Finālturnīra pēdējā dienā uz nelielu sarunu aicināju tikai 20 gadu veco lielvārdieti Armandu Savinu, kurš kā aizsardzības spēlētājs Latvijas izlases sastāvā tik augsta līmeņa sacensībās piedalījās jau otro reizi.

– Armand, kā tu nonāci florbolā?
– Kad biju mazs, redzēju, ka florbolu ar labiem panākumiem spēlē mani brālēni – Artis Savins, Alvis Savins un Mihails Kostusevs. Artis un Mihails bija arī Latvijas izlases spēlētāji, piedalījās pasaules čempionātos. Alvis un Miša spēlē joprojām – Latvijas čempionāta 1. līgā, Artis gan ar florbolu vairs nenodarbojas, viņš savu florbolista karjeru noslēdzis. Kad Lielvārdē sāku mācīties 1. klasē, sporta skolotājs Iļja Nazarovs man un citiem pirmklasniekiem pastāstīja, ka treneris Iļja Nazarovs vāc komandu, piedāvāja, vai mēs negribam spēlēt. Mēs, vairāki puikas no klases, pieteicāmies, tā arī tas aizgāja…

– Kas bija tavi klasesbiedri – florbolisti?
– Manā klasē mācījās Armands Skulte, paralēlklasē – Oskars Tūtāns. Tā mēs visi kopā trenējamies joprojām, bet tagad spēlējam komandā «Lielvārde/Fat Pipe», es un Oskars arī Latvijas izlasē.

– Kā jums veicās Jaunatnes līgā? Vai kādu zelta medaļu izcīnījāt?
– Mūsu panākumi bija diezgan labi. Pati pirmā sezona gan izvērtās ļoti slikta, bet jau nākamajā kļuvām par čempioniem, tas bija vecuma grupā U10. Iznāk, ka jauniešu vecumā zelta medaļas es ieguvu grupās U10, U12 un U14. Vecuma grupās U16 un U18 manai Lielvārdes komandai tik labi vairs neveicās. Toties man ir Latvijas čempionāta vīriešu 1. līgas un ELVI florbola līgas vīriešiem zelta medaļas.

– Tātad 2019. gada sezonā, kad «Lielvārde/Fat Pipe» ELVI florbola līgas finālā triumfēja «Arēnā Rīga», tu jau biji šīs komandas sastāvā? Droši vien tā bija tava pirmā sezona Virslīgā?
– Jā, tā bija mana pirmā sezona ELVI florbola līgā.

– Tad jau Latvijas čempionātos tev ir lieliski rezultāti – daudz zelta medaļu! Cik tev bija gadu, kad tevi ievēroja junioru un pieaugušo izlašu treneri?
– Man bija 16 gadu, kad tiku iekļauts Latvijas U19 izlases sastāvā. 17 gadu vecumā es jau aizbraucu uz savu pirmo pasaules čempionātu, kas notika Kanādā. Esmu piedalījies divos junioru pasaules čempionātos.

– Šis pasaules čempionāts Šveicē tev bija jau otrais pieaugušo izlases sastāvā?
– Jā, otrais. Pirmais, kurā piedalījos, bija 2020. gada čempionāts Helsinkos, tikai Covid-19 dēļ tas notika 2021. gada decembrī.

– Divi čempionāti – Somijā un Šveicē. Kurš no tiem tev pašam šķiet individuāli veiksmīgāks?
– No vienas puses, varētu teikt, ka Somijā, jo tur es guvu vārtus pret abām titulētākajām izlasēm – Zviedrijas un Somijas. Tomēr, ņemot vērā manu spēles kvalitāti un paša pārliecību par saviem spēkiem, atbildēšu, ka šis čempionāts Šveicē man bija labāks.

– Tavs kā aizsarga galvenais uzdevums ir savu vārtu drošība, bumbiņas kontrole un uzbrukumu uzsākšana. Vai šajā pasaules čempionātā arī meti pa vārtiem?
– Jā, metu gan, tikai šoreiz man kaut kā nekrita…

– Tad tu savos tikai 20 gados jau divas reizes esi izcīnījis 5. vietu pasaulē?
– Jā, bet, ja vēl pieskaita arī junioru izlases sastāvā iespēto, tad jau četras reizes esmu bijis 5. vietā pasaulē.

– Pa šo laiku tu esi pabeidzis vidusskolu. Vai tagad tu studē?
– Jā, es pagājušajā gadā absolvēju vidusskolu, bet tagad esmu Latvijas Universitātes students, apgūstu biznesa vadību.

– Vai studijas netraucē florbola treniņiem un spēlēm?
– Nē, man nekas netraucē. Es mācības samērā labi varu apvienot ar sportu.

– Vai ceri arī turpmāk būt starp izlases kandidātiem un piedalīties nākamajā pasaules čempionātā?
– Jā, es ļoti ceru. Latvijas izlasē man patīk viss – gan tā atmosfēra, gan komandas biedri, viss ir ļoti forši.

– Ko šosezon ceri sasniegt kopā ar «Lielvārdi/Fat Pipe»? Jums, var teikt, ir pilnīgi jauna komanda, jo apvienojāties ar «Ogres Vilkiem».
– Jā, mēs esam pilnīgi jauna komanda, bet īstenībā mums veicas diezgan labi. Mūsu jaunie spēlētāji, kas pievienojās no Ogres, komandā iejutušies ļoti labi. Es domāju, ka izslēgšanas spēlēs iekļūsim un tur labi pacīnīsimies. Es gan nezinu, vai varēsim cīnīties par zelta medaļām, bet darīsim visu, ko varēsim. Tad jau redzēs…

– Kurš spēlētājs Lielvārdes komandā ir tavs pārinieks aizsardzībā?
– Vislabprātāk es spēlēju pārī ar Klāvu Kasparu, mēs vienā maiņā esam jau trešo sezonu. Mēs ļoti labi saprotamies, Klāvs ir stabils spēlētājs, kuram var uzticēties. Laukumā mēs lieliski jūtam viens otru, zinām, kur katrā spēles momentā atradīsies katrs no mums, viegli varam saspēlēties.

– Vai bez florbola tev vēl ir kādi vaļasprieki, kam atliek laiks?
– Nav tā, ka es savā brīvajā laikā nodarbotos ar vēl kaut ko, izņemot florbolu. Ja nu tikai uzspēlēju datorspēles. Tas ir vienīgais, ko daru, kad tiešām ir daudz brīvā laika.

– Ko tu no savas pieredzes ieteiktu bērniem un jauniešiem – vai ir vērts spēlēt florbolu? Tas taču tomēr nav olimpiskais sporta veids, ar to nevar pelnīt…
– Jā, bet florbols tomēr ir ļoti ātra, dinamiska, emocijām piesātināta un visādi citādi forša spēle. Ļoti iesaku visiem pamēģināt uzspēlēt florbolu, lai izjustu un izbaudītu tās emocijas, ātrumu un spriedzi.

Ritvars Raits, Ogres Vēstis Visiem