Cīņu ar cigaretēm joprojām apvij arī dažādi mīti. Piemēram, daudzi joprojām uzskata, ka galvenais cigarešu kaitējuma avots ir nikotīns. Tas, līdzīgi kā citas narkotiskas vielas, visai ātri izraisa atkarību, tomēr nav galvenais ar smēķēšanu saistīto slimību cēlonis. Pašam nikotīnam nav ne krāsas, ne smaržas, un nelielās devās ar to varam sastapties arī tādos ikdienā lietojamos pārtikas produktos kā, piemēram, kartupeļi, tomāti un baklažāni. Šajos augos gan nikotīns ir sastopams salīdzinoši mazās devās, atšķirībā no tabakas, kur nikotīns var veidot līdz pat 5 % no kopējā svara.
Nikotīns stimulē smadzeņu apgabalus, kas ir iesaistīti baudas un atlīdzības sajūtu radīšanā, paaugstinot dopamīna līmeni. Paaugstināts dopamīna līmenis rada spēcīgas, patīkamas sajūtas, kas izraisa atkarību.
Mūsdienās cilvēki nokotīnu mēdz uzņemt visdažādākajos veidos, tomēr cigarešu smēķēšana ir uzskatāma par viskaitīgāko no cilvēku izdomātajiem nikotīna uzņemšanas veidiem. Kāpēc tā? Jo cigarešu dūmi satur vairāk nekā septiņus tūkstošus ķīmisko vielu, no kurām aptuveni simts ir kancerogēnas un var izraisīt vēzi. Viena no šādām vielām, piemēram, ir darva, kas ar cigarešu dūmiem nonāk plaušās un var būtiski kaitēt elpošanas orgāniem.
Pirmās cigaretes smēķētāji parasti izmēģina jaunībā ar pārliecību par to, ka nekāda atkarība viņiem, visdrīzāk, neizveidosies. Tomēr realitāte ir tāda, ka vairākumam cilvēku, kuri sākuši smēķēt ikdienā, bez palīdzības ir ļoti grūti atmest smēķēšanu. Nespējot atmest, smēķētāji ļoti bieži atgriežas pie tām pašām vecajām cigaretēm. Citi savukārt izmēģina dažādus nikotīna aizstājterapijas līdzekļus vai pārorientējas uz bezdūmu alternatīvām, piemēram, karsējamo tabaku, veipiem vai zelējamo tabaku, kas var būt mazāk kaitējoši, nekā turpināt smēķēt cigaretes. Tomēr arī šajā ziņā jābūt piesardzīgiem, jo arī alternatīvas satur nikotīnu un nav uzskatāmas par bezriska izvēli.
Starptautiskā praksē plaši tiek piesaukts Zviedrijas piemērs, kur kā alternatīva tiek izmantots pulverveida tabakas produkts maisiņos, ko sauc par snus. Zviedrija atzinīgi tiek novērtēta kā pirmā valsts Eiropā, kurā cigarešu smēķētāju skaits ir samazinājies gandrīz līdz 5 %. Sasniedzot tik zemu cigarešu lietotāju skaitu, Zviedrijas lielākais ieguvums ir bijis smēķēšanas izraisīto slimību skaita būtisks samazinājums, kas savukārt ir samazinājis slodzi uz veselības aprūpes sektoru. Pārējās Eiropas Savienības valstīs snus gan ir aizliegts, tāpēc tā vietā kā līdzīga alternatīva tiek lietoti nikotīna spilventiņi.
Lai arī cigaretes var nodarīt neatgriezeniskas sekas veselībai un būtiski iedragāt cilvēka imūnsistēmu, tomēr maldīgi ir uzskatīt, ka, atmetot smēķēšanu, veselība neuzlabosies. Tādi izteikumi kā “man jau par vēlu atmest” vai “nekas jau tāpat vairs nemainīsies” attiecībā uz smēķēšanu ir maldīgi. Pētījumi parāda, ka cilvēki, kuri izvēlas atmest smēķēšanu, pēc pāris gadiem var sasniegt tādu pašu veselības stāvokli, kāds ir nesmēķētājiem, īpaši, ja smēķēšanu izdodas atmest jau jaunībā. Lai gan dažas plaušu slimības var nebūt pilnībā izārstējamas, arī ilggadējiem smēķētājiem atmešana var sniegt lielu labumu veselībai. Atmetot smēķēšanu, pēc 5 gadiem uz pusi samazinās risks saslimt ar plaušu vēzi, bet pēc 10 gadiem risks nomirt ar plaušu vēzi jau ir tāds pats kā cilvēkam, kurš nekad nav smēķējis.
