Uz sarunu aicināju cilvēku, kuram šajos sasniegumus ir vislielākie nopelni, - peldēšanas treneri Gaļinu Šikinu.
- Lai arī šajā pēdējā Latvijas čempionātā komandu vērtējums bija neoficiāls, tomēr to nevar noliegt, ka visvairāk medaļu izcīnīja ogrēnieši. Vai jums kā trenerei tas bija pārsteigums?
- Nē, tas man nebija pārsteigums, jo šīm sacensībām mēs bijām labi sagatavojušies – nopietni trenējāmies visu vasaru un arī tagad – rudenī. Vienīgais pārsteigums man bija mūsu puišu izcīnītais čempionu tituls stafetē. Pirms sacensībām es domāju, ka mēs varētu pacīnīties par medaļām, bet necerēju, ka par zeltu.
- Kā jūs gatavojāties vasarā, ja, cik zinu, Ogres peldbaseins tad bija slēgts?
- Jā, bet jāsaka paldies mūsu pašvaldībai, ka palīdzēja ar līdzfinansējumu, lai mēs varētu aizvadīt treniņnometnes Ilūkstē un Salaspilī - tur, kur baseini darbojās arī vasarā.
- Tātad vietējā pašvaldība atbalsta arī peldētājus? Es gan dzirdēju, ka septembrī jums bija kaut kādas problēmas saistībā ar trenēšanos Ogres peldbaseinā?
- Problēmas gadās, bet tās vienmēr izdevies atrisināt. Ar mūsu baseinu problēma mēdz būt tāda, ka mēs rudens sezonas sākumā ne vienmēr laikus zinām, kad tas tiks atvērts. Ļoti slikti ir tas, ka mēs tajā nevaram trenēties jau no 1. septembra. Sportistiem divas nedēļas netikt iekšā baseinā – tas ir ļoti daudz. Tā tiešām ir problēma. Bet ar Ogres novada pašvaldību gan ir tā, ka tā mums vienmēr palīdz.
- Jums ir peldēšanas klubs «Ogre». Vai tajā ir daudz sportistu – peldētāju?
- Klubā ir divas nodaļas. Vienā nodaļā ir tieši sportisti, bet otra ir peldēšanas apmācības nodaļa. Tagad nevaru precīzi pateikt, cik mums ir biedru, bet noteikti vairāk nekā simts. Šobrīd esam divi treneri, bet jau drīz darbu uzsāks vēl divi, kuri vēl mācās, bet jau gada beigās būs gatavi strādāt.
- Par peldēšanas kluba audzēkņu panākumiem visvairāk dzirdēts tieši pēdējos gados. Vai peldēšana Ogrē kļūst populārāka?
- Jā, tā ir. Īstenībā situācija visu laiku ir tāda, ka cilvēki, kas grib mācīties peldēt un trenēties tieši pie mums, pat gaida rindā. Mums pat nav nekādas reklāmas, šo popularitāti mums nodrošina mūsu darbs un mūsu sasniegumi.
- Panākumi valsts čempionātos ir viena lieta, bet kas no jūsu audzēkņiem varētu iekļūt Latvijas izlasē?
- Es pat teiktu, ka tādu peldētāju, kas varēs pretendēt uz vietu izlasē, mums ir daudz. Mēs esam pārliecināti, ka jau nākamajā sezonā vismaz četri peldētāji no Ogres būs Latvijas izlasē. Vēl uz diviem ceru, ka arī viņi varētu kandidēt. Tas tiešām būs daudz. Šobrīd gan es runāju tikai par jauniešu un junioru izlasēm, jo mums vēl nav tāda vecuma peldētāju, lai varētu startēt pieaugušo izlasē. Vecākais no PK «Ogre» labākajiem peldētājiem ir Jānis Dzirkalis, bet viņam šobrīd ir tikai 17 gadu, tas vēl ir junioru vecums. Nākamgad Jānim būs 18 gadu, tad viņš jau varēs sacensties ar pieaugušajiem.
- Jūs visi pazīst kā peldēšanas treneri, bet droši vien jūs savulaik arī pati piedalījāties sacensībās. Vai jums bija arī kādi sasniegumi?
- Jā, es nopietni nodarbojos ar peldēšanas sportu, tikai sportistes karjeru man nācās noslēgt traumas dēļ. Kamēr sportoju, Latvijas čempionātos izcīnīju medaļas, man pavisam nedaudz pietrūka līdz sporta meistara normatīva izpildīšanai.
- Vai kāds no jūsu audzēkņiem kādreiz varētu startēt Eiropas vai pasaules čempionātos, bet varbūt pat olimpiskajās spēlēs? Vai varēsim konkurēt par pasaules labākajiem peldētājiem?
- Diemžēl, bet ar viņiem konkurēt nevaram. Tā nav tikai Ogres situācija, tā ar peldēšanu ir visā Latvijā - pietrūkst finansējuma. Mums panākums būtu jau tikai kvalificēšanās tāda līmeņa sacensībām.
- Tepat kaimiņos Lietuvā taču bija brīnumbērns - peldētāja, kura jau 15 gadu vecumā kļuva par olimpisko čempioni?
- Neteikšu, ka tas bija brīnumbērns, tajā gadījumā lielu lomu nospēlēja vecāku nauda. Rūta Meilutīte līdz 11 gadu vecumam trenējās Lietuvā, bet pēc tam tētis aizveda viņu uz Lielbritāniju mācīties speciālā peldētāju skolā, kur maksa ir 30 000 eiro gadā. Mums Latvijā talanti ir, bet pietrūkst tieši finansējuma.
Ritvars Raits, Ogres Vēstis Visiem
