– Pastāstiet, no kurienes nākat un kā sports tik cieši savijās ar jūsu dzīvi? 

– Esmu ogrēniete – dzimusi, augusi un arī apprecējusies Ogrē. Mācījusies tajā pašā ģimnāzijā, kurā tagad strādāju. Handbolu sāku spēlēt jau 11 gadu vecumā, bet 40 gados noslēdzu savu sportistes karjeru. Spēlēju augstākajā līmenī Latvijā – Virslīgā. Esmu vairākkārtēja Latvijas čempione, četras reizes atzīta par labāko līnijas spēlētāju.

– Tad jau droši vien māja pilna ar kausiem un medaļām?

– Jā, tā varētu teikt.

– Esat kādreiz saskaitījusi visas saņemtās balvas?

– Nē. Manuprāt, nav būtiski skaitīt kausus un medaļas. Svarīgākais ir gandarījums par paveikto darbu.

– Vai kāds no jūsu ģimenes locekļiem arī ir saistīts ar sportu?

– Varu teikt, ka esam sportiska ģimene. Mans tēvs bērnībā spēlēja handbolu, bet mamma ilgu laiku nodarbojās ar volejbolu. Ogrē tolaik bija komanda, kas pārstāvēja Ogres trikotāžas kombinātu. Vecāki sportoja ilgi, līdz gadu nasta vairs neļāva. Savukārt mans brālis spēlēja basketbolu.

– Kā nolēmāt kļūt par sporta skolotāju? 

– Savulaik esmu absolvējusi Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmiju. Jau 2002. gadā, paralēli mācībām, sāku strādāt skolā un turpinu to darīt līdz pat šai dienai.

– Kā skolēni uztver sporta stundas? Vai viņi labprāt dodas uz nodarbībām?

– Šis jautājums drīzāk jāuzdod bērniem. Tomēr, no malas raugoties, man šķiet, ka viņi nāk ar prieku. Tas, ka skolēniem patīk sportot, redzams arī pēc tā, ka viņi nekavē stundas un vienmēr ņem līdzi sporta tērpu.

– Cik aktīvi šobrīd ir skolēni? Sabiedrībā bieži dzirdam par liekā svara problēmām, tostarp bērnu vidū.

– Mūsu ģimnāzijas skolēni ir ļoti aktīvi un sportot griboši. Protams, kādam gadās arī liekais svars, bet kopumā tas ir reti sastopams. Ogrē ir lieliska infrastruktūra, daudz iespēju kustēties, tāpēc bērni labprāt sporto.

– Vai starp jūsu skolēniem ir arī ievērojami sportisti?

– Gadu gaitā skolā manā uzraudzībā ir mācījušies daudzi talantīgi jaunieši. Patlaban divi no spilgtākajiem jaunajiem sportistiem ir vieglatlēti, Latvijas izlases dalībnieki Kārlis Jēkabs Karlsbergs un Justīne Vanaga. Agrāk pie mums ir mācījušies arī vairāki basketbolisti. 

– Kā paiet jūsu ikdiena?

– Katru rītu es sāku ar peldi, jo esmu ziemas peldētāja. Ceļos ap septiņiem rītā un viena pati braucu uz Dubkalnu karjeru – šo vietu esmu īpaši iecienījusi. Ierodos tur desmit vai divdesmit minūšu pāri septiņiem, arī ziemā, kad visapkārt vēl ir tumšs. Pēc peldes līdz četriem vai pieciem pēcpusdienā darbojos skolā. Vakaros pati dodos uz treniņiem, lai strādātu ar savu ķermeni. Tāpēc trīs reizes nedēļā apmeklēju nodarbības pie individuālā trenera – bijušā šķēpmetēja Aināra Kovala. Šie treniņi lieliski palīdz tikt galā ar dažādām ikdienas radītām grūtībām.

– Kas jums sniedz gandarījumu ziemas peldēšanā?

– Pirmkārt, ķermenis pamostas, rodas enerģija jaunai darba dienai. Otrkārt, iestājas ļoti liels miers. Šādā brīdī esmu pati ar savām domām, un tur arī parādās spēja iziet ārpus komforta zonas.

– Varbūt ģimenē vēl kāds nodarbojas ar ziemas peldēšanu?

– Nē, citi ģimenes locekļi ziemā nekad nav peldējuši.

– Vai vismaz brīvdienās sanāk atpūsties, vai arī nedēļas nogalēs jūsu dzīvē dominē sports?

