Aivara Slišāna fotogrāfiskās fiksācijas kritušo karavīru ekshumācijas procesos un vēsturisko kaujas ainu simulācijas – rekonstrukcijas – atgādina par mūsu zemes vēsturisko liecību, piederību, svētumu un neatkārtojamību. Māra Grosbaha zemes instalācija darbojas, kā jautājums par piederības apzināšanos, kā sakrālās apziņas instruments par zemes duālo dabu – radīt dzīvību un glabāt nāvi, tās nepastāvīgo dabu.

Aivars Slišāns ir fotogrāfs, fotokluba “Ogre” biedrs. Fotomākslas tehniskos un satura pamatus apguvis pie Latvijas fotomākslas meistariem Māra Kundziņa un Raimo Lielbrieža. Meklējot domubiedrus un atbildes par foto, vairākus gadus ir darbojies dažādās radošās apvienībās – “Fotoklubs Rīga”, ko vadīja Anna Eiženija Freimane, Vitauts Mihalovskis, Dace Voitkeviča, kā arī radošajā grupā “Fotomobilizācija”. Piedalījies daudzās vietēja un starptautiska mēroga fotoizstādēs: Baku starptautiskajā fotokonkursizstādē “Tradīcijas un laikmetīgais”, kur ieguvis 3. vietu nominācijā “Portrets”, grupas izstādēs starptautiskajā Narvas fotofestivālā “Narvas rudens”, Liepājas Latviešu biedrībā, Rīgas Svētā Pētera baznīcā, Rīgas Mākslas telpā u.c.

Fotogrāfijā Aivars Slišāns dokumentē netveramo – mirkli un sajūtu, veidojot noskaņu, emocijas, izmantojot gaismu un līnijas. Kaut arī Aivara Slišāna dokumentētās fotoliecības tematiski skar traģiskus Latvijas vēstures aspektus, attēla vērotājam tiek piedāvāta jūtīga un estētiski suģestējoša interpretācija. “Latvija ir ļoti smagi cietusi abos pasaules karos. Tomēr ļaudis labprāt ietērpjas karavīru tērpos un spēlē karu. Šķiet, ka karš cilvēka apziņā ir nebeidzams stāsts, tāpēc tiek atkārtots atkal un atkal. Abos pēdējos pasaules karos Latvijā bez vēsts ir pazuduši tūkstošiem karavīru. Zeme ir pilna ar kara liecībām, tā atdod cilvēkus tiem, kuri tos neatlaidīgi meklē,” saka Aivars Slišāns.

Māris Grosbahs ir mākslinieks, kurators, scenogrāfs, pētnieks, radošās laboratorijas “Roja Art Lab” vadītājs, pasniedzis ASV, Latvijas, Šveices un Lietuvas mākslas augstskolās. Viņa darbi ir izstādīti dažādās starptautiskās izstādēs un biennālēs, piemēram, Nacionālajā M.K. Čurļoņa Mākslas muzejā, Kauņas biennālē “Kaunas 2022, mākslas centrā “MoKS” Igaunijā, “Gaddis Geeslin” galerijā Teksasas Universitātē un citur.

Māris Grosbahs savā darbā izmanto dažādas materiālu konstrukcijas, kas niansēti reflektē mākslinieka redzējumu par laiku, vidi un sociālpolitiskiem notikumiem. “Zeme mani vienmēr ir suģestējusi ar tajā atstātajiem notikumu, nejaušību, pārskrējienu atspiedumiem. Atstājot zemē dažādas liecības, zīmes un rētas no tiem, kas to apdzīvojuši iepriekšējos gadu desmitus, simtus, tūkstošus,” secina Māris Grosbahs.