Svētku nedēļā iekļauti vairāk nekā 30 pasākumi, tostarp tradicionālais pūtēju orķestru koncerts, tautas deju uzvedums Daugavas stadionā un noslēguma koncerts Mežaparka Lielajā estrādē. Pirmo reizi šajos svētkos uzstāsies akordeonisti. Īpaši tie ir arī tāpēc, ka ierastajā formātā notiek pēc desmit gadu pārtraukuma. Iepriekšējie, kam vajadzēja norisināties 2020. gadā, kovidpandēmijas dēļ tika pārcelti uz 2021. gadu, un arī tad tie nebija īsti saucami par Dziesmu un deju svētkiem, drīzāk lokālu pasākumu kopumu. 

Dejotāji – viskuplāk pārstāvēti 

Ogres novads ir valstī lielākais iedzīvotāju skaita ziņā, un pieaugušo Dziesmu un deju svētkos tikai Rīgas pašvaldībai bija vairāk dalībnieku. Arī bērnu un jauniešu kolektīvu ir daudz, jo radošās jomas, kur var darboties jaunākā paaudze, ir plašas – kori, folkloras kopas, vokālie ansambļi, tautas un mūsdienu dejas, pūtēju orķestri, akordeoni, kokles, teātra un vizuālā māksla, uzskaita Ogres novada Izglītības pārvaldes vadītāja vietniece, Profesionālās ievirzes un interešu izglītības nodaļas vadītāja Ieva Švēde.

Sākotnēji svētkiem reģistrējās ap 100 kolektīvu ar aptuveni 2300 dalībniekiem. Šobrīd pilnā sparā notiek konkursi, skates un modelēšanas koncerti. Daļai nozaru koprepertuāra apguves un dalībnieku atlases skates beigušās, kā orķestriem un dejotājiem, daļai – vēl viss ir procesā, piemēram, Ogres novadā 25. aprīlī Kultūras centrā būs koru konkursa otrā kārta, teic Ogres novada Kultūras centra metodiķe darbam novadā Elīna Klāsone, piebilstot, ka precīzs saraksts, kuri no Ogres novada dosies uz svētkiem, būs zināms aprīļa beigās vai maija sākumā, kad būs noslēgušās skates. 

Viskuplāk pārstāvētie ir tautas deju kolektīvi – 46, kuri apvieno ap 1100 dejotāju no Lauberes, Madlienas, Taurupes, Lēdmanes, Jumpravas, Lielvārdes, Tīnūžiem, Ikšķiles, Suntažiem un Ogres. Sniegums skatē bija labs, liela daļa no tiem saņēma augstāko vai pirmo pakāpi (rezultāti ir publiskoti Valsts izglītības satura centra mājaslapā). Tas, kuri iekļūs laimīgo skaitā, atkarīgs no tā, cik daudz kolektīvu ir attiecīgajā vecuma grupā – ir tādas, kur pietiek ar otro pakāpi, ir tādas, kur vajadzīga vismaz pirmā pakāpe, skaidro E. Klāsone. Atlasi ietekmē arī Daugavas stadiona ietilpība, kas ir mazāka nekā Mežaparka Lielā estrāde. 

Jau zināmi ir mūsdienu deju kolektīvu konkursa rezultāti – no desmit Ogres novada kolektīviem uz svētkiem dosies divi. Tik liels aiz strīpas atstāto skaits nav tāpēc, ka bērni nebija labi sagatavojušies, bet gan tāpēc, ka mūsdienu deju uzvedumā paredzēts ļoti mazs dalībnieku skaits – tikai 2000 (konkursā pavisam piedalījās 4000). 

Koristi, mūziķi, mākslinieki…

Runājot par koriem, E. Klāsone norāda, ka to ir desmit un tajos kopumā ir ap 400 dziedātāju. Lielākā daļa koru ir no pilsētu vidusskolām, bet ir arī no Ogres un Lielvārdes mūzikas skolām. 21. martā Ogres novada Kultūras centrā 5.–9. (12.) klašu konkursa pirmajā kārtā piedalījās astoņi kolektīvi no Ogres, Ikšķiles, Lielvārdes, Madlienas, Ķeguma un Suntažu izglītības iestādēm, un visi tika izvirzīti dalībai otrajā kārtā. Tā vēl jāgaida, un tad arī būs zināms, kurš izturējis konkursu. Tā kā šajā jomā nav tik lielas konkurences kā dejotājiem, tad te palikšana aiz strīpas ir atkarīga no tā, cik labi apgūts repertuārs. Ja iegūta augstākā, pirmā un otrā pakāpe – skaidrs, ka esi saņēmis ceļazīmi uz lielo notikumu. Jāņem vērā arī tas, ka koristi svētkos var piedalīties, sākot no 4. klases, tad dejošanā – no 1. klases, kas arī ietekmē dalībnieku skaitu. Vai un kā izdosies aizpildīt lielo skatuvi – grūti teikt, taču, visticamāk, organizatori jau redz aprises un plāno, saka E. Klāsone. Vaicāta par repertuāra sarežģītību, viņa atsaucas uz diriģentu un deju kolektīvu vadītāju teikto, kas to raksturojuši kā diezgan sarežģītu.

