Sestdiena, 13.07.2024 02:21
Margarita, Margrieta
Ceturtdiena, 22. februāris, 2024 10:32

Specializētās darbnīcas pilnvērtīgākai dzīvei

Dzintra Dzene, Ogres Vēstis Visiem
Specializētās darbnīcas pilnvērtīgākai dzīvei
Jumpravas Specializētajās darbnīcās dažādas formas kartona kastītes top ar Arņa un Dzintara lielajām rokām. Taču darbs, ko viņi dara, ir ļoti rūpīgs un akurāts!
Ceturtdiena, 22. februāris, 2024 10:32

Specializētās darbnīcas pilnvērtīgākai dzīvei

Dzintra Dzene, Ogres Vēstis Visiem

Specializētās darbnīcas Ogrē un Jumpravā pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem ir ne vien iespēja satikties cilvēkiem ar līdzīgām problēmām, bet arī apgūt dažādas noderīgas prasmes un iesaistīties kopējās aktivitātēs. 

Specializētās darbnīcas Ogres novada Sociālā dienesta paspārnē Ogrē, Upes prospektā 16, atklāja pirms diviem gadiem, bet Jumpravā – pagājušā gada vasarā. Abās darbnīcās kopumā darbojas 40 personu no 18 gadu vecuma – Ogrē 31, Jumpravā – 9. 

Iespēja iepazīt darba procesu uzņēmumos 

Jaunieši Specializētajās darbnīcās ierodas apgūt jaunas vai uzlabot jau esošās prasmes. Viņiem tiek nodrošināti darbam nepieciešamie materiāli, pasniedzēju atbalsts un telpas, bet atalgojumu Specializēto darbnīcu klienti nesaņem. «Viņu atalgojums ir iegūtās zināšanas un iemaņas, ko šie cilvēki vēlāk var pielietot ikdienā – paši mājās gatavot lietas un realizēt, piemēram, ar sociālā uzņēmuma tiptip.lv starpniecību vai tirdziņos,» saka Ogres novada Sociālā dienesta Specializēto darbnīcu vadītāja Ogrē un Jumpravā Zanda Vītola, piebilstot, ka Specializēto darbnīcu apmeklēšana šiem cilvēkiem ir arī iespēja socializēties, saturīgi pavadīt laiku ar līdzīgi domājošiem cilvēkiem, apspriest kopējas tēmas un kopīgi darboties. Piemēram, pērn gada izskaņā Ogres un Jumpravas Specializēto darbnīcu apmeklētājiem notika kopējs Ziemassvētku pasākums. Savukārt janvārī Ogres Specializēto darbnīcu puiši viesojās metālapstrādes uzņēmumā «Prometal Group». Uzņēmuma vadītājs Ēriks Mikštas pastāstīja, ar ko nodarbojas uzņēmums, kā arī deva iespēju jauniešiem pabūt ražošanas cehos un savām acīm redzēt, kā darbojas lāzergriešanas mašīnas, kā tiek locītas metāla loksnes, kā metina robots, kā arī, kā tiek montēti un komplektēti jau izgatavotie mehānismi un iekārtas.

Savukārt Jumpravas Specializēto darbnīcu jaunieši apmeklēja «Jumpravas rokdarbu izstādi» Kultūras nama Izstāžu zālē un paviesojās Jumpravas Kultūras nama Senlietu istabā, bet nule kā apmeklēja Skrīveru pārtikas kombinātu, kur viņus laipni sagaidīja uzņēmuma saimnieki un aicināja uzklausīt stāstījumu par vēsturi, kā arī izbaudīt konfekšu fabrikas saldo gaisotni. 

21. februārī Ogres Specializētās rokdarbu darbnīcas meitenes un skolotāja Ilze Sauleskalne apmeklēs SIA «Elisenda», kur klātienē redzēs, kā notiek process uzņēmumā. 

«Ņemot vērā, ka Specializētajās darbnīcās tiek apgūtas darba prasmes, šogad ir doma paplašināt mūsu cilvēku redzesloku gan Ogrē, gan Jumpravā, apmeklējot dažādu nozaru darba devējus, jo mūsu klientiem faktiski nav iespēju izzināt, kā tas ir, strādāt algotu darbu, un, kas zina, varbūt gada griezumā būs kāds pozitīvs gadījums, kad kāds no mūsu jauniešiem aizies atklātajā darba tirgū. Esmu par šo cilvēku nodarbinātību un esmu pārliecināta, ka ir tādi, kas savu iespēju robežās var mainīt statusu no pabalstu saņēmēja uz nodokļu maksātāju. Taču tam ir vajadzīgs daudz ilgāks laiks un pacietība, nekā tas ir standarta darbiniekam,» atzīst Z. Vītola. 

