Apsveicam ar titulu pasaules U23 čempionātā bobslejā! Varbūt esat pirmais ogrēnietis, kurš guvis šādu panākumu Latvijā daudzu iemīļotajā sporta veidā? 

Tā varētu būt, es arī neesmu dzirdējis par citiem.

Ilgus gadus esat nodarbojies ar vieglatlētiku, sasniedzot augstvērtīgus rezultātus daudzcīņā un atsevišķās disciplīnās. Kad nolēmāt izmēģināt spēkus bobslejā, un kas jūs uz to pamudināja?

Patlaban abas lietas notiek paralēli, jo turpināšu startēt arī vieglatlētikā. Kad bobslejā tika izsludināta jauno stūmēju atlase, mans vieglatlētikas treneris Artūrs Priževoits ieteica doties turp un pieteikties. Es aizgāju, pierādīju savu spēku un tiku komandā.

Kā jūsu treneris vērtē šādu startēšanu divās frontēs?

Viņš ir sajūsmā un priecājas par rezultātiem. Trenerim ir svarīgi, lai man vienmēr būtu labākās izaugsmes iespējas. Turklāt savulaik viņš pats sapņoja kļūt par bobslejistu, tāpēc šo ideju ļoti atbalsta. Treneris jau pirms vairākiem gadiem teica, ka 20–21 gada vecumā es varētu pamēģināt. Ar manu augumu un spēku bobslejā noteikti būtu iespējas.

Droši vien ļoti palīdzēja arī daudzcīņā iegūtais fiziskais rūdījums. Zināms, ka bobslejā par stūmējiem ņem tikai pašus stiprākos vīrus!

Noteikti. Ja nebūtu 14 gadu darba vieglatlētikā, es nespētu startēt bobslejā. Par to tiešām jāsaka liels paldies manam trenerim Artūram Priževoitam, jo ieguldīts ļoti nopietns darbs.

Cik startu aizvadījāt šajā sezonā?

Šī man ir pirmā sezona bobslejā. Reāli trenējos apmēram četrus mēnešus. Pirmās sacensības bija Eiropas kausā Insbrukā, Austrijā, kur ieguvām 10. vietu četriniekos. Pēc tam sekoja debija divniekos Eiropas kausā, un izcīnījām sudraba medaļas. Trešais starts atkal bija četriniekos – toreiz ekipāža finišēja 5. vietā. Savukārt mans otrais brauciens divniekos jau bija pasaules junioru čempionātā, kur kopā ar pilotu Renāru Grantiņu izcīnījām uzvaru U23 ieskaitē.

Izklausās gandrīz neticami – četru mēnešu laikā panākt tik augstu sasniegumu!

Tas ir ilgtermiņa darba rezultāts. Ātrums, sprints, eksplozivitāte – šīs īpašības manī jau ielikusi vieglatlētika. Bobslejā būtībā bija jāapgūst tehnika, jāaudzē spēks un jāpierod pie pilnīgi jauniem apstākļiem. Pamati jau bija, tāpēc process nelikās tik sarežģīts.

Vai jau iepriekš interesējāties par bobsleju kā līdzjutējs?

Jā, bobslejam sekoju jau vairākus gadus. Ir ļoti aizraujoši traukties lejup pa trasi ar 140 kilometriem stundā. Man vienmēr gribējās to pamēģināt, un tagad tas ir izdevies.

Varbūt agrāk, skatoties bobsleja sacensības, kādreiz arī iztēlojāties sevi pilota vai stūmēja vietā?

Iedomājies biju, bet ne to, ka tas notiks tik agri – jau 19 gados sēdēšu bobā. Paredzēju, ka tas varētu notikt ap 24–25 gadu vecumu. 

Kādi apstākļi ļāva kļūt par Renāra Grantiņa ekipāžas stūmēju?

Galvenais iemesls ir vecums. Renārs ir jauns pilots, un visa mūsu komanda atbilst U23 un U26 junioru pasaules čempionātu prasībām. Es pats Latvijas izlasē esmu viens no jaunākajiem stūmējiem, faktiski pats jaunākais, tāpēc varam startēt kopā.

Cik liela bija konkurence par vietu bobā?

