Elastīgākai pārejai uz jauno finansēšanas modeli valsts šajā mācību gadā turpinās finansēt pedagogu darba samaksu skolās, kur 10.–12. klašu grupā mācās vismaz 15 skolēni. Tas ir uz pusi mazāk, nekā paredzēts līdz šim.

Finansējuma apmēru aprēķinās proporcionāli skolēnu skaitam attiecībā pret noteikto kvantitatīvo rādītāju.

Valdība otrdien pieņēma vairākas izmaiņas noteikumos par pedagogu darba samaksas un izglītības iestāžu finansēšanas kārtību. To mērķis ir pielāgot regulējumu jaunajam pedagogu darba samaksas finansēšanas modelim "Programma skolā", precizēt finansējuma aprēķinus un nodrošināt vienādu noteikumu piemērošanu praksē.

Daļa grozījumu ir pārejas pasākumi 2026./2027. mācību gadam, lai pašvaldībām un skolām būtu iespēja pakāpeniski pielāgoties jaunajai kārtībai.

Pārejas gadā mīkstina skolēnu skaita kritērijus

Viens no būtiskākajiem precizējumiem attiecas uz skolēnu skaita kritērijiem. Ja skolā ir vairākas vienas pakāpes paralēlklases, klašu lielumu finansējuma aprēķinam turpmāk noteiks pēc vidējā skolēnu skaita paralēlklasēs.

Savukārt 2026./2027. mācību gadā pieļaujamās skolēnu skaita svārstības piemēros visām noteikumos paredzētajām grupām. Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) skaidro, ka daļa pašvaldību vēl turpina pieņemt lēmumus par skolu tīkla pielāgošanu jaunajam finansēšanas modelim.

Atsevišķi precizēta arī tālmācības programmu finansēšana. Tām noteikti atsevišķi kvantitatīvie kritēriji, kā arī precizēta valsts dalības kārtība pedagogu darba samaksas finansēšanā.

Izmaiņas skar arī atbalsta personāla finansēšanu. Valsts budžeta mērķdotācijas aprēķinā paredzēts finansējums sociālajiem pedagogiem, kā arī precizēta speciālās izglītības programmu atbalsta personāla finansēšana.

Speciālās izglītības programmās izglītojamajiem ar redzes un valodas traucējumiem mērķdotācijas aprēķinā turpmāk paredzēta arī pedagoga palīga slodze. Tas saistīts ar jaunajām prasībām par nepieciešamo atbalsta personālu, kas stājas spēkā 1. septembrī, norāda IZM.

Skolu vadītājiem lielāka brīvība finansējuma izmantošanā

Noteikumi paredz atteikties no līdzšinējā 2% ierobežojuma mērķdotācijas pārdalei starp finansējumu, kas paredzēts skolotāju, atbalsta personāla, skolas vadītāja un viņa vietnieku darba samaksai.

Tādējādi izglītības iestāžu vadītājiem būs lielāka elastība piešķirtā finansējuma izmantošanā atbilstoši faktiskajām personāla un darba organizācijas vajadzībām.

Vienlaikus mērķdotācija joprojām būs jāizmanto atbilstoši tās piešķiršanas mērķim, prioritāri nodrošinot mācību procesa īstenošanai nepieciešamo pedagoģisko un atbalsta personālu, teikts noteikumu anotācijā.

Precizēti arī noteikumi par pedagogu darba samaksas likmēm un izglītības iestāžu vadības atalgojumu.

Izglītības iestādes vadītājam maksimālais paaugstinātās mēneša darba algas likmes apmērs palielināts no 60% līdz 80%. IZM pamato, ka tādējādi būs iespējams noteikt vadītāja atbildībai un darba apjomam atbilstošāku un konkurētspējīgāku atalgojumu.

Lai atalgojuma attiecība starp izglītības iestādes vadītāju un pārējiem vadības amatiem būtu skaidrāka, noteikts, ka vietniekiem un struktūrvienību vadītājiem mēneša darba algas likme nedrīkst pārsniegt 80% no attiecīgās iestādes vadītājam noteiktās faktiskās darba algas likmes.

Precizēti arī nosacījumi valsts ģimnāziju vadības atalgojumam. Turpmāk 10% piemaksu par vispārējās vidējās izglītības programmas īstenošanu saņems ne tikai valsts ģimnāziju pedagogi, bet arī direktori un direktoru vietnieki.

Skaidrāk noteikts, ka 10% piemaksa pienākas arī tehnikumu un mākslas izglītības kompetences centru direktoriem, direktoru vietniekiem un pedagogiem. Šis precizējums nemaina līdzšinējo praksi, bet padara regulējumu viennozīmīgāku, norāda IZM.

Nosakot vispārējās izglītības iestādes vadītāja darba algas likmi, turpmāk ņems vērā arī pirmsskolas audzēkņus. Tas pamatots ar skolu tīkla pārmaiņām, kuru rezultātā vienā izglītības iestādē arvien biežāk īsteno gan vispārējās, gan pirmsskolas izglītības programmas. Darba samaksas daļu, kas saistīta ar pirmsskolas audzēkņu skaitu, finansēs pašvaldības.

Jaunais modelis pilnībā stājas spēkā šajā mācību gadā

Aktualizēti arī izglītības iestāžu saraksti un administratīvi teritoriālais iedalījums. Noteikumu pielikumā ņemts vērā Saeimas lēmums piešķirt pilsētas statusu Carnikavai, savukārt to izglītības iestāžu saraksts, kurām piemērojami īpaši nosacījumi augsta pieejamības riska dēļ, papildināts ar Mērsraga vidusskolu.

Pedagogu darba slodzes aprēķini aktualizēti atbilstoši slodzei, kas būs spēkā līdz 2027. gada 1. septembrim. Pāreja uz 40 stundu darba nedēļu pedagogiem paredzēta no nākamā gada 1. septembra.

Noteikumi paredz arī pārejas risinājumu pašvaldībām un izglītības iestāžu dibinātājiem, kuri informāciju par īpašo nosacījumu piemērošanu iesnieguši pēc 30. jūnija. Tā kā 2026./2027. mācību gads ir pirmais jaunās kārtības piemērošanas gads, paredzēta iespēja šādu informāciju izvērtēt arī pārejas periodā.

Pedagogu atalgojuma reforma tika pieteikta jau 2023. gadā, kad par izglītības nozari atbildēja partiju apvienība "Jaunā vienotība". Reformas mērķis ir mazināt nevienlīdzību skolotāju atalgojumā, jo algu pieaugums līdzšinējā modelī "Nauda seko skolēnam" bija atkarīgs no bērnu skaita pašvaldībās.

Modelis "Programma skolā" daļēji ieviests jau no 2025. gada 1. septembra, bet pilnībā to ievieš no šā gada 1. septembra. Tā īstenošanai 2026. gadā paredzēti papildu 45 miljoni eiro, bet turpmākajos gados būs nepieciešams vēl lielāks finansējums.

Jaunais regulējums paredz, ka pilnu valsts finansējumu saņems skolas, kas atbildīs noteiktajiem kritērijiem par skolēnu skaitu klasēs un klašu grupās, kā arī prasībām par skolas lielumu un struktūru, ņemot vērā tās atrašanās vietu.

Skolu tīkla kritēriju izstrāde izraisījusi plašas diskusijas. Dažādu politisko spēku, pašvaldību, nozares organizāciju un iedzīvotāju pārstāvji vairākkārt pauduši iebildumus pret IZM piedāvātajiem minimālā skolēnu skaita kritērijiem, norādot uz bažām par iespējamu skolu slēgšanu, īpaši reģionos un lauku teritorijās.