Zobu implanti ir moderna un efektīva metode zaudētu zobu aizvietošanai, nodrošinot stabilu un estētisku risinājumu. Tomēr, tāpat kā dabīgie zobi, arī implanti nav pasargāti no problēmām. Viena no biežākajām kaites, kas var apdraudēt implanta ilgmūžību, ir smaganu iekaisums ap zobu implantu, medicīnā zināms kā peri-mukozīts vai progresējošā stadijā kā peri-implantīts.

Zobu implantu ilgtermiņa prognoze ir tieši saistīta ar periimplantāro audu veselību. Klīniskajā praksē visbiežāk sastopamā komplikācija pēc implantācijas ir peri-mukozīts, kas izpaužas kā iekaisums mīkstajos audos ap implantu un, savlaicīgi neārstēts, var progresēt līdz peri-implantītam ar kaulaudu rezorbciju. Šī pāreja bieži norit pakāpeniski un sākotnēji var būt klīniski mazizteikta, tāpēc agrīna diagnostika ir būtiska implanta saglabāšanai.

Šajā rakstā mēs aplūkosim, kāpēc rodas implanta iekaisums, kādi ir tā simptomi un kuros gadījumos tā ārstēšanai nepieciešama tūlītēja akūta zobārstniecība.

Nepietiekama higiēna un aplikuma uzkrāšanās

Visizplatītākais iekaisuma cēlonis ir baktēriju aplikums. Ja implanta zonai nepievērš pietiekamu uzmanību, ap smaganām veidojas mīkstie un cietie zobakmens nogulumi. Tas izraisa kairinājumu, apsārtumu un var izraisīt peri-mukozītu - iekaisumu, kas skar tikai mīkstos audus.

Smēķēšana, cukura diabēts un imunitātes traucējumi

Cilvēkiem, kuriem ir cukura diabēts vai novājināta imunitāte, kā arī smēķētājiem, iekaisuma risks ir būtiski augstāks.

• Smēķēšana pasliktina asinsriti smaganās, kavē dziedēšanu un veicina baktēriju uzkrāšanos.
• Cukura diabēts biežāk izraisa smaganu slimības, tāpēc arī implantam apkārt rodas lielāks iekaisuma risks.
• Vāja imunitāte (stress, slimības, medikamenti) nozīmē, ka organisms nespēj pietiekami efektīvi cīnīties ar infekciju.

Šie faktori paātrina arī peri-implantīta attīstību.

Nepareizs sakodiens un pārmērīga slodze uz implantu

Ja uz implantu tiek pārnesta pārāk liela košļāšanas slodze, var rasties mikrokustība un mīksto audu kairinājums. Arī nepareizs sakodiens vai situācijas, kad zobi nesaskaras ideāli vienmērīgi, var radīt papildu spiedienu uz implantu. Laika gaitā tas var veicināt iekaisumu un pat kaulaudu zudumu ap implantu.

Iekaisums pēc implantācijas un mīksto audu jutīgums

Pēc operācijas smaganas kādu laiku ir jutīgas, tāpēc pat nelieli kairinājumi, piemēram, pārāk cieta zobu birste, spēcīga diegošana vai mehāniskā ietekme, var izraisīt lokālu iekaisumu. Šis iekaisums parasti ir virspusējs un ātri ārstējams, bet, ja tiek ignorēts, tas var izplatīties dziļāk.

Peri-implantīts - iekaisums progresējošā stadijā

Ja iekaisums ap zobu implantu ilgstoši netiek ārstēts, tas var progresēt līdz peri-implantītam, kur bojājumi skar ne tikai smaganas, bet arī kaulu. Šī ir nopietna komplikācija, kas var apdraudēt implanta stabilitāti un radīt nepieciešamību pēc intensīvākas ārstēšanas.

Zinātniskie pētījumi apliecina, ka galvenais iekaisuma etioloģiskais faktors ir baktēriju aplikuma uzkrāšanās, savukārt sistēmiski riska faktori, piemēram, smēķēšana, cukura diabēts un imūnsistēmas traucējumi, būtiski palielina periimplantāro slimību attīstības un progresēšanas risku. Papildu nozīme ir arī biomehāniskajiem faktoriem, tostarp pārmērīgai okluzālajai slodzei un sakodiena disbalansam, kas var veicināt periimplantāro audu bojājumus.

Svarīgi uzsvērt, ka atšķirībā no dabīgajiem zobiem implantam nav periodontālās saites, tādēļ iekaisuma procesi ap implantu var noritēt straujāk un ar mazāku subjektīvo simptomātiku. Implanta kustīgums, strutaini izdalījumi un radioloģiski konstatējams kaula zudums ir vēlīnas un klīniski nopietnas pazīmes, kas prasa tūlītēju profesionālu iejaukšanos.

Regulāra profesionāla aprūpe, individuāli pielāgota mutes dobuma higiēna un savlaicīga iekaisuma pazīmju atpazīšana ir galvenie priekšnosacījumi veiksmīgai implantoloģiskai ārstēšanai ilgtermiņā. Periimplantāro audu veselības uzturēšana jāuzskata par neatņemamu implanta ārstēšanas sastāvdaļu visa tā funkcionēšanas laikā.

