Visas tekstilijas un palīgmateriāli sākot no spilvendrānām, spilvenu pildījumiem, rāvējslēdzējiem un beidzot ar audumiem un kleitām, to daļām ir iegūti no šūšanas un piegriešanas pārpalikumiem, apģērba remonta atgriezumiem, otro elpu ieguvušām tekstilijām vai to daļām un vecmāmiņu audumu krājumiem. Jauns ir pirkts tikai melns un balts diegs, dažas citas detaļas.

Ilze stāsta, ka visa pamatā reiz bija viņas lielā mīlestība uz mežģīnēm. Sākumā tapuši ārkārtīgi glauni spilveni, ar kuriem īsti nevarēja gulēt, bija jānoliek mazliet malā. Un šobrīd šajā izstādē tieši tie sagaidījuši savus skatītājus.

"Tekstila stāsti" ir galvenokārt par izejmateriāliem un par tapšanas procesu. Visi darbi tapuši no materiāliem, kas Ilzei ir bijuši pieejami.

"Piemēram, viena kolēģe atbrauca pie manis ciemos un atveda lielu maisu ar linu audumu atgriezumiem no kāda šūšanas ceha. Man kā praktiskajam latvietim roka necēlās, lai izmestu. Maiss stāv, un es domāju, ko ar to darīt? Tad saprotu, ka klase, kurā strādāju, ir ar lieliem skaistiem logiem, bet žalūzijas nenosedz visu tik labi un saule spīd cauri. Tā piedzima ideja par aizkariem. No izejmateriāliem, kas bija šajā maisā man tapa liela formāta divi aizkari – 1, 20 uz 3 metriem. Kopā saliekot, radās interesants raksts un sašujot kopā ar dažādas krāsas diegiem un mazajiem gabaliņiem veidojās, ka viens ir rozā, otrs tumši zilos toņos. Tā radās nosaukums “Māsiņa un brālītis”," stāsta māksliniece.

Vēl kāds interesants stāsts ir par vissenāko eksponātu – gleznu “Atmiņas par dārzu”. Pirmās detaļas šim darbam pie Ilzes atnākušas teju pirms kādiem 12 gadiem.

"Tas ir pirmais lina audekls, kuru es uzvilku uz koka rāmi. Eksperimentējot, uz šī audekla ir piešūtas dažāda veida auduma puķes, ziedi, lapiņas, vītnes. Viss ir no auduma, bet viss izskatās pēc ziediem. Mums ir zudis kāds reiz skaistais dārzs, kas bija Ēdenē. Un tad domāju, kādi gan tur ziedi varēja būt? Ietekmējos no grāmatas un filmas “Būda”. Tur kāds vīrietis nonāk tādā ļoti skaistā dārzā ar vienkārši brīnumainiem ziediem. Tas mani toreiz kaut kā ļoti uzrunāja, un tā tapa pirmā puķīte, tad otrā. Tur pat ir ziedi, kas tapuši izmantojot līgavas kleitas atgriezumus. Vēl man patīk ļoti veci lietussargi, nu tie, kurus cilvēki izmet ārā pēc vētrām. Tiem galā ir šie mazie pušķīši. Tos savācu un ieliku šajā gleznā," tā stāsta dizainere, kura vienmēr šādās netradicionālās detaļās saskatījusi potenciālu.

Izstādē ir arī ieraugāmas pat ļoti praktiskas lietas arī saviem īpašajiem stāstiem. 

"Ir viens tāds ļoti laikietilpīgs eksponāts - mans iepirkuma maisiņš ar savu pagaro stāstu. Pirms kādiem pieciem gadiem šādi iepirkuma maisiņi vēl nebija tik populāri. Tas ir stāsts par kādu emocionāli nogurušu lina iepirkuma maisiņu, kurš jau gatavojās doties uz labdarības veikalu. Tā jaunais pielietojums bija kļūt par fonu pērlīšu izšuvumiem ar dārza tematiku. Maisiņš tapis apmēram 2 gadu laikā pamazām papildinoties ar dažādiem ziediem un vijām. Sākumā ar mulinē diegiem, pēcāk ar pērlītēm. Uz tā ir izmantotas visāda veida otrreizēji lietojamas pērlītes - no bērnu nometnēs radītajām rokassprādzēm, izjukušiem atslēgu piekariņiem, izjauktām kaklarotām, mantojumā saņemtām senām pērlītēm, visādos nenosakāmos veidos līdz manai pērlīšu krātuvei atceļojušām detaļām un pat uz tā var atrast ģitāras stīgu nostiprināšanas gredzenus," plaši apraksta Ilze.

Izstādes eksponāti, foto no I.Baltrukas personīgā arhīva

Visi interesenti aicināti aplūkot un izlasīt "Tekstila stāstus" oktobrī Tīnūžu tautas nama darba laikā - P-C (8.00-21.00) un Piektd. (8.00-17.00)