– Cik sen jūs jau sportojat un kāpēc izvēlējāties tieši velo orientēšanos? 

– Ar sportu nodarbojos kopš agras bērnības. Orientēšanos pirmoreiz iepazinu, kad man bija tikai četri gadi. Vecākiem ļoti patika šis sporta veids, tāpēc viņi ņēma līdzi arī mani, jo gribēja, lai arī es to apgūstu. Sākumā nodarbojos ar orientēšanās tradicionālo versiju jeb skriešanas distancēm, savukārt nesen atklāju, ka pastāv arī velo orientēšanās. Braukšana ar velosipēdu man šķiet krietni pievilcīgāka nekā parastā skriešana, tāpēc izvēlējos jauno iespēju. Man jāsaka liels paldies tētim, kurš uzzināja par šo orientēšanās paveidu. Viņš mani sāka trenēt šajā sporta veidā, un es uzreiz sapratu, ka šis sports domāts man.

– Cik ilgi jūs esat aizrāvusies ar velo orientēšanos?

– Patlaban būs apritējis apmēram gads, jo sāku ar to nodarboties pagājušajā vasarā.

– Kas jums patīk orientēšanās sportā? Kur slēpjas tā burvība?

– Es ļoti mīlu būt mežā, svaigā gaisā. Mani arī piesaista fakts, ka sacensībās vienmēr apkārt ir daudz cilvēku, un man ļoti patīk runāt ar viņiem. Dažreiz, kad kādu satieku mežā, ir vēl interesantāk. 

– Kas ir jūsu treneris?

– Mans treneris ir Artis Dobulis, bet visas nodarbības notiek Ikšķilē.

– Nesen Ventspils pusē noritēja trīs dienu garas sacensības, ieskaitot Latvijas čempionātu velo orientēšanās sportā, kur jūs izcīnījāt uzvaras abās distancēs. Kā vērtējat savu sniegumu šajās sacensībās?

– Es kļuvu par divkārtējo čempioni, jo pirmajā dienā man bija tikai viena konkurente, bet otrajā dienā konkurentu nebija vispār. Taču, neraugoties uz to, manuprāt, es abas distances veicu ļoti labi un ātri, ko apliecina tajās pavadītais laiks. Lielāko daļu kontrolpunktu atradu bez aizķeršanās, un treneris teica, ka uzrādītais rezultāts ir ļoti labs. 

– Kāpēc konkurences praktiski nebija?

– Velo orientēšanās bērnu un jauniešu vidū Latvijā patlaban nebauda īpašu popularitāti. Tajā pašā laikā skriešanas distances ir pārpildītas. Nezinu, kāpēc citi jaunieši dod priekšroku tradicionālajam orientēšanās sportam. Savukārt veikt distances uz velosipēda vairāk izvēlas pieaugušie. 

– Vasara ir laiks, kad daudzi izvēlas braukt ar divriteni, un tas ir piemērotākais periods arī orientēšanās sportam. Ko jūs parasti darāt, kad nāk vēlais rudens un ziema? Vai arī tad mēdzat braukt ar velosipēdu?

– Ziemā es vairāk skrienu vai arī kopā ar māsu Karlīnu orientējamies uz slēpēm. To dara arī mūsu vecāki.

– Vai vecāki arī Karlīnu pamudināja nodarboties ar orientēšanos? Varbūt arī jūs pati bijāt ieinteresēta, lai māsa startētu šajā sporta veidā? 

– Arī Karlīnas pievēršanos sportam noteikti sekmēja vecāki. Viņai gan vairāk padodas un labāk patīk tradicionālā orientēšanās, kamēr es skriešanas vietā dodu priekšroku braukšanai ar velo.

– Kur jūs ikdienā mācāties, un cik veiksmīgi izdodas apvienot sportu ar skolas gaitām?

– Rīgas Valsts 2. ģimnāzijā, rudenī sākšu iet 9. klasē. Savienot sportošanu ar mācībām dažkārt rada zināmus izaicinājumus un grūtības, taču ne pastāvīgi. Ja sacensības iekrīt brīvdienās, tad visu apvienot kļūst krietni vieglāk.

– Cik bieži notiek treniņi?

– Darba dienās trenējos vidēji divas – trīs reizes nedēļā. Brīvdienās parasti norisinās sacensības. Ja kādā nedēļas nogalē nav jāstartē, tad vienā no brīvdienām trenējamies. 

– Vai nav grūti izbraukāt no Ikšķiles uz Rīgu uz mācībām un laikus paspēt atpakaļ uz treniņiem? 

– Visu var pagūt.

– Ko jūs plānojat darīt pēc devītās klases beigšanas? Turpināsiet mācības vidusskolā?

– Centīšos turpināt mācības Rīgas 2. ģimnāzijā, bet vēl nezinu, kā būs. 

– Plānojat arī turpmāk saistīt savu dzīvi ar sportu? Varbūt tieši ar velo orientēšanos?

– Gribu turpināt sportot arī nākotnē. Pašlaik domāju, ka tā patiešām varētu būt velo orientēšanās. 

– Varbūt jums ir arī kādas citas aizraušanās un hobiji?

– Visvairāk laika paņem sports, bet man patīk arī spēlēt vijoli, tādēļ mācos arī Mūzikas skolā. Es ļoti mīlu mūziku un veltu savu daļu laika arī šai lietai. 

– Mācības, sports, mūzika – kopā sanāk patiešām liela noslodze! 

– Taisnība, tā ir visai liela, bet visas šīs lietas man ir ļoti tuvas, tāpēc šī slodze ir ieguldīto pūļu un laika vērta. 

– Lai jums izdodas piepildīt savas ieceres!