Aivis Kusiņš florbolu iepazina, tiklīdz šis sporta veids ienāca Lielvārdē. «Kad pilsētā radās florbola komanda, tēvs sāka tajā spēlēt, bet es devos līdzi uz treniņiem un jūsmoju,» atceras pieredzējušais florbolists. «Drīz tika izveidotas arī jauniešu treniņu grupas, un 1998. gadā, kad mācījos 1. klasē, arī es sāku spēlēt florbolu. Pēc tam jau turpināju to darīt dažāda vecuma Lielvārdes vienībās, līdz nokļuvu «lielajā» komandā, kas startēja Virslīgā. Tad sākās mana spēlētāja karjera. Kā ikvienam, arī man tajā bija savi kāpumi un kritumi. To pašu var teikt arī par Lielvārdes florbola komandu.»

Runājot par savu un komandas pašreizējo formu, Aivis Kusiņš atzīst – pašam šobrīd iestājies neliels kritums, bet viņš to uztver kā pašsaprotamu parādību. «Lai kā gribētos, bet jaunāks nepalieku, un vecums dara savu,» saka florbolists. «Nevar prasīt pārāk daudz, jo Virslīgā esmu nospēlējis nu jau 19 gadu. Tiesa, arī komandai patlaban novērojama neliela lejupslīde, bet tam ir savi izskaidrojumi – pamatīgas sastāva pārmaiņas, šosezon ienāk daudz jauno spēlētāju, vajadzīgs laiks, kamēr visi «apbružājas», saspēlējas, izveido labu komandas «ķīmiju». Tas ir dabisks process.»

Četrkārtējs čempions

Kā spēlētājs Aivis Kusiņš visu karjeru pavadījis tikai Lielvārdes florbola komandā. Tās sastāvā gūti arī vislielākie panākumi. «Vienīgi atsevišķos turnīros kopā ar draugiem esmu spēlējis citās komandās,» paskaidro Aivis Kusiņš. «Taču Latvijas čempionātā – gan pirmajā līgā, gan Virslīgā – vienmēr esmu startējis Lielvārdes vienībā. Man ir bijis tas gods kopā ar komandu izcīnīt arī visus četrus Latvijas čempionu titulus. 2016. gadā kā Latvijas čempioni piedalījāmies arī EuroFloorball kausa izcīņā, kur iekļuvām finālā. Pats esmu pārstāvējis Latvijas U19 izlasi, bet divas reizes spēlēju arī Latvijas vīriešu florbola izlasē.»

Būt trenerim nav viegli

Šogad paralēli spēlēšanai Lielvārdes komandā Aivis Kusiņš uzsācis arī trenera karjeru. «Pirmā pieredze ir diezgan grūta,» viņš atzīst. «Trenēju pašus jaunākos, sešus līdz deviņus gadus vecus zēnus, un šajā grupā strādāt nav viegli, jo starp puikām ir liela vecuma starpība. Tāpēc treniņos kopā ar fiziskās sagatavotības speciālistu cenšamies visu grupu dalīt divās daļās – piemēram, viņš paņem jaunākos, bet es vecākos zēnus. Pēc tam abas grupas samainām un treniņa noslēgumā laižam viņus uz laukuma uzspēlēt. Šosezon kopš rudens sākuma esam bijuši jau trīs sacensībās, jo reizi mēnesī notiek sabraukuma turnīri. Uz katru posmu piesakās vairākas komandas, tiek izveidots spēļu grafiks, un tad izvēlētajā vietā norisinās turnīrs. Tiesa, rezultāti līdz pat 12 gadu vecumam netiek oficiāli reģistrēti, jo galvenais rādītājs tik jauniem sportistiem nav uzvaru vai zaudējumu skaits, bet gan vispusīga attīstība.»

Savas valsts patriots

Florbols ir nozīmīga, bet tikai viena no Aivja Kusiņa dzīves šķautnēm. Lielu lomu viņa ikdienā ieņem arī darbs Nacionālajos bruņotajos spēkos. Pirms desmit gadiem Aivis Kusiņš absolvēja Latvijas Nacionālo aizsardzības akadēmiju un kļuva par virsnieku, bet kopš tā laika pilda dienesta pienākumus Lielvārdē. «Apvienot darbu NBS ar florbolu nav sarežģīti,» teic Aivis Kusiņš. «Man ir maiņu darbs, un pārsvarā strādāju naktīs. Grafiku zinu jau mēnesi uz priekšu un atbilstoši tam cenšos pielāgot visas florbola aktivitātes. Ja rodas vajadzība pēc brīva laika florbolam, mēģinu samainīties ar kolēģiem. Viņi ir ļoti pretimnākoši, un izdodas visu paveikt.»

Aivis Kusiņš atzīst, ka florbols paņem ļoti daudz laika, jo viņš palīdz komandai arī kā menedžeris, bet reizi mēnesī spēlē florbolu Veterānu līgā. Viņš cer, ka spēs visus pienākumus apvienot vēl kādu laiku. Aivis Kusiņš grib sagaidīt brīdi, kad Lielvārdes komanda varētu spēlēt pietiekami labi arī bez viņa palīdzības, un tikai tad beigt spēlētāja karjeru.