Saskaņā ar jaunāko redakciju normas, kas attiecas uz 1. un 4. klasēm, stāsies spēkā 2027. gada 1. septembrī. Gadu vēlāk – 2028. gadā – tās attieksies arī uz 2. un 5. klasēm, savukārt no 2029. gada 1. septembra jaunais regulējums pilnībā skars 1.–6. klašu posmu. Iepriekš bija paredzēts, ka pārmaiņas sāksies jau šī gada rudenī.
Tieši Valsts prezidents bija aicinājis likumu caurlūkot atkārtoti, uzsverot, ka pārāk strauja ieviešana varētu radīt sarežģījumus skolām un vecākiem. Komisijā norāda – mērķis nav aizliegt tālmācību, bet gan sakārtot tās kvalitāti un lietojumu.
Klātiene kā pamats, bet ar elastību
Grozījumi paredz, ka mācībām skolā pamatā jānotiek klātienē, vienlaikus saglabājot iespēju atsevišķos gadījumos izvēlēties tālmācību vai izglītību ģimenē. Vienlaikus likumā tiek ieviests jauns jēdziens – kombinētās mācības, kas ļaus skolām elastīgi savienot klātienes darbu ar attālinātiem elementiem.
Izglītības komisijas priekšsēdētāja Agita Zariņa-Stūre uzsver, ka izmaiņu mērķis ir kvalitāte, nevis ierobežojumi: “Lai gan tālmācībai ir priekšrocības – elastība un iespēja mācīties sev ērtā laikā –, praksē redzam, ka nereti cieš mācību kvalitāte. To apliecina arī centralizēto eksāmenu rezultāti.”
Pašvaldībām – lielāka loma
Jaunais regulējums paredz stingrākus nosacījumus tālmācībai 1.–6. klasē. Šādā formā bērns varēs mācīties tikai uz vienu gadu un tikai tad, ja pašvaldība būs izvērtējusi situāciju un atzinusi, ka tas atbilst bērna interesēm. Iemesli var būt veselības, sociāli vai citi būtiski apstākļi. Pašvaldībai būs arī tiesības termiņu pagarināt.
Vienlaikus tālmācība bez šādiem ierobežojumiem būs pieejama bērniem, kuri pastāvīgi dzīvo ārzemēs, kā arī pilngadīgajiem, kas vēl nav ieguvuši pamatizglītību.
Sabiedrībā – pretēji viedokļi
Izmaiņas raisījušas plašas diskusijas arī vecāku un pedagogu vidū. Biedrība “Asociācija Ģimene” atklātā vēstulē Saeimas deputātiem aicina nepārspīlēt ar ierobežojumiem, uzsverot vecāku tiesības izvēlēties bērnam piemērotāko izglītības formu.
“Ir iespējams nodrošināt augstu izglītības kvalitāti, vienlaikus respektējot ģimeņu izvēli un izvairoties no liekas birokrātijas,” teikts vēstulē.
“Lai gan šīs izmaiņas vēl nav stājušās spēkā, tās atspoguļo tendenci pastiprināt valsts uzraudzību pār alternatīvām izglītības formām, mazinot vecāku autonomiju un iespējas nodrošināt bērnam individualizētu pieeju. Latvijā kā demokrātiskā un Eiropas Savienības dalībvalstī pastāv risks, ka līdzīgi ierobežojumi varētu tuvināt izglītības politiku autoritārākiem modeļiem.”
Tikmēr sociālajos tīklos izskan arī krietni asāki viedokļi – no aicinājumiem tālmācību pilnībā aizliegt līdz uzskatam, ka tieši skola nespēj nodrošināt drošu vidi visiem bērniem. Kāda trīs bērnu mamma komentē: “Man tas nav teorētisks jautājums – man ir 3 bērni, kuri ir slimi. Es 12 gadus strādāju, lai viņi varētu staigāt. Man tas smieklus neizraisa. Es esmu vīlusies valdībā, sistēmā, kurā tik bļauj, lai adoptē bērnus.”
Savukārt citi vecāki uzsver pretējo – ka problēma meklējama nevis tālmācībā, bet pārpildītās klasēs un nepietiekamā atbalsta personāla skaitā skolās: “Problēmu cēloņi joprojām netiek risināti. un tie ir - nepiemērotas skolas pašreizējiem aptākļiem (ar lielu skaitu bērnu ar dažādām neirodažādības pazīmēm, bez atbalsta personāla, ar vardarbību skolās, ar narkotiku tirdzniecību, pret ko skolas ir bezspēcīgas un vēl un vēl. Skola nav ne droša, ne attīstoša vide daudziem (ne visiem) bērniem. Un tieši par to būtu jādomā, nevis presēt tos, kas izvēlējušies no tā ārprāta izkāpt.”