-Dr. Jūlija Monkada-Narvaesa,sertificēts zobārsts, SIA Jūlijas Katkevičas zobārstniecība

Galvenās pazīmes un situācijas, kad jāvēršas akūtajā zobārstniecībā

Iekaisis implants ne vienmēr sākas ar spēcīgām sāpēm. Bieži pirmās pazīmes ir pavisam nemanāmas. Negaidiet, kamēr parādās sāpes - agrīna diagnostika ir atslēga implanta glābšanai. Nekavējoties vērsieties pie zobārsta vai dežūrzobārsta, ja novērojat kādu no šiem simptomiem:

Smaganu apsārtums un pietūkums ap implantu

Smaganas ap implantu kļūst sarkanas, pietūkušas un jutīgas. Šī ir biežākā smaganu iekaisuma ap implantu pazīme. Ja pietūkums saglabājas vairākas dienas, tas jau norāda uz aktīvu iekaisuma procesu.

Asiņošana tīrot zobus vai diegojot

Ja smaganas asiņo pat pie viegla pieskāriena, tas liecina par iekaisušiem mīkstajiem audiem. Asiņošana kombinācijā ar pietūkumu ir signāls par iekaisumu ap zobu implantu, ko nedrīkst ignorēt.

Strutaini izdalījumi vai nepatīkama smaka

Strutas ap implantu ir viena no nopietnākajām pazīmēm. Tās norāda, ka iekaisums jau skar dziļākos audus. Strutas, slikta elpa vai nepatīkama garša mutē norāda, ka nepieciešama akūta zobārstniecība.

Pulsējošas sāpes vai stiprs diskomforts

Kaut gan sāpes pēc zobu implanta (uzreiz pēc procedūras) var būt normālas, vēlāk parādījušās vai arvien stiprākas sāpes norāda uz iekaisumu. Pulsējošas sāpes bieži ir signāls, ka infekcija ir sasniegusi kaulu.

Implanta kustīgums - ārkārtas situācija

Ja jūtat, ka implants vai tā kronis kustas kaut nedaudz, tā ir ļoti bīstama pazīme. Vesels implants nekustas. Implanta kustīgums norāda uz ievērojamu kaulaudu bojājumu ap implantu, un tā ir situācija, kad nepieciešama tūlītēja zobārstniecības palīdzība.

Kā ārstēt smaganu iekaisumu ap implantu?

Svarīgi zināt, ka zāles pret smaganu iekaisumu jālieto tikai pēc zobārsta norādījuma. Medikamenti vien iekaisumu neizārstē. Pirmais un obligātais solis vienmēr ir profesionāla implanta apkārtnes tīrīšana, kur tiek noņemts aplikums un zobakmens, kas ir galvenie iekaisuma ap zobu implantu iemesli.

Pēc situācijas izvērtēšanas zobārsts var nozīmēt:

• pretiekaisuma līdzekļus, lai mazinātu pietūkumu un diskomfortu,
• antiseptiskus mutes skalojamos līdzekļus smaganu nomierināšanai,
• antibiotikas, ja ir strutaini izdalījumi vai dziļāka infekcija.

Antibiotikas parasti tiek lietotas smagākos gadījumos, kad iekaisums jau skāris dziļākus audus.

Kā novērst smaganu iekaisumu atkārtotu parādīšanos?

Savlaicīga profilakse vienmēr ir vienkāršāka un lētāka par ārstēšanu. Lai novērstu smaganu iekaisumu ap implantu un samazinātu implanta zaudēšanas risku, ikdienā jāievēro daži vienkārši noteikumi.

Zobu higiēnas ievērošana mājās: Tīriet zobus divas reizes dienā ar mīkstu birsti. Izmantojiet starpzobu sukas un diegu, lai rūpīgi notīrītu zonu ap zobu implantu un zem kroņa - aplikums ir galvenais iekaisuma ierosinātājs.

Regulāras vizītes: Apmeklējiet zobārstu un higiēnistu ik pēc 3 - 6 mēnešiem profesionālai tīrīšanai. Regulāras pārbaudes palīdz savlaicīgi pamanīt iekaisuma pazīmes ap implantu.

Rentgena kontrole: Reizi gadā vēlams veikt rentgena uzņēmumu, lai pārliecinātos par kaula stāvokli ap implantu un savlaicīgi pamanītu jebkādas izmaiņas, kas var liecināt par nopietnākām problēmām.

Veselīgs dzīvesveids: Atmetiet smēķēšanu, kas būtiski paaugstina iekaisuma risku. Kontrolējiet hroniskas slimības (piemēram, diabētu) un rūpējieties par imunitāti.

Atcerēties: implants kalpos daudzus gadus tikai tad, ja arī smaganas un kaulaudi ap to būs veseli. Ikdienas kopšana, regulāras higiēnas vizītes un ārsta ieteikumu ievērošana ir drošākais veids, kā pasargāt zobu implantu.

Plašāk par ikdienas aprūpi un ieteicamajām metodēm varat izlasīt mūsu rakstā par to, kā rūpēties par zobu implantiem.