Lielvārdes pilsētas iedzīvotāju padomē darbojas septiņi pilsētas iedzīvotāju ievēlētie pārstāvji: Māra Kudeiko, Vita Ozola, Miralda Ranga, Edgars Kļaviņš, Guntars Dārznieks, Ingars Zagorskis, Edgars Gribusts. Pirmajā padomes sēdē, kas notika jūlija beigās, tika izraudzīta tās vadība: priekšsēdētāja amats tika uzticēts I. Zagorskim, priekšsēdētāja vietnieces – M. Kudeiko, sekretāra – G. Dārzniekam. Katrs no padomes pārstāvjiem arī iezīmēja to darbības jomu, kuru turpmāk ciešāk pieskatīs, taču organizatoriskie jautājumi, kā un kad notiks sēdes, vēl tiks aktualizēti. Tiks arī apsvērts, kā labāk uzrunāt iedzīvotājus, piemēram, rīkot aptaujas, tikšanās. Šobrīd jau ir izveidota Facebook grupa, kurā var iesūtīt savus jautājumus un priekšlikumus. 

Plašas intereses

G. Dārznieks, kurš piekrita sarunai ar OVV, izklāstīja savu redzējumu par turpmāko padomes darbību un jautājumiem, kam sekos līdzi. Viņš uzsver, ka līdz šim aktīvi sekojis līdzi tam, kas notiek valstī, novadā un Lielvārdē, un vēlas sniegt arī savu artavu, lai uzlabotu dzīvi pirmām kārtām pilsētā, kur pavadīta lielākā mūža daļa un kurā dzīvo arī abi viņa brāļi. Piederības sajūta šai vietai bija stimuls pieteikt savu kandidatūru padomē, un ir gandarījums, ka tā tika atbalstīta.

Iepazīstinot ar sevi, viņš norāda, ka ir maģistra grādi izglītības vadībā, vēsturē un pedagoģijā. Darbavietas bijušas vairākas: pirms un pēc dienesta padomju armijā strādājis Koksnes ķīmijas institūtā, paralēli tam ieguvis augstāko izglītību. Pēc tam desmit gadu nostrādāja Ogres tehnikumā, tikpat ilgi arī Rīgas Dzelzceļnieku skolā, tad sekoja darbs Vadības un sociālā darba augstskolā «Attīstība». Lai gan šobrīd ir jau pensijā, tomēr pelnītu atpūtu vēl nebauda, jo strādā par metodiķi pieaugušo izglītības iestādē «SIA MBR». 

Tā kā G. Dārzniekam ir arī profesionālā izglītība māju apsaimniekošanā (kvalifikācija «Namu pārzinis»), tad savas zināšanas un pieredzi izmanto kā dzīvokļu īpašnieku pilnvarotā persona mājas apsaimniekošanā Lielvārdes Avotu mikrorajonā. Tajā ir vairākas daudzdzīvokļu ēkas, kas pagājušā gadsimta 70. gadu otrajā pusē būvētas krievu militārpersonu vajadzībām. Tiesa, lai gan visas šīs mājas ir «ar stāžu», neviena no tām nav renovēta. Mēģinājuši, taču tā arī viss nobremzējies. Vēl pērn nobalsojuši, ka vasaras sezonā mājas iedzīvotāji (kopumā ir 58 dzīvokļi) fondā maksās 1 eiro par kvadrātmetru (ziemā tie ir 32 centi). Taču, kad vajadzēja nolemto īstenot dzīvē, sākās iebildumi. Līdz visi vienojās, ka maksās mazāku summu, proti, 50 centus par kvadrātmetru. Aplēses rāda, ka pilna renovācija izmaksās dārgi – ap miljonu eiro, un tādu soli pat puse mājas iemītnieku neatbalsta. Taču šis tas ir izdarīts – nomainītas iekšējās komunikācijas, plānots kaut vai daļēji nosiltināt māju, teic G. Dārznieks. 

