad klajā nākušajās «Māras dziesmās» Māra atklājas gan kā dzīvības un zemes sargātāja, gan sievietes gudrības, rūpju un drošības būtība. Māras norišu apraksti un dziedājumi veidoti tā, lai vecāki un bērni saprastu šīs tēva – mātes harmonijas nozīmi – kā Māra tur zemīti, tā māte tur bērnu.
«Apjumības un Dievaines dziesmas» stāsta par ražas svētīšanu un cilvēka darba godu. Tajās aprakstītas ražas talkas, kurās ne tikai vārpa, bet arī pats cilvēks tiek «apņemts» un svētīts. «Un tad ir laiks, kad iestājas miers Dabā, Saules gada ritā. Iestājas Veļu laiks – tas miers, kad varam apsēsties pie galda, aicināt dzimtas vecos un pateikt paldies tētim, mammai, vecākiem, vecmammām, māsu bērniem, dižkūmām (krusttēviem, krustmātēm). Pateicoties dzimtai, mēs atrodamies šeit un varam turpināt darīt labas lietas un pateikties viņiem par to, ka viņi izturēja visus šos gadsimtus. Un, ja mēs salīdzinām viņu ceļu, tad mūsu ceļš ir pat zvaigznēm noklāts. Viņiem nebija iespēju ne tik daudz dejot, ne dziedāt dziesmas – viņi darīja visu tamdēļ, lai izturētu šos bargos laikus, kuros šos gadsimtus ir dzīvojuši,» saka autore, piebilstot, ka ikviens no deviņiem Saules gada ritma laikiem ir spēka posms, kad beidzot ir laiks ieskatīties sevī, ieskatīties savā mājā, savā iekšējā pasaulē – ko mēs tur nesam, ar ko ejam tālāk, kas ir mūsu spēka avots, kur mēs to smeļamies un kā sevi stiprinām. Dievaines ir iekšējs gaismas ceļš – 16 īsas, kodolīgas dziesmas, kas atklāj cilvēka saskaņu ar dabu, kosmosa ritmiem un savu iekšējo gaismu. Šie teksti ir ne tikai poētiski, bet arī garīgi precīzi – dainas kā struktūra ir pārsteidzoši matemātiska, un autore to izmanto, veidojot izglītojošus materiālus.
«Mārteņa un Karavīru dziesmas» bērniem māca drosmi, atbildību un spēku tumšajā gada laikā. Veļu laiks ir bagāts ar klusumu, pārdomām un iekšēju mieru, un tieši šajā gada posmā īpaši iemirdzas Mārteņa dziesmu grāmata. Mārteņš ir gan gaismas nesējs, gan sargs, kurš uzrauga cilvēku ceļu cauri tumsai. Viņa dziesmās atrodami karavīra, vīrišķības, drosmes un iekšējās stājas spēks.
Un bērns to uztver intuitīvi – kā drošības simbolu, kā spēka pantu, kur teikts:
«Tumsai nav varas, ja cilvēks nes sevī gaismu.»
Grāmatas ietver pedagoģisko sistēmu
Sērija nav tikai grāmatas – tā ir arī vesela pedagoģiska sistēma, kas veiksmīgi izmantota bērnudārzos visā Latvijā, īpaši Ogres, Ikšķiles, Birzgales, Lielvārdes, Tērvetes, Valmieras un Liepājas pusē. Kopumā grāmatas nonākušas 285 bērnudārzos, un tās lieto gan mūzikas pedagogi, gan folkloras kopu vadītāji, gan pirmsskolu skolotāji, kas vēlas ikdienā bērniem dot ne tikai izglītību, bet arī sakņu sajūtu. Dziesmas tiek dziedātas klasēs, rotaļu laukumos, rītos un pēcpusdienās, svētkos, ikdienā kā muzikālas miega pasaciņas.
«Metode paredz, ka bērni ar dainām sāk strādāt jau no divu gadu vecuma. Viņiem nav nepieciešams intelektuāli saprast dainu – viņi tulko tās ar kustību, un kustība savukārt rada izpratni valodā un ritmā. Katram pantam bērni piešķir savu žestu, piemēram, Saulei – pacelt rociņas, vēršiem – droša, stabila stāja, Daugavai – plūstoša līnija. Tādā veidā mazais cilvēks ne tikai apgūst dziesmu, bet arī iemācās domāt tēlaini, ritmiski un simboliski. Tādējādi grāmatas ne tikai iepazīstina ar tradīcijām, bet palīdz bērniem sajust dabas ritmus, kas ir daļa no mūsu tautas nemateriālā mantojuma,» saka Aiga, piebilstot, ka lielākie bērni mācās muzicēt, dejot, improvizēt, izmanto tarkšķus, bungas, zvārguļus, svilpauniekus un citus instrumentus.