Četriniekos uz pasaules junioru čempionātu devāmies bez rezerves, taču pirms tam uz vietām pretendēja vairāki sportisti. Lai iegūtu iespēju startēt divniekos, bija jāpierāda sevi, sacenšoties ar komandas biedriem. 

Vai domājat, ka esat pārāks par citiem, vai tomēr šķiet, ka palīdzējusi arī veiksme?

Es neteiktu, ka esmu labāks par citiem puišiem, bet arī ne sliktāks. Sacensībās izdarīju savu darbu – iestumšanu. Tālākais jau bija pilota ziņā, un jāuzteic Renārs par perfekti nobrauktu braucienu, kas ļāva uzvarēt.

Cilvēkiem, kuri ar bobsleju nav saistīti, bieži rodas jautājums – cik liela ir stūmēja atbildība un ieguldījums rezultātā? Droši vien pat neliela kļūda var visu sabojāt?

Taisnība. Treniņos reiz gadījās, ka neprecīzi ielēcu bobā un trāpīju pilotam pa muguru. Tobrīd pārāk ilgi skrēju līdzi, bobs saslīdēja, un par labu rezultātu varēja aizmirst. Tāpēc stūmēja atbildība ir ļoti liela – uzticētie pienākumi jāizdara perfekti.

Varbūt bijuši arī kādi kuriozi vai negatīva pieredze?

Nē, un ceru, ka tā arī paliks.

Cik liels treniņu darbs bija jāiegulda, lai nonāktu līdz startiem ledus trasēs?

Treniņi pārsvarā notika individuāli. Periodiski bija arī komandas nometnes Siguldā, kuru laikā trenējāmies kopīgi. Mums ir fiziskās sagatavotības treneris Ēriks Franke no Vācijas, un viņš katram sportistam sagatavo personalizētu programmu, tāpēc viss process ir labi strukturēts un pārdomāts.

Kā vērtējat savas ekipāžas sniegumu pasaules U23 čempionātā Sanktmoricā un sezonu kopumā?

Uzvaru divniekos ar Renāru Grantiņu vēl joprojām īsti nespēju aptvert. Četriniekos varēja būt labāk, taču dienu pirms starta komandas biedrs Matīss Gulbis guva traumu, tāpēc bija jāmeklē kompromisa risinājumi. Viņš nestūma ar pilnu jaudu, lai nepasliktinātu veselības stāvokli, bet ekipāža vismaz varētu startēt. Matīss šobrīd atveseļojas un nākamajā sezonā būs atpakaļ.

Tātad kopumā uzskatāt, ka izdarījāt visu, kas konkrētajā brīdī bija iespējams?

Jā, noteikti. Es pats esmu sajūsmā, emocijas joprojām bango.

Bobslejs ir ziemas sporta veids, bet vai treniņi notiek arī vasarā? 

Pauzes īsti nav. Vasarā tiek rīkotas nometnes, lai trenētu fizisko bāzi un spēku. Pa trasēm bobslejisti sāk braukt tikai tuvāk ziemas sezonai. Vasara būtībā ir spēka periods, un ar treneriem esam vienojušies, ka to var apvienot ar vieglatlētiku.

Tātad varam sagaidīt arī labus rezultātus vieglatlētikā?

Ceru uz to. Bobsleja sezona man jau ir beigusies, bet 7. un 8. februārī startēšu Latvijas čempionātā vieglatlētikā. Vēlos arī pateikties Ogres novada pašvaldībai un Sporta centram par atbalstu un finansējumu, kas ļauj turpināt sportot. 

Vai nešķiet, ka slodze kļūst par lielu?

Pagaidām jūtos lieliski. Es labi pazīstu savu ķermeni – ja kaut kas nav kārtībā, apstājos. Šobrīd esmu spēcīgs un gatavs strādāt. Liels paldies par atbalstu manai ģimenei – tas man nozīmē ļoti daudz.

Ko darāt ārpus sporta?

Studēju Latvijas Universitātē, specialitātē «Sporta tehnoloģijas un sabiedrība». Paralēli trenējos un atpūšos.

Kāpēc izvēlējāties studēt tieši šādā jomā?

Gribu arī pēc aktīvās karjeras beigām palikt tuvu sportam.

Kā šobrīd sadalāt savas prioritātes?

Sports, mācības, ģimene un atpūta.

Lai izdodas sasniegt iecerēto!