Citādi domājošie

Politikā iesaistīties gan neplāno, jo tajā jau ir darbojies. Ir pieredzēts viss spektrs, kas tajā ir, un šīs jomas pievilcība ir zudusi, atzīst G. Dārznieks. Taču ir iesaistījies sabiedriskajās organizācijās: Lielvārdes pensionāru biedrībā un tagad arī iedzīvotāju padomē. Ir pozitīvi, ka šāds formāts izveidots, jo tas ļauj pietuvināt iedzīvotājus pašvaldībām, kas pēc administratīvi teritoriālās reformas, apvienojoties vairākiem novadiem, pieaugušas gan platības, gan iedzīvotāju skaita ziņā. Tas attiecas arī uz Ogres novadu, kurā iekļāvās četri novadi. «Līdz ar to neizbēgami vara attālinās no tautas,» secina G. Dārznieks, piebilstot, ka Ogre izceļas arī ar to, ka pieturas pie stingra politikas kursa. Kaut gan tam atbalsts šajās vēlēšanās bija liels, tomēr pieaudzis arī, ja tā var teikt, – citādi domājošo skaits, ko rāda arī izmaiņas koalīcijā, proti, tagad tajā ir 14 deputātu, kas ir par piecām vietām mazāk nekā iepriekšējā sasaukumā. Arī deputātu balsis, kas iebilst pret notiekošo, ir skaļākas. Protams, ne vienmēr viņu kritika un priekšlikumi ir konstruktīvi, tomēr veselīgu tonusu domē uztur. Jāatgādina, ka šobrīd Ogres novadā, pēc CVK datiem, ir 60 606 reģistrētie iedzīvotāji, un 60 000 ir tā svītra, kas ļauj ievēlēt 23 deputātus. Iespējams, ka, ņemot vērā demogrāfijas līknes kritumu, deputātu skaits nākamajās vēlēšanās saruks līdz 19 tautas priekšstāvjiem, un tad spēki var pamainīties. 

Lielie projekti

Gan G. Dārznieks, gan pārējie padomes locekļi gaida, kad tiks iesniegts nākamā gada pašvaldības budžets. Kas viņu tajā visvairāk interesē? Un kas satrauc? «Megaprojekti. Piemēram, Neatkarības laukums ar skulptūrām un muzeju. Nesaku, ka tas nav vajadzīgs, un ir labi, ka sakārto šādu vietu, taču te ir runa par prioritātēm,» uzsver G. Dārznieks. Viena no tādām, viņaprāt, ir Lielvārdes pamatskolas sporta laukums, kurā nekas nav darīts kopš 1984. gada, kad uzcēla skolu. Uz tā sportot nevar, arī skriet ne. Bērni skriešanai izmanto ceļu ap kapu kalnu, kas ir blakus skolai. Bērni ir bērni, un dažkārt viņi distanci mēdz saīsināt un skriet cauri kapiem, kas nu nav nekas labs. Nav jau tā, ka pašvaldība šo vietu būtu aizmirsusi – sakārtojamo objektu sarakstā tas figurē, taču nekas no tā nemainās. Viens no šķēršļiem – zemesgabals, uz kura ir gan skola, gan stadions, pieder privātpersonai. Un šo jautājumu pašvaldība īsti negrib risināt, jo tas nozīmē iegādāties šo teritoriju – tātad jārēķinās ar ievērojamiem izdevumiem. 

Ja ielūkojas pašvaldības investīciju plānā, kas aptver periodu līdz 2027. gadam, tajā ir ierakstīts daudz objektu. Arī Lielvārdes vidusskola, ko G. Dārznieks ir savulaik beidzis, tāpēc viņu interesē, kā virzīsies uz priekšu ieplānotais remonts. Parasti domes sēžu sākumā tiek ziņots par remontiem, bet šobrīd nav nekādas informācijas, kad un kā tas notiks. Apmeklējis skolu un aprunājies ar skolotājiem, ko viņi zina par to, taču tas lielu skaidrību nav ieviesis, piemēram, par iespēju to nosiltināt. Cerot, ka, tiekoties ar domes priekšsēdētāja vietnieku Gintu Sīviņu (viņš ir apsolījis tikties ar padomi), varēs ko uzzināt sīkāk. Arī to, vai varbūt vieta atradīsies arī baseinam, kas savulaik bija skolā.

Starp citu, investīciju plānā ir iezīmēti arī vairāki veloceliņi – teju krustām šķērsām pa visu novada teritoriju. Saprotot, ka no Ogres līdz Lielvārdei tāds ir vajadzīgs. Tiesa, tā tapšana gan iestrēga, jo izrādījās, ka, pirms sākt projektu, nav noskaidrots grunts sastāvs – vienā posmā melnzemes vietā ir kūdra, un tas nozīmēja, ka iepriekš plānotā pieeja būvniecībā neder. Šādas ligas gan nav tikai Ogres novadā, bet arī citur, kas savukārt ir lētāko iepirkumu rezultāts. Bet vai celiņu vajag līdz Kaibalai un Jumpravai? Cik to braucēju tur būs? Svarīga ir ne tikai infrastruktūras izbūve, bet tās lietderīgums. Ir paredzēts izveidot promenādi gar Daugavu Lielvārdē – taču tad vajag padomāt arī, kā var arī nopelnīt, izveidojot pieturvietas, kur viesi un tūristi arī ko nopērk.

