Tomes pagasta pārvaldes vadītājs Ints Skujiņš atgādina, ka Tomē pašlaik ir noteiktas divas oficiālas tirdzniecības vietas – pie Oškroga un pie Tomes Tautas nama, bet ir vairākas vietas pie autoceļa, kur iedzīvotāji pārdod dažādas preces (olas, pienu, sēnes, ogas, ziedus, šobrīd bērzu sulas), bet šī tirdzniecība nav saskaņota, kā to paredz pašvaldības saistošie noteikumi. Šis jautājums kļuvis aktuāls, jo tiek novērotas bīstamas situācijas, kas veidojas pie šiem tirdzniecības punktiem. Braucot garām, autovadītāji pamana, ka ir iespēja kaut ko iegādāties, strauji bremzē, stājas malā, skrien pāri ceļam, tā apdraudot paši sevi un citus autovadītājus. Turklāt tirdzniecība dažviet notiek aiz ceļu līkumiem nepārredzamās vietās, kur ceļa posmi apzīmēti ar nepārtrauktu garenlīniju, kas aizliedz to šķērsot vai pārbraukt. Skujiņš norāda, ka šis jautājums ir nepatīkams, jo nevienam nav mērķis sodīt iedzīvotājus, īpaši tos, kuri vēlas pārdot nelielus pašu produkcijas apjomus, taču ir jārod risinājums, kas būtu drošs un sakārtots, turklāt jebkurai tirdzniecībai nepieciešamas atļaujas un jāievēro noteiktas prasības. Īpaši, ja runa ir par augsta riska produktiem – olām, piena produktiem, kuru realizācijai nepieciešami konkrēti uzglabāšanas apstākļi un atbilstība Pārtikas un veterinārā dienesta prasībām. Risinājums ir, jo Tomē pie Oškroga ir ierīkota atbilstoša vieta tirdziņam, un arī šīs teritorijas saimnieks paudis gatavību atbalstīt šīs tirdzniecības vietas attīstību. Tirgotājiem būtu jāsaņem nepieciešamās atļaujas un saskaņojumi, jāvienojas ar Oškroga saimnieku un konkrētām dienām, kad tirdziņš tiek organizēts, līdzīgi, kā tas, piemēram, notiek piektdienās Tīnūžu tirgus laukumā. Tirdzniecība pie autoceļa Tomē ir viens no jautājumiem, kam tuvākajā laikā tiks pievērsta pastiprināta uzmanība.
Kur paliek Tomes stāsts?
Vēl viens būtisks jautājums Tomē ir muzeja darbība. Tomes Iedzīvotāju padomes priekšsēdētāja Krista Andersone-Krūmiņa uzskata, ka ekspozīcijai vairāk jāatspoguļo tieši Tomes vēsture, nevis plašāka Ķeguma muzeja tematika, un arī muzeja nosaukums, Ķeguma novada muzejs, viņasprāt, nav atbilstošs, īpaši pēc administratīvi teritoriālās reformas, kad Tome kļuvusi par Ogres novada daļu. Arī iedzīvotāji piekrita, ka ekspozīcijai vairāk jāstiprina piederības sajūta un jāstāsta par Tomes vēsturisko mantojumu, cilvēkiem un notikumiem. «Šobrīd rodas sajūta, ka pietrūkst tieši Tomes stāsta. Mēs gribētu redzēt vairāk informācijas par Tomes vēsturi un personībām, lai, ieejot ekspozīcijā, cilvēks justu, ka atrodas tieši Tomē,» saka Krista. Viņa norāda, ka jautājums ir aktuāls arī Ogres novada līmenī muzeju reorganizācijas kontekstā. Diskusijā iedzīvotāji pauda viedokli, ka ekspozīcija būtu papildināma ar plašāku vietējo vēsturisko materiālu – fotogrāfijām, stāstiem un citiem priekšmetiem, kas atspoguļo Tomes vēsturi.
