Pasaules latviešu amatieru teātru savienības (PLATS) teātra nometne bērniem un jauniešiem Latvijā sākās jau 2. augustā ar pulcēšanos Rīgā VEF Kultūras pilī, kur notika piecu diasporas teātru izrādes festivālā “Dāvana Latvijai”. Tur bērni izrādes ne tikai noskatījās, bet vairākās piedalījās arī paši, izmēģinot skatuves sajūtu un saspēlējoties ar vecākiem teātra kolēģiem. Tos, kas vēlējās, latviešu-dāņu biedrības amatierteātra "Pūpols" izrādes “Vienas telpas essence - virtuve” režisore Ilze Bloka iekļāva improvizētās izrādes epizodēs, savukārt divi nometnes jaunieši spēlēja arī visai nopietnas lomas divās teātra izrādēs (Evans Patkovskis no Īrijas izrādē “Ārsti nezina nekā” un Annija Ivdre no Norvēģijas izrādē “Metāla ziedi”).
VEF Kultūras pilī notika arī nometnes atklāšanas pasākums, pēc kura jau 2. augusta vakarā nometnes bērni un jaunieši no Rīgas devās uz Stāmerienu, lai nākamās dienas rītā uzsāktu nodarbības, kuras vadīja četri pieredzējuši pedagogi - amatierteātru režisori. Pirmajā nometnes dienā neizpalika arī ekskursija pa Stāmerienas pili, kurā nedēļas garumā notika arī mācību stundas jeb, kā paši nometņotāji tās sauca, meistarklases. Par to paldies Cēsu teātra režisorei un pils vadītājai Edītei Siļķēnai!
Teātra nometnē bija sabraukuši bērni un jaunieši no Lielbritānijas, Norvēģijas, Īrijas, Zviedrijas un Itālijas, savukārt Latvijas bērni turp bija mērojuši ceļu no Ogres, Cēsu un Madonas novada, kā arī Rīgas. Nedēļas laikā jaunieši iepazinās ar skatuves improvizācijas noslēpumiem, ko jauniešiem atklāja skolotāja Inese Zīle. Skatuves kustību pasniedzējs Oskars Kļava nometņotājiem mācīja gan paukoties, gan veidot akrobātiskas piramīdas un iemacīja veikt virkni teju vai kaskadierisku triku. Režisore Inguna Gremze ar audzēkņiem nedēļas laikā izveidoja pat nelielu skatuves stāstu par un ap Stāmerienas pili.
Visnotaļ nopietni ar bērniem strādāja skatuves runas skolotāja Velga Līce. Nav jau noslēpums, ka ne visiem diasporas jauniešiem latviešu valodas prasmes ir teicamas, dažiem mītnes zemēs tā ir vien mājas valoda ģimenē. Un te svarīga gan pareiza patskaņu, gan līdzskaņu izruna, uzsvari teikumā un vēl citas skatuves runas, un ne tikai, nianses. Vai jauniešu latviešu valoda šīs nedēļas laikā progresēja? Noteikti. Jo pēc noslēguma programmas, kuru noskatījas arī jauniešu vecāki, ne viena vien mamma bija pārsteigta un pateicīga skototājiem par šīm pārvērtībām.
Dalībniekiem nedēļa nometnē nebija tikai mācību stundas. Par saturīgu brīvā laika pavadīšanu pievakares stundās rūpējās nometņotāju vecākie kolēģi - PLATS Jauniešu nodaļas biedri, kas organizēja un vakaros vadīja dažādas teātra spēles un atrakcijas.
“Draudzības, kas dzimst jauniešu nometnēs, paliek uz mūžu,” tā savulaik sacīja un par to bija pārliecinājušies trimdas latvieši, par to pārliecināmies arī šodien mēs, rīkojot Latvijas un diasporas bērnu un jauniešu kopīgās nometnes. Un tas, ka jauniešiem ir skumji un emocionāli grūti šķirties, kad pienāk laiks doties mājās, apliecina šo nometņu nepieciešamību.