– Man sports nav darbs, bet gan hobijs un atpūta. Treniņi pēc darba palīdz atslēgties – tas ir atpūtas laiks gan manam prātam, gan ķermenim. Taču brīvdienas veltu ģimenei.

– Cik liela ir jūsu ģimene?

– Man ir vīrs un meita, kurai jau 19 gadu. Viņa gan nav devusies manās pēdās sporta pasaulē, bet pašlaik pirmajā kursā studē optometriju Latvijas Universitātē.

– Vai jums ir vēl kāds hobijs, neskaitot sportu? Varbūt mīlat ceļot vai nodarboties ar ziemas sporta veidiem?

– Jā, kopā ar ģimeni regulāri dodamies uz siltajām zemēm, jo ļoti patīk liels karstums. Tur varu izbaudīt svelmi un atpūsties pie ūdens. Savukārt ziemā, ja ir piemēroti laikapstākļi, ar savām audzināmajām klasēm mācību procesa ietvaros braucam slēpot uz Riekstukalnu. Šāds neliels ceļojums kļūst par piedzīvojumu gan man, gan skolēniem. 

– Pēdējos gados gan sniega bieži vien ir gaužām maz.

– Iepriekšējā ziemā pirmoreiz mēs uz turieni neaizbraucām. Nepaspēju ar savu 12. klasi tikt uz turieni. Agrāk vienmēr trāpījām, kad Riekstukalnā bija daudz sniega.

– Ja jums patīk siltās zemes un karsts laiks, droši vien esat vasaras cilvēks? 

– Jā, esmu karstuma mīļotāja. Taču Latvijā šogad vasara īsti neattaisnoja savu nosaukumu, nebija manā gaumē. 

– Varbūt esat arī dzimusi vasarā?

– Nē, nācu šajā pasaulē rudenī, oktobrī, bet saulainā dienā, kā mamma saka.

– Kā sadzīvojat ar tumšajiem vakariem un pāreju uz ziemas laiku?

– Gadalaiku maiņa man netraucē. Neskumstu par tumsu. Neesmu depresīvs cilvēks.

– Tas nozīmē, ka vienmēr cenšaties visur saskatīt gaišo, pozitīvo?

– Jā, esmu tendēta uz pozitīvismu. Mēģinu dzīvē vienmēr atrast ko labu.

– Atgriežoties pie sporta – vai vērojat dažādas sacensības televīzijā?

– Interesējos par sportu, jo man kā skolotājai jāzina jaunākie notikumi, lai ar bērniem varētu tos pārrunāt. Skolēni bieži uzdod dažādus jautājumus par vienām vai otrām sacensībām. Man jābūt informētai, bet par lielu fanu sevi neuzskatu.

– Vai jums bija pārsteigums saņemt «Gada pedagoga» un «Gada sporta skolotāja» apbalvojumus?

– Protams, tas ir patīkami, un esmu par šīm atzinībām pateicīga, taču man svarīgāk, lai bērni nāk uz stundām ar prieku un no tām iziet ar gandarījumu.

– Nav noslēpums, ka agrāk daudziem skolēniem sporta stundas nepatika, bet kā ir pašlaik?

– Tagad bērni nāk paši, jo daudziem patīk sportot. Protams, gadās, kad kādam nav īstais garastāvoklis, taču visi strādā atbilstoši savām spējām un gūst kaut nelielu gandarījumu.

– Kā svinat Skolotāju dienu?

– Tie ir mūsu amata svētki. Audzināmā klase vienmēr mani apsveic.

– Kāda klase šobrīd ir jūsu audzināšanā?

– 10. klase. Visi skolēni jauni, nākuši no citām mācību iestādēm, bet šķiet ļoti draudzīgi, aktīvi, motivēti mācīties. Tagad kopā veidojam kolektīvu.

– Esat apmierināta, ka visu mūžu dzīvojat Ogrē?

– Jā, es neko nemainītu. Ogre ir manas mājas. Te ir viss – daba, izglītības un sporta iestādes, kultūras dzīve. Ogre attīstās, un esmu lepna par savu pilsētu.

– Vai bieži braucat uz galvaspilsētu, piemēram, uz teātri? 

– Man pietiek ar to, ko piedāvā Ogre.

– Lai izdodas strādāt un sportot tikpat veiksmīgi arī turpmāk!