Grāmatu komplekts ir ļoti detalizēts – katram pantam pievienotas kustības instrukcijas, dziesmu vārdi un idejas, kā integrēt tautas kultūras elementus. Piemēram, ja dziesmā ir Lielvārdes josta vai tradicionāla norise, bērns caur kustībām un rotaļām nonāk līdz kultūras būtībai, gluži kā teleportējoties gadsimtu laikā. Tādā veidā viņš ne tikai izklaidējas, bet arī iepazīst senas tradīcijas, mācās par latvju dziesmām, tautas simboliem un dzimtas vērtībām.
«Kustību rotaļas īpaši svarīgas ir bērnudārzos, kur ir daudz aktīvu bērnu. Piemēram, aktīvie bērni bieži traucē nodarbību plūsmu, bet, izmantojot kustību rotaļas, viņi apstājas, fokusējas un iegrimst savā pasaulē. Klusie bērni, kuriem ir grūti izpaust emocijas, izmanto kustības, lai atbrīvotu iekšējo spriedzi, un tas palīdz viņiem iekļauties kolektīvā. Tā pedagogam kļūst vieglāk vadīt nodarbību, saglabājot mieru un koncentrēšanos,» stāsta Aiga, kuras pirmā darba pieredze bijusi tieši Ogres bērnudārzā «Zelta sietiņš» pie prakses audzinātājas Sarmītes Boževnieces – pedagoģes ar 45 gadu darba stāžu.
Aiga piebilst, ka grāmatas un rotaļas ir balstītas uz dzimtas pieredzi un stāstiem. Vecvecāku, māmiņu un tēvu stāsti tiek integrēti pantos, dziesmās un kustību elementos – tādējādi bērns iepazīst savu sakņu vērtības, mācās cieņu pret ģimeni un tradīcijām. Tas ir ne tikai izglītojošs, bet arī emocionāli stiprinošs process, kas attīsta bērna identitāti un pašapziņu.
Tiek radīti arī videomateriāli, kuros redzamas kustību rotaļas. Bērnudārzu pedagogi, mūzikas pedagogi Latvijā, tostarp pedagogi ar vairāk nekā 45 gadu darba stāžu, strādā ar šo materiālu, un, bērniem rādot kustības, top kustību rotaļas 10. grāmatā «Es apvilku vara stīpu», kas pedagogu, audzinātāju darbā palīdz strukturēt savu darbu un atjaunot seno tradīciju dzīvu.
Dainas kā spēka avots ģimeņu ikdienā
Otrā sadaļa ir katras grāmatas priekšvārds, kur autori runā par konkrēto Saules gada rita laiku – par norisēm, ko mēs darām tieši šajā gada ritē, kā mēs to svinam, kā godinām, kādiem aspektiem pievēršam uzmanību, kur smeļamies spēku.
«Tikai caur dziesmu, caur deju, kas mūsu tautā ir iekšā ar asinīm un saknēm ieaustas, mēs spējam iet tālāk un skatīties pretī tam, kas notiek apkārt pasaulē. Un arī pašos sevī mums jāspēj iedegt gaismu. To darām katrā dzimtā – kur dejojam, kur dziedam, kur lasām, kur ejam sportot, kur gleznot, kur izpaužam sevi ar rokdarbiem. Respektīvi – mums ir visu laiku līdzās ejoša spēka dziesma, lai varētu izturēt līdz Ziemassvētku laikam, kad Saule uzvarēs, kad Saule stāvēs vairākas dienas uz vietas, un pēc tam jau pa sekundēm, pa minūtēm būsim Sauli sagaidījuši,» saka Aiga un turpina: «Tad šajā Saules gada Ledus laikā mums klāt ir Mārteņš – un nav laika skumjām, nav laika tumsai, aukstumam. Saģērbjam siltākas drēbes, ejam, dziedam, veidojam maskas, ejam ķekatās, darām, radām prieku. Braucam ciemos uz Tomi, kur viesmīlīgā Tomes Kultūras nama vadītāja Sarmīte Pugača un folkloras kopa «Graudi» un tās vadītāja Dace Priedoliņa katru gadu gaida ciemos bluķa vakarā. Pačukstēšu, ka grāmatā mēs meklējam pēdas! Pēdas arī dzīvnieku pasaulē, jo dzīvnieki ļoti daudz mums māca, un mēs varam mācīties tikai no dabas. Daba, Tēvzemes mīlestība ir pats pamats – tā ir ļoti liela tikumu sadaļa. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka mūsu pamats ir cieņa un godājums pret Dzimtu, mīlestība pret vecākiem, Tēvzemi, Dzimtas mīlestība un cieņa pret senčiem.»