Arī pūtēju orķestriem jau ir zināms, kuriem dota zaļā gaisma uz svētkiem. Kopējā pulkā muzicēs Ogres Mūzikas un mākslas skolas «Melodija» un kamerorķestris, kā arī Birzgales pamatskolas orķestris. E. Klāsone piebilst, ka daļa skolēnu muzicē kolektīvos, kur vairākums ir pieaugušie, tāpēc tie piedalās «lielajos» dziesmu svētkos. Arī trīs novada koklētāju kolektīvi gatavojas lielajam notikumam. Šogad pirmo gadu savas prasmes uz Dailes teātra skatuves rādīs akordeonisti. Patlaban ap 400 audzēkņu Latvijā apgūst šā instrumenta spēli, starp viņiem ir arī no Ogres novada – Ogres, Ikšķiles un Lielvārdes mūzikas skolu audzēkņi. 

Skate beigusies arī vizuālās un vizuāli plastiskās mākslas dalībniekiem, kuri radīja dažādus mākslas darbus – no papīra, auduma, stikla, plastikāta, koka un citiem materiāliem, darinot tos dažādās tehnikās. Bērnu un jauniešu izgatavotās tērpu kolekcijas ar tematisko nosaukumu «StaroJums» būs skatāmas VEF Kultūras pilī. 

Svētkos īpašs koncerts paredzēts arī speciālo izglītības iestāžu audzēkņiem. No Ogres novada šajā reizē šīs skolas bērni nepiedalīsies.

Visdārgākie – pārvadājumi

Lai brauktu uz svētkiem, vajadzīgi tērpi. Ne koristiem, ne tautas deju kolektīviem neko jaunu gatavot uz šo pasākumu nevajadzēs. Ja ko nepieciešams salabot vai atsvaidzināt, par to rūpējas māksliniecisko kolektīvu vadītāji, un tas nekad netiek atlikts uz pēdējo brīdi, norāda E. Klāsone. Vienīgie, kas tiks pie jauniem tērpiem, ir mūsdienu deju dejotāji, jo viņiem paredzēts speciāls uzvedums ar īpašu apģērbu. Privātajiem kolektīviem šis būs vecāku uzdevums, bet pašvaldībai piederošajiem kolektīviem (skolas, kultūras nami) – tas būs vietvaras ziņā. 

Svētki nozīmē arī prāvus izdevumus pašvaldībai, uzsver I. Švēde. Ja skatēs par žūrijas ceļa izdevumiem nav jāraizējas, jo tos šoreiz sedz valsts, tad viss pārējais, tostarp telpu īre, aprīkojums, gan jāmaksā no pašvaldības maciņa. Tāpat finansējums tiks atvēlēts pavadošo personu atlīdzībai (noteikumi paredz, ka uz desmit bērniem ir viens pieaugušais). Taču tā ir maza daļa, salīdzinot ar svētku transporta tēriņiem. Jāņem vērā, ka tie ar katru brīdi pieaug, savukārt šā pakalpojuma sniedzēju skaits gan ne. Cerot, ka ar tiem viss būs kārtībā un viņi pieteiksies uz iepirkuma konkursu, kas patlaban ir atvērts. «Autobusu mums vajag daudz. Esam norādījuši, ka tie ir ap 40. Patiesībā mēs nezinām, cik tieši, jo vēl nav zināms dalībnieku skaits,» atzīst E. Klāsone. Paredzēts, ka tie kolektīvi, kuriem visas nedēļas garumā ir mēģinājumi un koncerti, mitināsies Rīgā. Tas attiecas uz visiem to dalībniekiem, neraugoties uz to, ka novads daļēji skaitās Pierīgas teritorijā. Ogres novadam izmitināšanas vietas jau «ir iezīmētas», proti, tās ir četras skolas (kamēr līgums nav noslēgts, tās publiskot nevar). Tur arī dalībnieki tiks ēdināti – gan brokastīs, pusdienās, gan vakariņās. Ja norises vieta būs tuvu skolai, uz turieni turp un atpakaļ tiks vadāti mazākie bērni, bet lielie, iespējams, ies kājām. Lielajās norišu vietās (Daugavas stadions, Mežaparks) vairs netiks organizētas maltītes, jo tas ir pārāk sarežģīti – gan loģistikas, gan ēdāju plūsmu dēļ. Mazo norišu vietās, kur dalībnieku skaits ir mazāks, gan maltītes tiks nodrošinātas, kā arī šo kolektīvu (tādu no Ogres ir desmit) bērni tiks vadāti uz pasākumu Rīgā un atpakaļ. Noskatītās skolas pašvaldību pārstāves apmeklējušas jau pērnā gada vasarā. Ar vienu no tām jau iepriekš bijusi sadarbība, bet atrast jaunus partnerus nav vienkārši, tāpēc tas jādara jau laikus. «Viss, kas saistīts ar sadzīves apstākļiem, ir atrisināms, lielākā problēma ir balss apziņošanas sistēma, jo ne katrā skolā tāda ir. Risinājums ir atrasts, proti, ik stāvā jābūt pieejamam ruporam,» skaidro E. Klāsone.