Sociālie jautājumi

Vēl G. Dārznieks savā redzeslokā grib paturēt sociālos jautājumus, piemēram, viņu satrauc no ģimenēm izņemto bērnu liktenis. Diemžēl ik dienu, kā teicis labklājības ministrs, četri bērni tiek šķirti no saviem vecākiem. Arī Ogres novadā 36 bērnu vecākiem pērn tika atņemtas aizgādnības tiesības, bet ārpusģimenes aprūpē kopumā bija 155. Tajā pašā laikā audžuģimeņu un viesģimeņu skaits sarūk, tāpēc vēlētos noskaidrot, ko pašvaldība dara šajā lietā, jo nav dzirdēts par lieliem projektiem šajā jomā. Kā uzlabojam demogrāfijas jautājumu? Jaunpiedzimušā pabalsts joprojām palicis nemainīgs – Ogres novada pašvaldība maksā 100 eiro, kamēr, piemēram, Jēkabpils novadā tie ir 300 eiro, bet Jūrmalā – 500 eiro. Viens no argumentiem, kas izskanēja domes sēdē, – tas netiek celts tāpēc, ka tā nauda var neaiziet tur, kur vajag, proti, bērna vajadzībām. Nevar izslēgt arī tādus gadījumus, taču – vai tāpēc jācieš visiem? vaicā G. Dārznieks. Ja tomēr bažas ir par lietderīgu līdzekļu izmantošanu, tad varbūt var maksāt «graudā» – bērna pūriņa veidā? Taču arī tas netiek apsvērts. Tajā pašā laikā Nacionālās apvienības, ko pārstāv novada mērs Egils Helmanis, viena no prioritātēm ir demogrāfijas rādītāju uzlabošana – tad kāpēc novadā tai netiek pievērsta pietiekama uzmanība? Jā, bērnudārzi ir laba lieta, un arī Lielvārdē pie Lielvārdes pamatskolas tāds ir uzcelts. Arī tur gan bez saviem kāzusiem neiztika, jo jaunās ēkas svinīga atklāšana notika, taču – bez mēbelēm un cita aprīkojuma. 

Trešie G. Dārznieka prioritāšu sarakstā ir pensionāri. No vienas puses, sūdzēties nevar – pasākumiem un ekskursijām vietvara naudu piešķir. No otras puses, gribētos lielāku iesaisti pašvaldības dzīvē. Ir dzirdēts, ka novadā tiks veidota virsvalde pār visām pensionāru biedrībām, iespējams, ka tas dos kādu pozitīvu virzību.

Runājot par veidu, kā labāk uzrunāt iedzīvotājus, G. Dārznieks visai skeptiski raugās uz aptaujas formātu. Līdz šim rīkotajām novada mērogā, kā liecina pieredze, ir maza atsaucība. Jāmeklē veids, kā iegūt uzticību, lai cilvēki runātu ar padomes locekļiem un tie savukārt varētu iet runāt ar domi par to, kas satrauc sabiedrību, uzdotu jautājumus un saņemtu atbildes. Un tām jābūt argumentētām, nevis tā, ka – lūk, man tur kāds teica, ka tā vajag, kā bija ar padomju Ētikas kodeksu, kas galu galā tika noraidīts. Katrā ziņā roka tiks turēta uz pulsa, sazinoties ar Lielvārdes pārvaldnieku, deputātiem, kas pārstāv Lielvārdi, Ogres novada vadību, apmeklējot gan skolas, gan sociālo centru, gan citas iestādes. G. Dārznieks atceras, ka savulaik uz partiju rīkotajām tikšanām bija atnākuši vien pāris interesenti, tāpēc gaidīt, ka cilvēki paši nāks, nevar.

UZZIŅA
Iedzīvotāju padomes sēdes ir atklātas un tajās ir tiesības piedalīties ikvienam attiecīgās padomes darbības teritorijas iedzīvotājam.

Informācija par  katra pagasta un pilsētas iedzīvotāju padomes sēžu norises laiku, vietu un darba kārtību pieejama pašvaldības mājaslapā, tāpat mājaslapā ikvienam interesentam ir pieejami katras padomes sēžu protokoli.