Autore uzsver, ka daudzi vecāki atzīst – bērni, kuri aug ar dainām, kļūst mierpilnāki, drošāki, emocionāli stabilāki, caurdomājošāki. Dainas palīdz aizmigt, tās nomierina, stiprina valodu un identitāti. Arī pedagogi, strādājot ar bērniem dažādos vecumos, novērojuši, ka dainu vide veicina mieru, koncentrēšanās spēju un emocionālo stabilitāti. Bērni biežāk paši sāk dziedāt rotaļās un ikdienas darbībās, izmanto melodijas konfliktsituāciju mazināšanai un kopīgiem ritma vingrinājumiem.
«Nereti bērns, kurš dzīvo ārzemēs un latviski runā vēl vāji, jau divu vai trīs gadu vecumā dzied «Līgo, līgo» vai «Ej, saulīte, drīz pie Dieva», un tieši melodija kļūst par sakņu pavedienu. Tāpēc īpaši nozīmīgs šis darbs ir arī diasporā. Daudzviet pasaulē latviešu bērni vispirms iemācās tieši dainas – tās kļūst par viņu pirmo latviešu valodas pieredzi, un valoda tiek apgūta caur dziesmu, nevis tikai sarunvalodu,» saka Aiga, piebilstot, ka grāmatas ir aizceļojušas arī uz Austrāliju, Islandi, ASV, Īriju, Japānu, Keniju, Skandināviju un citām zemēm, kļūstot par simbolisku saiti ar Latviju. Latviešu kopienas tās izmanto svētdienas skolās un ģimeņu pulciņos, un bērni, kuri nekad nav redzējuši Latvijas mežu vai pļavu, iemācās to iztēloties ar dainu palīdzību.
Bērni – mūsu spēka avoti
Aiga Virsnīte atzīst, ka šīs grāmatas tapušas ar milzu mīlestību un neatlaidību. Darbs bieži tiek darīts naktīs, rītos un starplaikos starp bērnu nodarbībām, folkloras pasākumiem un mājas dzīvi. Par lielāko atbalstu un iedvesmu viņa sauc savus dēlus: «Viņi mani māca nepadoties. Ja bērns spēj ar prieku uzņemt dainu, tad arī pieaugušais nedrīkst apstāties. Tad es saprotu, ka man ir dots spēks kā divas bultas – mani dēli – un, lai cik arī reizēm tas nav viegli, ir jāspēj pacelties, darīt, piedot un virzīties uz priekšu. Mums ir jāmācās no viņiem, un es, skatoties uz viņiem, smeļos spēku. Es mācos no Dzimtas,» saka Aiga.
Viņa izsaka dziļu pateicību arī visiem projektā iesaistītajiem – mūziķiem, bērnudārzu pedagogiem, folkloras kopām, ģimenēm un Ogres novada pašvaldībai. Grāmatās ir krāsaini attēli, pamatā ilustrācijām izmantoti Anša Cīruļa darbi, bet Aigas idejas krāšņos zīmējumos palīdzējusi ietērpt Ogres Mūzikas un mākslas skolas skolotāja – māksliniece Zane Raičenoka–Raišonoka. Katras grāmatas vāka iekšpuse rotāta ar izšuvumu attēliem krustdūrienu tehnikā, tie savukārt nākuši no Aigas mammas Dzintras Maspānes pūra lādes.
Šo grāmatu sērija ir daudz vairāk nekā mācību materiālu kopums. Tā ir dzīvs tilts starp pagātni un nākotni, starp vecvecāku dziesmām un mūsdienu bērnu skatu uz dzīvi. Tā palīdz veidot paaudzi, kas spēj dzirdēt gan dabu, gan valodu, gan sevi. Un kamēr bērnu balsīs skan latvju dainas, tikmēr dzīvo arī tauta – stipra, gaismas pilna un vienmēr ceļā uz Sauli.
«Šis nav tikai kultūras projekts – tā ir dzīvā tradīcija, kas atjauno mūsu tautas garīgo mugurkaulu. Dainas rod jaunu elpu bērnu balsīs un sirdīs, acis iemirdzas priekā. Skolotāju un vecāku darbs tās atdzīvina un bērni uzņem kā pašsaprotamu valodas, kustības un pasaules izjūtas daļu. Senatnē latvju tauta runāja tikai dainu valodā – īsi, kodolīgi, skanoši.
Ja bērns līdz septiņu gadu vecumam iegūst šo dziesmas gaismu, viņš nesīs to līdzi visā dzīves ceļā – un tieši tā tiek veidota latviskā identitāte, kas neizgaist ne laikā, ne telpā.
Grāmatu sērija ir tilts. Starp senču gudrību un nākotnes bērniem. Starp dainu pasauli un mūsdienu cilvēku. Starp Latviju un latviešiem visā pasaulē. Un, kamēr dzied, dejo, sporto bērns, tikmēr dzīvo arī tauta,» saka autore.
