Vecāku organizācija nav apmierināta ar veidu, kādā tiek virzītas pārmaiņas nozarē, norādot, ka būtiski priekšlikumi izskan tikai dažas nedēļas pirms jaunā mācību gada un virzīti steigā.

Izglītības politikai jābūt mazāk atkarīgai no politiskajiem un priekšvēlēšanu cikliem, pretējā gadījumā nekonsekventa valsts rīcība pati par sevi var radīt nedrošības sajūtu par nākotni, uzskata Akmentiņa-Smildziņa. Skolām, pedagogiem, vecākiem un skolēniem var rasties sajūta, ka valsts neuzticas pati saviem ilgtermiņa lēmumiem.

Atsevišķi priekšlikumi neesot vērtējami negatīvi, piemēram, iespēja skolēniem labot vismaz vienu pārbaudes darbu un lielāka pedagogu profesionālā autonomija. Taču, organizācijas ieskatā, jānodrošina vienots vērtēšanas ietvars un salīdzināmi rezultāti starp skolām, lai gala vērtējuma principi dažādās skolās būtiski neatšķirtos.

Bažas rada arī priekšlikumi mainīt 9. klašu centralizēto eksāmenu statusu. Akmentiņa-Smildziņa atzina, ka atstāt skolēnu uz otru gadu tikai viena nenokārtota eksāmena dēļ var būt nesamērīgi. Taču minimālā rezultāta sliekšņa atcelšana pati par sevi neatrisinās problēmu. Ja eksāmena rezultātam vairs nav tiešu seku, valstij būtu skaidri jādefinē eksāmena mērķis un atbalsts skolēniem ar zemiem rezultātiem.

Organizācija pievērš uzmanību arī vērtēšanas uzticamībai. Ja apliecības saņemšana balstās skolas vērtējumā, bet ārējā pārbaudījuma rezultātam nav būtisku seku, būtu regulāri jāanalizē atšķirības starp skolu vērtējumiem un eksāmenu rezultātiem.

"Negribētu pieņemt, ka skolas apzināti "vilks" atzīmes uz augšu, bet sistēmai nevajadzētu radīt šādu stimulu," uzsvēra Akmentiņa-Smildziņa.

Runājot par dabaszinātņu apguvi, Akmentiņa-Smildziņa norādīja, ka eksāmens var palīdzēt izmērīt problēmas, bet pats par sevi tās neatrisinās. Nepieciešams vairāk praktisku nodarbību, pētniecības un laboratorijas darbu, kā arī lielāks atbalsts pedagogiem, viņa sprieda.

Savukārt priekšlikumu padarīt brīvprātīgus augstākā līmeņa eksāmenus organizācija kopumā vērtē piesardzīgi pozitīvi, ja tie konkrētajam skolēnam nav nepieciešami studijām. Vienlaikus organizācija uzsver, ka augstskolu uzņemšanas prasībām jābūt savlaicīgi skaidrām, lai skolēnu izvēles vidusskolā neierobežotu iespējas turpināt studijas.