Grūti atrast savu vietu darba tirgū

Vienai Ogres Specializēto darbnīcu apmeklētājai šobrīd ir iespēja iepazīt darba vidi, strādājot kafejnīcā «Ogres Zelta liepa». Specializēto darbnīcu vadītāja atzīst, ka nenotiek viss tik gludi un viegli, kā varētu šķist no malas, bet faktiski tikai šādi sociālie uzņēmumi ir gatavi dot darbu cilvēkiem ar invaliditāti. «Standarta uzņēmējs neņems darbā cilvēku ar invaliditāti un viņa darba audzinātāju/mentoru, ja var paņemt darbā vienu darbinieku divu vietā. Diemžēl mūsu valstī nodokļu slogs ir tik milzīgs, ka uzņēmēju var arī saprast. Ir tikai daži mūsu klientu veiksmes stāsti, piemēram, Arvīds, kurš ikdienā strādā par sētnieku Ogres novada Sporta centrā, kā arī apgūst oficianta prasmes sociālajā uzņēmumā – kafejnīcā «Ogres Zelta liepa». Specializēto darbnīcu apmeklētāja Dace viena dzīvo sociālajā mājā Ikšķilē, visnotaļ skarbos apstākļos, bet tiek galā ar savu ikdienu un enerģiski darbojas Specializētajās darbnīcās. Pavisam neilgu laiku Dace darbojas arī sociālajā uzņēmumā – kafejnīcā «Ogres Zelta liepa». Sākotnēji šķita, ka viņa varētu būt laba oficiante, bet tas neizdevās. Izrādās, ka Dacei labi padodas trauku mazgāšana un palīdzēšana pavārei un viņa daudz komfortablāk jūtas virtuvē nekā zālē, pakļauta apmeklētāju skatieniem. Viens ir tas, ko redzam, uz brīdi ienākot un aizejot, bet otrs, esot ik dienu līdzās šiem cilvēkiem. Tās ir divas dažādas lietas,» saka Specializēto darbnīcu vadītāja, piebilstot, ka šiem cilvēkiem faktiski visu laiku līdzās nepieciešama atbalsta persona. «Ja mūsu valstī būtu sakārtota likumdošana, ja standarta uzņēmējam, pieņemot darbā cilvēku ar invaliditāti, būtu nodokļu atvieglojumi un citi bonusi, ja šis jautājums būtu sakārtots valstiski, lai motivētu darba devējus, iespējams, aina ar šo cilvēku nodarbināšanu būtu pavisam savādāka. Mazajiem uzņēmējiem mūsdienās jau tā nav viegli, un, ja uz vienu darba vietu jāpieņem divi cilvēki, jāmaksā divreiz nodokļi, tas ir papildu slogs, turklāt cilvēki ar invaliditāti lielākoties nav spējīgi nostrādāt astoņu stundu garu darba dienu, viņiem trūkst socializēšanās prasmju, kā arī darba prasmes, temps un intensitāte ir daudz lēnāka, nekā cilvēkiem bez veselības problēmām,» atzīst Z. Vītola. 

Aicina apmeklēt Specializētās darbnīcas 

Ogrē Specializētajās darbnīcās personas ar garīga rakstura traucējumiem var darboties sveču/ziepju izgatavošanā, rokdarbu, keramikas un kokapstrādes darbnīcā. Savukārt Jumpravā var apgūt rokdarbus, aušanu un ādas apstrādi. 

Z. Vītola skaidro, ka, ja Ogrē Specializēto darbnīcu apmeklētāji jau ir pieraduši pie noteikta ritma, pie organizētas dienas, pie nodarbošanās, tad Jumpravā, uzsākot apmeklēt darbnīcas 30–40 gadu vecumu sasniegušiem cilvēkiem, kuri līdz šim dzīvojuši mājās, ir samērā sarežģīti pieņemt to, ka Specializētās darbnīcas nav gluži izklaide, bet gan darba prasmju apguve. Klienti Jumpravā vēl tikai mācās darboties un sadarboties. 

Z. Vītola stāsta, ka Specializētās darbnīcas Jumpravā, tieši tāpat kā Ogrē, izveidotas, pateicoties deinstitucionalizācijas projektam. Pašos projekta pirmsākumos, tobrīd Lielvārdes novada robežās, tika apzināti cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem, kuri varētu šeit darboties. Pašas Specializētās darbnīcas Jumpravā atklāja jau pēc novadu reformas. Tās paredzētas 15 cilvēkiem, bet, kā jau iepriekš minēts, darbnīcas šobrīd apmeklē deviņas personas. Līdz ar to, ja persona ir pilngadīga, ar garīga rakstura traucējumiem un I vai II grupas invaliditāti, kura nestrādā vai nemācās, viņai ir iespēja vērsties Ogres novada Sociālajā dienestā un saņemt Specializēto darbnīcu pakalpojumu tuvāk klienta dzīvesvietai – Ogrē vai Jumpravā. 

Z. Vītola skaidro, ka nereti vecākus pieteikt šeit savas atvases attur tas, ka klienti par darbošanos Specializētajās darbnīcās nesaņem samaksu vai arī ģimenei bieži vien jāmaina visa gadu laikā sakārtotā ikdiena. 

«Daudzkārt ģimenes, kurās ir cilvēks ar invaliditāti, ir pielāgojušas savu ikdienu, iemācījušās savu īpašo cilvēku atstāt mājās vienu un doties darba gaitās. Nereti pat kaimiņi nezina, ka ģimenē ir šāds cilvēks. Tāda diemžēl joprojām ir realitāte. Esmu personīgi uzrunājusi šādu cilvēku tuviniekus, bet vecāki no prieka plaukstas nesit, ka viņu bērnam būs iespēja apmeklēt Specializētās darbnīcas. Varētu teikt, ka es iebrāzos viņu ikdienā, kas ir sakārtota, jā, bieži vien skarba, un, kā jau minēju, tas cilvēks tiek viens pats atstāts mājās uz visu dienu, lai vecāki varētu strādāt. Lai viņu varētu vest uz darbnīcām, jāmaina visa dzīve. Tā ir aisberga otra puse,» saka Z. Vītola un piebilst – fakts, ka, dodoties mājās, cilvēki, kuri tomēr raduši iespēju apmeklēt Specializētās darbnīcas, atvadoties saka, ka rīt viņi atkal būs darbā, sniedz gandarījuma sajūtu un pārliecību, ka šādas tikšanās un kopēja darbošanās vieta mūsu īpašajiem cilvēkiem ir ļoti nepieciešama. Tie, kuri vēlas piebiedroties, var sazināties ar Zandu Vītolu, zvanot pa tālruni 29134421.