Sanāksmē tika pārrunāti arī nesen aizvadītie Tomes pagasta svētki. Iedzīvotāji atzina, ka pasākumi bijuši daudzveidīgi un ģimenēm draudzīgi, īpaši novērtējot koncertus un aktivitātes dažādām vecuma grupām. Vienlaikus tika ierosināts nākotnē lielāko daļu aktivitāšu organizēt vienuviet, kā arī uzlabot informācijas pieejamību – izvietot vairāk norāžu, baneru un veidot vienotu, pārskatāmu pasākumu programmu. Pagasta pārvaldes vadītājs un Iedzīvotāju padome vienojās svētku plānošanu nākamgad sākt savlaicīgāk.
Aprīlī Tomē īstenota vēl kāda interesanta aktivitāte, kuru ierosinājuši iedzīvotāji, – meistarklase jeb praktiska nodarbība par ābeļdārzu sakopšanu. Tās laikā dalībnieki ieguva vērtīgas un praktiski pielietojamas zināšanas par ābeļu kopšanu un sakopa ābeļdārzu. Iegūtās zināšanas nepalika tikai teorijas līmenī – pēc meistarklases Tomē bija vērojama rosība arī citos ābeļdārzos, kur iedzīvotāji ar jaunu izpratni ķērās pie savu ābeļu sakopšanas.
Ieceres Tomes attīstībai
Iedzīvotāju padomes priekšsēdētāja vietnieks Artūrs Kovaļevskis informēja, ka ir apstiprināts projekts «Veidojam vidi ap mums Ogres novadā» ietvaros – paredzēts labiekārtot aizaugušu akmens dobi aiz muzeja ēkas pie autoceļa. Darbus plānots uzsākt tuvākajā laikā, iecere jāīsteno līdz septembrim. Iedzīvotāji arī izteica vēlmi šim dārzam piešķirt īpašu nosaukumu, kas palīdzētu vieglāk identificēt šo vietu un veidotu tās identitāti. Iedzīvotāju padomes priekšsēdētāja Krista Andersone-Krūmiņa izteica priekšlikumu nākamo sēdi organizēt jau pašā parkā, kad būs redzami pirmie labiekārtošanas rezultāti. Tika pausta arī doma nākotnē izmantot līdzdalības budžeta iespējas, lai attīstītu šo teritoriju vēl plašāk.
Pašvaldības pārstāve Iluta Jansone sanāksmes dalībniekus informēja par aktivitāti Ogres novadā «Uzņēmēju rallijs», kas paredz, ka noteiktā laika periodā iedzīvotāji varēs apmeklēt dažādus novada uzņēmējus un iepazīt viņu darbību. Apmeklētāji īpašās kartēs krās zīmodziņus, apliecinot apmeklētās vietas. Tie dalībnieki, kuri savāks noteiktu minimālo skaitu zīmogu, piedalīsies loterijā Ogres pilsētas svētku laikā. Viņa uzsvēra, ka šī aktivitāte nav iecerēta kā sacensība, bet gan veids, kā popularizēt vietējos uzņēmējus un mudināt iedzīvotājus iepazīt uzņēmējdarbības daudzveidību novadā. Padomes locekļi tika aicināti informēt Tomē esošos uzņēmējus par šo ieceri un veicināt viņu iesaisti.
Iedzīvotāji apsprieda arī jautājumu par veloremonta staciju, ko plānots uzstādīt pie Dienas centra. Šī vieta izvēlēta, jo tā atrodas videonovērošanas zonā, kas palīdz novērst iespējamu vandalismu, un tai garām ved velomaršruts, padarot staciju viegli pieejamu velobraucējiem. Runājot par veloinfrastruktūru, Krista Andersone-Krūmiņa uzsver, ka viens no aktuālākajiem jautājumiem joprojām ir droša veloceliņa izbūve maršrutā no Ķeguma līdz Tomei un Bekuciemam. «Ļoti daudz iedzīvotāju gar autoceļu pārvietojas ar velosipēdiem un kājām, un satiksmes kustība šajā posmā ir intensīva, tādēļ tas ir viens no mūsu sāpīgākajiem jautājumiem,» viņa norāda. Lai gan veloceliņa izbūve ir iekļauta pašvaldības plānošanas dokumentos, konkrēti termiņi vēl nav zināmi, tādēļ padome apsver arī iespēju aktualizēt jautājumu ar kolektīvu iedzīvotāju iesniegumu. «Protams, iedzīvotāji šo celiņu gribētu jau šodien,» atzīst Krista.
