Vorobjovs norāda, ka iecere ir pretrunā ar starptautiski atzītiem pētījumiem par skolēnu motivāciju.  "Šajā gadsimtā ir veikti fundamentāli pētījumi, kas norāda, ja eksāmena rezultāts neietekmētu pamatizglītības iegūšanu, skolēni ar vājākiem panākumiem mācībās ieguldītu vēl mazāk darba, jo parasti šiem skolēniem izteiktāka ir tieši ārējā motivācija. Pētījumos ir novērota tendence, ka vajadzība noteiktā līmenī nokārtot eksāmenu mobilizē šos skolēnus," raksta skolotājs.

Īpaši tas attiecoties uz skolēniem, kuri mācās tieši tik daudz, cik nepieciešams minimālo prasību sasniegšanai. "Ja tagad eksāmenu varēs nokārtot sākot ar 0 %, tad šie skolēni centīsies atbilstoši tieši šim līmenim, proti, centīsies ievērojami mazāk. Kā rāda eksāmenu statistika, šādu skolēnu (it sevišķi matemātikā) Latvijā ir ļoti daudz."

Skolēni neplānos karjeru - viņi nosvinēs

Ministrijas argumentu, ka centralizēto eksāmenu rezultāti joprojām būs kritērijs, iestājoties vidusskolā, Vorobjovs uzskata par atrautu no realitātes.

"Skolēni ar vājāko sniegumu nedomā tādās ilgtermiņa seku kategorijās - ka man tagad ir jāpacenšas, lai pēc gada es varētu iestāties labākā vai interesēm atbilstošākā skolā un programmā, lai savukārt vēl pēc 7 gadiem varētu būt konkurētspējīgāks darba tirgū. Skolēni ar zemāko snieguma līmeni vienkārši nosvinēs to, ka vairs vispār nav jācenšas, nevis plānos savu karjeru," viņš raksta.

Skolotājs piebilst ar rūgtu ironiju: "Manā pieredzē vērā ņemama daļa šo skolēnu cer kādas nejaušības rezultātā kļūt par miljonāriem, pat nezinot, ar cik nullēm raksta miljonu. Tas jau arī nav tik būtiski - 0 % eksāmena latiņas sasniegšanai tāda lieka informācija nav jāzina."

Cietīs arī vidusmēra un izcilākie skolēni

Izmaiņas skartu ne tikai vājākos. "Liela daļa skolēnu ar vidējiem panākumiem mācībās sāk tā nopietnāk mācīties tieši 9. klasē, jo tuvojas eksāmeni. Ja bērnu izpratnē 'tie vairs neko neietekmēs', es prognozēju, ka varētu samazināties gatavošanās, patstāvīgā darba, izpildīto mājasdarbu apjoms," prognozē Vorobjovs.

Arī izcilnieki nepaliktu pilnīgi neskarti: "Daļa šo skolēnu šobrīd sacenšas paši ar sevi, lai eksāmenā iegūtu 100 % vai vairāk nekā 95 %. Es pieļauju, ka šis varētu kļūt mazāk aktuāli."

Visskaļāk brēks pēc gada

Vorobjovs prognozē, ka patiesā aina daudzām ģimenēm atklāsies tikai vasarā, piesakoties vidusskolām.

"Man ir hipotēze, ka tie paši skolēnu vecāki, kuri šodien publicēja pateicības video ierakstus ministrei ar tekstiem, ka tā ir labākā dāvana, visskaļāk brēks pēc gada, ka viņu bērnus neņem nevienā skolā," viņš raksta.

Savu prognozi skolotājs pamato ar šīs vasaras uzņemšanas statistiku Rīgā: "Šovasar Rīgā labāko skolu brīvās vietas aizpildījās ļoti ātri. Uz šodienu Rīgas skolās vēl ir 192 brīvas vietas. Varētu domāt — o, tad jau ir visas iespējas. Intereses pēc paskatījos, kas tās par skolām un kāds ir to eksāmenu reitings. No 148 vidusskolām Latvijā šīs skolas ar brīvajām vietām ieņem 97., 98., 115., 122., 124., 126., 131., 134. vietu. Tas ir pats lejasgals ar 32 % vidējo rezultātu visos vidusskolas eksāmenos. Šo skaitli turklāt kaut cik pavelk uz augšu panākumi angļu valodas eksāmenā, bet kopējais līmenis tāpat ir katastrofāli zems. Vai tie vecāki plāno savus bērnus sūtīt uz šādām skolām?"

