NA nekavējoties iesniegusi pieprasījumu Izglītības un zinātnes ministrei skaidrot pētījumu konkursa atbilstību valsts vajadzībām. Skaidrojumu un papildus informāciju lūdz sniegt arī frakcija “Apvienotais saraksts”, uzsverot, ka tas noteikti nav kā uzbrukums pašiem pētniekiem, vien vēlme dziļāk noskaidrot IZM viedokli par sniegtā atbalsta līdzšinējo procesu. Savukārt, opozīcijā esošā partija "Latvija pirmajā vietā" (LPV) ceturtdien, 11. septembrī, Saeimā iesniedza priekšlikumu samazināt finansējumu vairākiem Latvijas Zinātnes padomes apstiprinātajiem projektiem.*

Pētniekiem jādod brīvība pētīt

“Mēs vairāk vēlamies runāt par principiem, kā tiek piešķirta nauda, jo pastāv akadēmiskā brīvība, kad pētnieki var izvēlēties, ko pētīt. Mēs vēlamies prasīt Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) nostāju un skaidrojumu, vai pētījumi atbilst mērķiem. Mēs neesam tik uzbrūkoši, kā varbūt NA. Jā, var nebūt izprotami līdz galam arī tie divi uzsvērtie pētījumi, bet, ja zinātnieks to ir izvēlējies pētīt un ārzemju eksperts to atbalsta, tad tā ir IZM kompetence. Uzskatām, ka nedrīkstam diskreditēt sociālo un humanitāro zinību pētījumus,” tā OgreNet savas partijas nostāju vairāk skaidro 14. Saeimas deputāts, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas pārstāvis Česlavs Batņa.

Viņaprāt, pašā izvērtēšanas procesā ārzemju ekspertu viedoklim ir nozīme un tas atstāj jūtamu iespaidu. “Jo varbūt Eiropā tēmas ir aktuālas, bet šeit mēs uzskatām, ka tās nav vajadzīgas. Tāpēc tā robeža ir trausla. Protams, esam sabiedrība ar saviem ideoloģiskajiem uzskatiem, tāpēc par kādām tēmām ir satraukums. Mēs šobrīd vienkārši prasām IZM viedokli, jo ir jābūt diskusijai. Esmu pret uzbrukumiem pētniekiem, jo viņi var pētīt, ko vēlas, vien līdzās tam vairāk varbūt ir jāpadomā par mūsu valstisko nostāju,” tā Č.Batņa.

AS lūdzis IZM sniegt skaidrojumu un informāciju par visu iesniegto projektu aktualitāti, ekspertu izraudzīšanas procesu un ekspertiem, kas izvērtējuši projektus un  izsmeļošu informāciju par prpjektu atbilstību un turpmāko ieguldījumu atbilstoši MK noteikumu 20., 21. un 22. punktam.

Valsts finansētiem pētījumiem jāatbilst mūsu vajadzībām

Savukārt, 14. Saeimas deputāte Ilze Indriksone (NA) uzsver, ka nedrīkst pieļaut, ka valsts resursi tiek novirzīti projektiem, kas ir pretrunā ar Latvijas Satversmi, ilgtermiņa attīstības plāniem vai sabiedrības interesēm. “Pētījumiem ir jāsniedz ieguldījums Latvijas sabiedrības labklājībā, tautsaimniecības konkurētspējā, kā arī jāstiprina mūsu valoda, kultūra un nacionālā identitāte.”

Tāpēc NA aicina izglītības un zinātnes ministri Daci Melbārdi skaidrot, kā tika vērtēts finansējuma sadalījums un projektu atbilstība Latvijas valsts un sabiedrības vajadzībām, tostarp Nacionālajā attīstības plānā (NAP2027) definētajiem mērķiem. Tāpat NA sagaida atbildi, kad tiks izstrādāts ilgtermiņa plāns stabilai un mērķtiecīgai sociālo un humanitāro zinātņu finansēšanai, īpaši latviešu valodas, vēstures un kultūras pētniecībai, kā arī kādi konkrēti atbalsta pasākumi plānoti latviešu valodas, vēstures, folkloras un nemateriālā mantojuma pētniecībai.

NA piekrīt, ka Latvijai ir svarīgi nodrošināt pētniecības nepārtrauktību un kvalitāti, tomēr valdības atbildība ir gādāt, lai valsts finansēti pētījumi būtu cieši saistīti ar Latvijas sabiedrības un tautsaimniecības reālajām vajadzībām – pētījumu projektu tēmām un sasniedzamajiem rezultātiem ir jābūt maksimāli lietderīgiem. Tāpat ir jānošķir patiesa zinātne no zinātnes imitācijas, novēršot finanšu līdzekļu nelietderīgu izmantošanu, it īpaši laikā, kad valstī ir sarežģīta finansiālā situācija un tiek runāts par nepieciešamību rūpīgi izvērtēt budžeta izlietojumu.

