Viss sākās ar braucienu no Ogres
Pasākuma dalībnieki bija aicināti pulcēties pie Ogres novada Kultūras centra, kur sapulcējušos sagaidīja autobuss, kurš izvadāja sanākušos pa pasākuma norises vietām. Autobuss nebija pilns, bet, draudzīgām sarunām raisoties, tukšs tas noteikti nešķita. Braucot un pa logu vērojot skaisto Ogres dabu un Zilos kalnus, laiks pagāja nemanot.
Atbraucot uz represēto piemiņas vietu Tīnūžos, mūsu autobusu jau sagaidīja citi pasākuma dalībnieki no vairākiem Ogres novada pagastiem.
Pie pieminekļa notika svinīgā uzruna un ziedu nolikšana. Tīnūžu tautas nama vadītāja Valda Kurša savā runā izteica pateicība represētajiem, kuri saglabāja cerību, nepadevās grūtībās un atgriezās Latvijā. Tāpat tika pieminēti arī padomju represesijās bojā gājušie.
Kad svinīgā daļa pie pieminekļa bija beigusies, visi tikām aicināti uz Tīnūžu tautas namu, kur notika koncerts un tika demonstrēti fragmenti no topošās filmas par politiski represētajiem Tīnužos.
Tīnūžu tautas nama lielajā zālē bija uzklāti vairāki apaļie galdi, pie kuriem klātesošie sasēdās draudzīgās kompānijās, un baudīja tiem veltīto piemiņas pasākumu. Pirms mākslinieku uzstāšanās Valda Kurša vēlreiz atgādināja, ka mīlestība ir tas, kas vienmēr palīdz arī smagos pārbaudījumos. Kā arī novēlēja koncerta laikā izdzīvot mīlestību mūzikā.
Par muzikālo priekšnesumu parūpējās Katrīna Reikmane, kura dziedāja Ulda Lipšāna ģitāras pavadījumā. Koncerta repertuāram bija izvēlēti muzikālie skaņdarbi, kurus caurvija mīlestības un patriotiskās tēmas.
Pēc sirsnīgā koncerta bija laiks sarunām gan pie siltiem, gan aukstiem, gan arī mazliet stiprākiem dzērieniem. Kā jau īstā pasākumā pieklājas!
Pasākuma kulminācija - jaunā filma
Pasākuma dalībniekiem bija iespēja noskatīties 12 minūšu garo filmu par politiski represētajiem Tīnūžos, kuru tās veidotāji sola papildināt ar jauniem stāstiem. Tīnūžu tautas nama vadītāja sniedza nelielu ieskatu filmas idejas tapšanā. Viņa atcerējās, ka viss sākās pirms vairākiem gadiem, kad kopā ar Tīnūžu skolas skolēniem tika veidots projekts. Kopīgi ar bērniem toreiz tika iepazīti vairāki Tīnūžu pagasta iedzīvotāji. Tās esot bijušas ļoti sirsnīgas tikšanās, un brīžiem, klausoties atmiņu stāstījumus un skatoties senās fotogrāfijas, spēcīgo emociju iespaidā gan runātāji, gan klausītāji nav varējuši valdīt asaras. Atmiņas tikušas fiksētas video matetriālos, bet pēc tam kā vēsturiskas liecības noliktas plauktiņā. Tomēr pāris gadus vēlāk projektā iesaistījās Kaspars Špēlis, Kultūras mantojuma centra „Tīnūžu muiža” vadītājs, kurš ieminējies, ka projekts ir jāturpina, taču, jau izmantojot jaunāku tehnoloģiju iespējas.
Uzrunājot klātesošos Kaspars Špēlis uzsvēra: “Tas spēks un gudrība, kas ir jūsos, tas ir iemūžināts filmas materiālos.’’Kaspars kopā ar filmēšanas komandu jau divus gadus dokumentē Tīnūžu pagasta politiski represēto ļaužu stāstus, un šobrīd uzfilmētais, vēl nesamontētais filmas materiāls jau ir 25 stundu garumā. Video ir apkopotas astoņu cilvēku liecības, un daži no aptaujātajiem arī šoreiz bija klāt svinīgajā piemiņas pasākumā. Filmas veidotāji aicināja arī citus klātesošos politiski represētos dalīties ar savām atmiņām, lai tās saglabātu ierakstītas video materiālos nākamajām paaudzēm.
Filmas veidotājs arī uzskatas, ka šis materiāls nezudīs, un tas var tikt izmantots nopietnākiem projektiem vai izstādēm. Kultūras mantojuma centra vadītājs atzīst, ka filmas ietvaros tiek dokumentēti komunistu veiktie noziegumi, kas ir vērsti pret latviešu tautu. K. Špēlis ievada runā uzsvēra: ‘’Vienmēr ir lielais jautājums, kas ļauj cilvēkiem izdzīvot nelabvēlīgos apstākļos. Jūs [politiski represētie] esat šīs informācijas glabātāji, neesat dzīves sagrauti vai pazuduši starp vēstures lappusēm. Jūs esat šeit un iedvesmojat citus cilvēkus. […] Šie Sibīrijas, jūsu, stāsti, tiks vēstīti nākamajām paaudzēm.’’ Tāpat filmas veidotāji izteica cerību, ka filma varētu tikt iekļauta skolu programmās, un būtu pieejama ikvienam interesentam.
Filmā ir redzami arī Silvijas Kuzmukas akvareļu zīmējumi, kuros spilgti un dramatiski ir attēlots Sibīrijā pavadītais laiks. Filmai cauri vijas Latvijas nacionālās identitātes un valodas tēma, akcentējot tautas pastāvēšanu cauri laikiem un grūtībām.
Kaspars Špēlis apgalvo, ka nākamgad filma būs garāka un plašāka, un piemiņas pasākumā būs gaidāmi vēl jauni pārsteigumi.