Pagasta pārvaldes vadītājs aktualizēja jautājumu par informācijas apriti Tomes iedzīvotāju vidū. Iedzīvotāju padomes locekļi skaidro, ka ir izveidota atsevišķa WhatsApp grupa, kurā iedzīvotāji dalās ar informāciju, uzdod jautājumus un ziņo par problēmām, tādējādi daudzas situācijas iespējams risināt operatīvi, negaidot nākamo padomes sēdi.
Par kārtību, vidi un kopīgu atbildību
Ints Skujiņš informēja par ceļu uzturēšanas darbiem – nepieciešamajās vietās veikta ceļu greiderēšana un remontdarbi, kā arī plānota ceļmalu sakopšana un zāles pļaušana, taču darbu apjoms atkarīgs no pieejamā finansējuma. Viņš vērsa uzmanību uz invazīvo sugu izplatību, aicinot iedzīvotājus izmantot invazīvo sugu karti un ziņot par konstatētajām vietām. Kā viena no aktuālākajām problēmām Tomē ir Kanādas zeltslotiņa, kas strauji izplatās nekoptās teritorijās, savukārt Spānijas kailgliemeži šobrīd nav būtiska problēma. Skujiņš atgādināja arī par līdzdalības budžeta iespējām un aicināja iedzīvotājus aktīvāk iesaistīties pagasta attīstībā.
Sanāksmē iedzīvotāji pauda neapmierinātību par atsevišķu mājdzīvnieku saimnieku bezatbildību – nesavāktiem izkārnījumiem un dzīvnieku brīvu klaiņošanu citu īpašumos. Ints Skujiņš atgādināja, ka dzīvnieku īpašniekiem jāievēro pašvaldības saistošie noteikumi, pretējā gadījumā iespējama arī administratīvā atbildība. Iedzīvotāji diskutēja arī par kokiem, kas aug pie īpašumu robežām un rada neērtības kaimiņu īpašumiem, piemēram, aizsedz saules gaismu vai rada citas problēmas. Pārvaldes vadītājs skaidroja, ka koku ciršanas un kopšanas jautājumi ir reglamentēti normatīvajos aktos un lēmumi lielā mērā atkarīgi no koku stāvokļa, atrašanās vietas un iespējamiem riskiem.
Vērtējot Tomes Iedzīvotāju padomes darbu, Krista Andersone-Krūmiņa atzīst, ka pirmais darbības gads bijis gan izaicinājumiem, gan pozitīvas pieredzes bagāts. Viņasprāt, izdevies izveidot veiksmīgu sadarbību ar pagasta pārvaldi, vietējām iestādēm un iedzīvotājiem, kas ir būtisks priekšnoteikums efektīvai problēmu risināšanai. Padomes sēdes notiek reizi trijos mēnešos, bet daudzi jautājumi tiek risināti arī starplaikos. Krista ir gandarīta par tomeniešu atsaucību un iesaisti, uzsverot, ka padomes darba pamatā ir sadarbība un iedzīvotāju līdzdalība. Viņa atgādina, ka darbs padomē ir brīvprātīgs un prasa laika un enerģijas ieguldījumu. «Dažkārt gribas izdarīt ļoti daudz un ļoti ātri, taču jāstrādā pārdomāti un pakāpeniski,» viņa atzīst, atgādinot, ka viens no galvenajiem padomes uzdevumiem ir būt saiknei starp iedzīvotājiem un pašvaldību.