Uztrauc LGBT tēmu projekti

Konservatīvās domas portāla "Telos" redakcija īpaši šiem projektiem veltītajā materiālā un izveidotajā Atklātajā vēstulē skaidro, ka starp 56 apstiprinātajiem pētījumu projektiem sociālās un humanitārās zinātnes procentuāli, kā jau ierasts, atbalstu saņēma ļoti maz. Finansējumu ieguvuši 7 projekti sociālajās zinātnēs un 7 – humanitārajās. "No šī nelielā skaita veseli divi ir “LGBT tēmu” projekti, turklāt ne viens, ne otrs nav pieteikts kā vērtībneitrāla izpēte. Viens no šiem projektiem ir ideoloģiski un politiski ievirzīts, attiecīgi neatbilstošs zinātniskā darba mērķiem un standartiem. Otrs turklāt vēl ir ar pseidozinātnes pazīmēm nekompetentas un nozarē nepieredzējušas personas izpildījumā," teikts publikācijā. Tālāk seko analīze, ka minētie pētījumi balstās sociālpolitiskā kustībā – tā dēvētajā kvīru teorijā, kas vai nu pilnībā noraida objektīvo, zinātniski izzināto bioloģisko realitāti, vai pārinterpretē tās datus par labu subjektīvi vai sociāli konstruētām identitātēm, līdz ar to noraidot cilvēka tiesību pamatojumu objektīvā dabas kārtībā.

"Telos" redakcija vērš uzmanību, ka projektu konkursā tika sadalīti Latvijas nodokļu maksātāju līdzekļi, ar mērķi attīstīt un stiprināt Latvijas zinātni. "Finansētos pētījumus tātad būtībā var uzskatīt par valsts iepirkumiem. Un, lai gan eksperti ir anonimizēti ārvalstnieki un nekādu atbildību par rezultātu nenes, šāda atbildība – par konkursu nolikumu, procesu un iznākumu – tomēr ir Latvijas Zinātnes padomei, kas ir Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde."

Portāla redakcija lūdz Saeimas deputātus, IZM un Zinātnes padomes vadību izstrādāt un proaktīvi aizstāvēt tādu zinātnisko projektu vērtēšanas sistēmu, kura nav necaurspīdīga un netiek pilnībā nodota ar Latvijas vēsturi, sabiedrību, kultūras un sociālajām vajadzībām nesaistītu anonimizētu ārvalstu ekspertu rokās; kurā novērsta sociālo un humanitāro zinātņu pakļaušana modīgai, bet pārejošai konjunktūrai, kas neslēpti privileģē neilgtspējīgu sociālpolitisko aktīvismu pār godaprātu un personīgi neieinteresētu izziņu; un kurā ievērotas zinātnisko darbu regulējošās ētikas normas.

Ideoloģija nedrīkst ietekmēt pētnieku neatkarību

Tikmēr, kā zināms, Latvijas Universitātes vadība, komentējot publiski izskanējušo kritiku par fundamentālo un lietišķo projektu tēmām. uzsvērusi, ka šādu projektu veikšanai ir būtiska akadēmiskā brīvība, un politiskā vai ideoloģiskā ietekme nedrīkst ierobežot pētnieku neatkarību.

No 56 FLPP pieteikumiem, kam šogad tika apstiprināts finansējums, LU īstenos 17.

Universitātes uzdevums ir pārnest pasaules līmeņa zināšanas Latvijas sabiedrībai, vienlaikus saglabājot nākamo zinātnieku paaudzi, nododot tai zināšanas, tā ziņu aģentūrai LETA norādīja LU rektors Gundars Bērziņš. Viņš izteica salīdzinājumu ar māju: ja eksaktās zinātnes rūpējas, lai tā stāvētu stabili, tad sociālās un humanitārās zinātnes piešķir tai jēgu un nosaka, kā šajā mājā dzīvot.

Augstskolas rektors norādīja, ka tēmu izvēli ietekmē zinātnieku "bezgalīgā interese par to, kā strādā procesi". Lai saglabātu zinātnieku motivāciju, viņiem ir jādod iespēja pētīt to, kas nav iepriekš darīts. Ja Latvijā šādi pētījumi netiks veikti, tad visi skaidrojumi un naratīvi nāks no ārvalstīm, un sabiedrībai tie šķitīs sveši vai grūti pieņemami, kas radīs augsni sazvērestības teorijām.

* LPV vēlējās nepiešķirt finansējumu pētījumam "Daudzdimensionāla autovadīšanas novērtēšana, integrējot personības, domāšanas, fizioloģijas un telemātikas datus", "Viena dzimuma partnerības: antropoloģisks pētījums par bērnu audzināšanu ārpus heteronormatīvas vides", "ANTI-MOB: Antidženderisma diskurss Latvijas publiskajā telpā un literatūrā", "Dzīve un nāve dzelzs laikmetā Latvijā (5.-12.gadsimts): bioarheoloģisks pētījums".

Papildus informācija:

Kopējais finansējums 56 projektu īstenošanai ir 16,8 miljoni eiro. 

Izglītības un zinātnes ministrija vēsta, ka projekti tiks īstenoti šādās zinātņu grupās - 

Dabaszinātnēs: 14 projekti ar kopējo finansējumu 4,199,996.00 EUR

Inženierzinātnēs un tehnoloģijās: 13 projekti ar kopējo finansējumu 3,898,081.00 EUR

Medicīnas un veselības zinātnēs: 10 projekti ar kopējo finansējumu 2,999,997.00 EUR

Lauksaimniecības, meža un veterinārajās zinātnēs: 5 projekti ar kopējo finansējumu 1,499,365.00 EUR

Sociālajās zinātnēs: 7 projekti ar kopējo finansējumu 2,099,999.00 EUR

Humanitārajās un mākslas zinātnēs: 7 projekti ar kopējo finansējumu 2,099,992.00 EUR