Darba samaksa kolektīvu vadītājiem

Mīkstināti noteikumi attiecībā uz mēģinājuma vietā līdzi ņemamām uzkodām (ir saraksts, kas tās var būt, piemēram, riekstiņi vai augļi) un dzeramā pudelēm. Iepriekšējā svētku reizē daudzi bērni ģība, galvenais iemesls tam bija – viņi nebija pietiekami paēduši, atspirdzinājušies un atpūtušies. Lai tā nenotiktu, pavadošās personas šajos svētkos būs blakus saviem «aizbilstamajiem» (koristiem arī uz skatuves) un regulāri pārliecināsies, vai ar viņiem viss ir kārtībā. 

I. Švēde uzteic visus, kas gatavo bērnus svētkiem, jo tas tiek darīts ar lielu atdevi un atbildību, ko apliecina arī audzēkņu sniegums. Attiecībā uz atlīdzību kolektīvu vadītājiem – tiem, kas ir interešu izglītības jomā, tā tiek maksāta no mērķdotācijas – kā pedagoga darba likme, un tā pat ir augstāka nekā valstī noteiktā minimālā latiņa, ir arī piemaksa par papildu darbu, it īpaši ņemot, ka tā apjoms, gatavojoties Dziesmu un deju svētkiem, ir pieaudzis. Arī koncertmeistariem tiek nodrošināta samaksa no mērķdotācijas, teic I. Švēde, akcentējot to, ka šāda situācija ir iespējama, jo novadā ir liels skolēnu skaits. Cita situācija ir tiem, kas strādā kultūras namu paspārnē. Pieaugušo kolektīvu vadītājiem mērķdotācija ir palielināta, līdz ar to atlīdzība ir lielāka nekā iepriekš. Uz tiem, kas strādā ar bērniem, tas neattiecas, un viņu, tāpat kā koncertmeistaru, darba samaksa ir uz pašvaldības pleciem. 

Uz jautājumu, vai bērnu un pieaugušo svētki būtu jāuztic vienam organizatoram (šobrīd skolēnu svētki ir Izglītības un zinātnes ministrijas atbildība, pieaugušo – Kultūras ministrijas), E. Klāsone uzskata, ka ierosinājums ir atbalstāms, it īpaši ņemot vērā, ka operatīvās vadības grupa strādā abos svētkos. Protams, ir atšķirības starp abiem šiem pasākumiem, tomēr ir vieglāk darboties, ja par tiem atbild viena komanda un arī «jumts» ir kopējs. Turklāt tādā gadījumā arī nerodas tik ilgs pārrāvums starp notikumiem.

Šobrīd uz svētkiem no Ogres novada gatavojas*

90 kolektīvi no 12 nozarēm,  

dalībnieku skaits – 1992 

Akordeonistu orķestri – 2

Folkloras kopas – 1

Hiphopa kultūras dejas – 1

Koklētāju ansambļi – 3

Kori – 10

Mazie mūzikas kolektīvi – 3

Mūsdienu deju kolektīvi – 2

Pūtēju orķestri – 2

Simfoniskās mūzikas orķestri (kamerorķestris) – 1

Tautas deju kolektīvi – 46

Teātra māksla – 6

Vizuālā un vizuāli plastiskā māksla – 13

*Dati vēl var mainīties līdz pat maija vidum