No 1748. gada līdz 1872. gadam Tīnūžu muiža piederējusi zviedru izcelsmes Blūmenu dzimtai. Kungu māju toreiz, 1768. gadā, cēlis G. F. fon Blūmens pēc kāda Rīgas būvmeistara plāna. Savukārt Latvijas muižu pētnieks Imants Lancmanis uzskata, ka ēku projektējis arhitekta K. Hāberlanda tēvs Johans Andreass Hāberlands (1711-1778).

No 1893. līdz 1921. gadam muiža bija barona Jozefa fon Volfa īpašumā, kurš attīstīja lopkopību un atbalstīja vietējos iedzīvotājus, algodams veterinārārstu. Viņa dēls Hanss Jozefs fon Volfs Otrā pasaules kara laikā bija Vērmahta virsnieks.

1910. gadā pēc barona Jozefa fon Volfa iniciatīvas kungu nams tika pārbūvēts. Pirmā pasaules kara laikā muižā atradās Valmieras kājinieku pulka štābs, bet 1917. gadā tas cieta no igauņu karaspēka postījumiem. 1932. gadā saimniecību pārņēma Latvijas Kara invalīdu savienība, bet Otrā pasaules kara laikā kungu māja tika nopostīta.

Tīnūžos fon Volfam piederēja ķieģeļu ceplis, ūdensdzirnavas. Ceplīšos atradās fon Volfa kartonfabrika, kas vēlāk kļuva par spēkstaciju, pēc tam – ar pansionātu, bet līdz 2014. gadam tur darbojās narkoloģiskā slimnīca "Ceplīši".

Šobrīd uz vecās muižas kūts pamatiem uzcelta skola, bet kungu mājas vietā atrodas kultūras centrs. Bijusī klēts pārvērsta par Kultūras mantojuma centru "Tīnūžu muiža", un dažas muižas ēkas joprojām saglabājušās, lai gan daļēji pārbūvētas vai rekonstruētas.

Vairāk lasi šeit.