Vietu Rīgas vidusskolās nepietiek visiem

Argumentu, ka demogrāfiskās krīzes dēļ skolas priecāšoties par jebkuru skolēnu, Vorobjovs atspēko ar skaitļiem.

"Vismaz Rīgā statistika rāda pilnīgi citu ainu. Kopumā mācībām 10. klasē pieteicās 5332 skolēni, bet Rīga spēj nodrošināt tikai 4500 vietas. Tas tādēļ, ka par iespēju mācīties Rīgā konkurē arī tuvāko un pat ne tik tuvāko novadu skolēni. Nereti skolēni braukā uz Rīgas skolām no Saulkrastiem, Tukuma, Lielvārdes. Turklāt visā Latvijā notiek skolu reorganizēšana un slēgšana," norāda skolotājs.

Arī profesionālā izglītība vairs neesot garantēts glābiņš: "Atgādināšu, ka arī tajās šovasar bija konkurss. Uz dažām programmām pat daudz augstāks nekā uz prestižām ģimnāzijām. Profesionālā izglītība vairs arī nav glābiņš jebkuram, kam 'nav paveicies' eksāmenā. Vēl ministre minēja, ka skolēnam var būt citi talanti. Var. Vai talantam atbilstošajā programmā būs brīvas vietas, kurās uzņem ar 0 %? Vai arī talantīgs mūziķis var vienkārši pa vasaru pārauties un iestāties mūrniekos?"

Pretruna ar iekļaujošo izglītību

Vorobjovs ieceri uzskata par pretrunīgu arī no iekļaujošās izglītības viedokļa. "Faktiski skolēniem, kuriem veicas sarežģītāk mācības, tiks uzdāvināta apliecība par pamatizglītību, un viņi visi draudzīgi satiksies vienā klasē, nokļūstot tādā nelāgā lejupejošā spirālē."

Viņš atgādina, ka prasības jau tagad nav augstas: "9. klasi var pabeigt ar vienu nesekmīgo atzīmi. Tagad vēl piedevām skolēns varētu kaut visus centralizētos eksāmenus nokārtot uz 0 %, un pamatskola skaitīsies pabeigta."

Ko 10. klasē darīs skolēns, kurš neprot sarēķināt +3−7? Kā matemātikas skolotājs Vorobjovs norāda arī uz pavisam praktisku problēmu, kas gaidītu vidusskolas un arodskolu pedagogus jau septembrī.

"Neatkarīgi no programmas standarts paredz, ka viņam jau 10. klases vai 1. kursa septembrī jāapgūst vektori. Tieši kā to varēs izdarīt skolēns, kurš ir izkritis eksāmenā — kurš neprot izvilkt kvadrātsakni, koordinātu plaknē konstruēt taisni, sarēķināt, cik ir +3−7 utt.? Vektoru tematā satiekas ļoti daudzas pamatskolā apgūtas (nu vai attiecīgi palaistas garām) zināšanas un prasmes. Ko ar to iesāks skolotāji? Sāks skaidrot, kā veic darbības ar veseliem skaitļiem, kamēr izcilnieki klasē varēs apdomāt savas dzīves izvēles."

Noslēgumā skolotājs uzsver, ka problēmas risinājums meklējams pavisam citā virzienā.

"Ja mērķis ir palīdzēt skolēniem ar zemākiem sasniegumiem, tad risinājumam būtu jābūt kvalitatīvākām mācībām, papildu atbalstam un savlaicīgai palīdzībai, nevis prasību samazināšanai. Pretējā gadījumā pastāv risks, ka mēs neatrisināsim nevienu problēmu, bet tikai pārcelsim to uz nākamo izglītības pakāpi un radīsim jaunas problēmas arī pārējiem skolēniem," rezumē Vorobjovs.