Pie Sonido sociālā projekta "Parunāsim?" tālruņa pēc uzaicinājuma atsaukušies un ar zvanītājiem parunājušies pat vairāki ministri. Sarunāšanās un uzklausīšana ir kļuvusi par ikdienas īstu darbu septiņiem operatoriem jeb sarunu moderatoriem, darba vieta ir atvērta arī cilvēkiem ar speciālām vajadzībām. Caur īpašu programmu te parunāties var arī cilvēki, kas ikdienā izmanto zīmju valodu. Par to visi ir pateicīgi darba devējai Ingai Muižniecei, kura jau pirms teju 20 gadiem nonākusi pie kāda skaudra novērojuma. Esot uzziņu tālruņa darbiniecei, viņa saņēmusi arī zvanus no kādiem vientuļiem cilvēkiem, kuri bijuši gatavi izmantot paaugstinātas maksas zvana starpniecību, lai tikai reizēm varētu vienkārši parunāties. Tā nu 2018. gadā izdevies realizēt lolotot ieceri par šāda sociālā projekta “Parunāsim?” nepieciešamību.

Andris, līdzīgi, kā citi kolēģi, darbojas ar segvārdu. Tas palīdzot pēc darba maiņas beigām “atstāt darbu un pārslēgties”.

Andris Lūsis. Ekrānšāviņš no LTV raidījuma "4.studija" (19.12.2024.)

“Labdien, Arnolds klausās! Parunāsim,” atskan arī brīdī, kad uz tālruni 26564564 piezvana OgreNet. Šoreiz Andris jeb Arnolds, kas ir viņa tēva vārds, velta laiku, lai atbildētu uz pāris mūsu jautājumiem. Pats smaidot saka, ka biežāk ikdienā sanāk uzklausīt citus, bet, kad pašam tā nepieciešamība ir, tad viņu vislabāk uzklausa sieva.

Andri, cik intensīvi tev sanāk uzklausīt zvanītājus?

Priekšniecībai ir statistika, un kādu laiku atpakaļ es uzzināju, ka sešu gadu laikā esmu noklausījies pusmiljons sarunas minūšu. Mums šis telefons strādā katru darba dienu. Es, protams, pie telefona neesmu katru dienu, tas atkarīgs no maiņas laika. Bet ticu, ka Dievs jau neko nejauši nedara. Savā maiņas laikā, kad nepieciešams, es varu liecināt arī par Dievu. Priekšniecība man to neliedz. Ja cilvēks grib dzirdēt manu stāstu, tad saruna turpinās un es varu tajā padalīties.

Vai tu vienmēr esi gatavs dažādām un sev nezināmām tēmām?

Jā, ir cilvēki, kas mums zvana visus šos sešus gadus. Ir kāda fenomenāla sieviete, kas arī bieži zvana, un viņai mīļākā tēma ir – balets. Lai sarunas mums būtu interesantas, arī es esmu Vikipēdijā un Googlē izpētījis daudz par baletu. Tad mums ir vēl interesantāk sarunāties. Kad cilvēks zvana, es nezinu par ko šī saruna būs. Jā, esmu gatavs visām tēmām. Citreiz cilvēki stāsta arī par vientulību, bet citreiz vienkārši lai padalītos par savu veselību un to, ka, piemēram, vēders ir izgājis.

Tas nozīmē, ka visbiežāk zvana cilvēki, kuriem vienkārši nav blakus otrs, ar ko padalīties?

Ļoti daudziem nav, ar ko padalīties! Tomēr reizēm zvana arī ģimenes cilvēki, tādi, kuri paši ir vīrs vai sieva. Šodienā daudzi cilvēki viens otru vienkārši nesaprot. Tagad arī kari notiek, un daudzi par to uztraucas, kāds saka “sliktie krievi” vai “labie izraēlieši”, bet abas puses nokauj. Notiek karš. Arī par to runājam. Dažus karš ļoti uztrauc. Ir cilvēki, kuriem mājās nav ne televizors, ne radio, par brīnumu ir telefons. Stāsti ir dažādi. Atceros, ka tad, kad es pats biju vesels un strādāju grūti audzināmo bērnu patversmē, mums atveda vienu 18 gadus vecu puisi, kas savos gados bija analfabēts. Viņš neko nebija redzējis. Arī tā notiek.

Kas ar tavu paša veselību notika?

Man ir bijuši divi insulti. Pirmais pirms 20 gadiem un otrais - pirms 12. Grūti pateikt, vai tas notika pēkšņi. Neviens jau no mums nezin, kā tas notiek. Cilvēciski var likties, ka pēkšņi, bet nezinām, vai no darba vai no kā cita. Un tad pirms septiņiem gadiem mums meita strādāja vienā projektā, un toreiz savai priekšniecei par mani ieminējās. Viņa uzklausīja un uzaicināja mani uz interviju. Tā arī toreiz aizsākās šis projekts.

Vairs neatceros īsti pašas pirmās sarunas. Īpaši neuztraucos, bet ļoti priecājos! Visvairāk es priecājos, ka mani dzīvē ir atradis Jēzus. Man pirmo reizi par Dievu stāstīja cietumā. Lielāko ietekmi man deva pareizticīgo mācītājs, kurš pat atbraucis ir ciemos pie manis. Tomēr kristījies esmu baptistu baznīcā pie mācītāja Ilmāra Hirša.

Vai tev pēc darba maiņas arī pašam ir prāts jāatpūtina?

Citreiz nogurums ir, bet ne vienmēr. Rekordskaitlis mums zvanu centrā ir četru stundu laikā uzklausīt 11 cilvēkus. Man ir četru stundu maiņa, un, jā, prāts reizēm ir jāatpūtina. Man jau sieva saka, ka prāta man nav (smejas). Bet viņa mani uzklausa, kad pašam ir jāparunājas. Nesen es divus mēnešus pavadīju slimnīcā un augstāk par gultu netieku. Tad, kad man kāds palīdz un iesēdina ratiņkrēslā, tad izbraucu ārā. Tomēr es priecājos, ka arī šī ir mana darba diena, un ka varu šobrīd strādāt attālināti no mājām.

Sociālais projekts "Parunāsim?" Latvijā aizsākās pēc Ingas Muižnieces ieceres. Viņa toreiz bija pārliecināta, ka vientuļiem cilvēkiem vajag kādu, ar ko dalīties domās, parunāties vienalga kādā tēmā, šodien darba dienās darbojas sociālā projekta "Parunāsim?" zvanu centra tālrunis - 26564564