Valstij, valdībai, Saeimai, ministriem un citām augstajām amatpersonām diezgan bieži izsprūk pļāpājumi, kas, iespējams, neko nav dzirdējuši par «abu slieku likumu». Un pat apjausmas līmenī nav sapratuši, ka vienam (varas) galam nav iespējama ilga eksistence bez otra (tautas, sabiedrības) gala. Un bieži vien pat labi gribētais pārtop par tā pretmetu – pavisam negribētu rūgtumu dvēselē, kas uz to ātrumā atsaucas kā uz ļaunumu. Kā piemērs tam: kur ir attiecības, tur zied dārzi un rudzu stati mēness naktīs mulst laimīgi, kur attiecību nav, tur drupas aizaug ar nātrēm.
Ārkārtēja situācija nebija krietni pirms tās izsludināšanas?
Nupat, nupat svaigs vēstījums LSM. «Valdība otrdien ārkārtas sēdē aptaujas kārtībā nolēma izsludināt ārkārtējo situāciju lauksaimniecībā visā Latvijas teritorijā līdz 2025. gada 4. novembrim, lai novērstu salnu, lietavu un plūdu izraisīto seku draudus.» Savāds teksts, savādā ļoti aizkavētā laikā. Neprātīgi līst teju visu vasaru, LTV rāda baisus sižetus, kas sāpīgi dur ikviena apziņā, kas nav apvilkusies ar stulbuma vai vienaldzības pelējumu. Tūkstošiem hektāru rokamo kartupeļu, pārgatavojušās labības peld ūdeņos.
Pat saimniekiem, kas darījuši visu – lauku meliorācijas atjaunošanas ieskaitot, tehnikas un tehnoloģiju atjaunošanas, ieviešanas ieskaitot, pat tiem rokas nolaidušās jau labu strēķi pirms valdības «glābšanas riņķa» izmešanas. Ko nozīmē «lai novērstu salnu, lietavu un plūdu izraisīto seku draudus»? Sekas jau sen ir iestājušās, kādi vēl seku draudi? Vienā ziņojuma rindkopā varas gals nav domājis par attiecībām ar otru – ražotāju, nodokļu ģeneratoru – galu, kurā negulētas naktis un asiņojošas tulznas uz delnām. Bet paši nav uz sēdi izkustinājuši sēžamvietas, bet lēmuši «aptaujas kārtībā»… Bet kāda bija varas reakcija labu laiku pirms tam un pēc tam?
Reakcija pirms un pēc tam
Saeima, valdība slapjo vasariņu pavada brīvdienās. Teikt, ka bezrūpīgi, nemaz nav pārspīlēti. Kāds mierinājums no «prombūtnē» esošās premjeres Evikas Siliņas, kas «patiesās rūpēs» vada valdību iztālēm: «Saistībā ar lietavu radītajiem postījumiem valdība lems par ārkārtas situāciju, tiklīdz Zemkopības ministrija būs sagatavojusi un iesniegusi visus nepieciešamos dokumentus. Arī prombūtnes laikā (! – A. U.) esmu ciešā saziņā ar atbildīgo ministru. Lauksaimniekiem, kurus skārušas šīs lietavas, ir nepieciešams mērķēts un savlaicīgs atbalsts.» Kas nezina, ka vajadzīgs atbalsts? Bet kur soļi? Atmodies arī Valsts prezidents – it kā valstiski iezīmējot prelūdiju iestudējumam «Vara rosās».
Rinkēviča Jūrmalas rezidences apartamentos dzimis vēstījums paša prezidenta Facebook kontā: «4. augustā Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Jūrmalas rezidencē tikās ar zemkopības ministru Armandu Krauzi, lai uzklausītu informāciju par stipro lietusgāžu radītajiem postījumiem lauksaimniecības nozarei un pārrunātu veidus, kā palielināt nozares noturību pret klimatisko apstākļu negatīvo ietekmi. Tikšanās laikā Valsts prezidents uzklausīja zemkopības ministra sniegto informāciju par laikapstākļu radītajiem postījumu apmēriem, kā arī apsprieda īstenojamos pasākumus situācijas stabilizēšanai. Valsts prezidents izteica aicinājumu valdībai izsludināt ārkārtējo situāciju lauksaimniecībā, kas tādējādi ļautu lauksaimniekiem efektīvāk saņemt nepieciešamo atbalstu.» Nu jauki! Valstsvīru cienīga tikšanās! Bet kāpēc tik novēloti? Kas traucēja šādu soli spert krietni pirms tam? Un vēl kautrīgas dabas jautājums: kad visi brīvdienās, kas un cik operatīvi vada valsti?
Bet pirms tam? Labu laiciņu pirms tam tajā pašā kontā tā paša Edgara Rinkēviča citēti vārdi no Alfrēda Krūkļa dzejoļa, kura pamatdoma – lai tik līst –, kur cita starpā vārdi, kas citos apstākļos skanētu gana tēlaini un romantiski:
«Man nav jānoskumst par to,
Lietus netraucē neko,
Es tik uzjautrināts pasmejos par to…»
Protams, ne jau tik ļauni bija domāts: pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas šīs rindas no konta arī izdzēstas. Nu kam negadās?! Bet pāris vārdos paskaidrot derēja. Ļoti. Lai «vienas sliekas abu galu attiecības» neaizaug ar nātrēm.
