Iveta Holcmane atzīst, ka ziņa par apbalvojuma piešķiršanu nākusi pilnīgi negaidīti. «Nominācijas uz šādām atzinībām iesaka neatkarīgi cilvēki, ņemot vērā dažādus apsvērumus,» saka Iveta Holcmane. «Manu kandidatūru izvirzīja viens no bijušajiem audzēkņiem, kurš savulaik dzīvoja un trenējās Ogrē. Man šķita – tā kā esmu pensijā, visas balvas jau savulaik saņemtas. Pirms gadiem desmit līdzīgu pagodinājumu man piešķīra Ogres novada vadība, un jau toreiz domāju, ka medaļu un kausu epopeja būs beigusies. Taču nevaru noliegt, ka ir ļoti patīkami saņemt šādu novērtējumu.»
Komentējot LOF vadības lēmumu atbalstīt balvas piešķiršanu, Iveta Holcmane uzskata, ka federācijas vadībā ir arī jauni cilvēki, kas atceras, kā viņa trauksmainajos un nestabilajos 90. gados vairākas sezonas pēc kārtas vadījusi Latvijas izlasi. «Piemēram, tagadējais LOF prezidents un Ķekavas novada domes deputāts Juris Žilko juniors, kurš kādreiz bija Latvijas jauniešu izlasē, atcerējās 1993. gada braucienu uz Zviedriju, kura laikā esmu devusi viņam vairākus vērtīgus padomus,» saka Iveta Holcmane. «Tie viņam noderējuši vēl ilgus gadus pēc tam. Protams, federācijai ir svarīgi, ka mēs arī organizējam dažādus seriālus un citas sacensības. Cilvēki, kuri vada LOF, ir spēka gados, atceras un novērtē gan senāk paveikto, gan patlaban notiekošo. Ļoti jauki no viņu puses.»
Izdevies pasākums
Saņemtā balva ir caurspīdīga, veidota no stikla šķiedras, visnotaļ smaga. To Iveta Holcmane tagad tur mājās goda vietā, bet pirms atgriešanās mājās kopā ar balvu nācies piedzīvot daudzas fotosesijas. «Nofotografējāmies ar bērniem, ģimeni, kolēģiem, lai visiem paliek atmiņas par šo dienu un saņemto atzinību,» stāsta Iveta Holcmane. «Vīrs apsveica jau pasākuma laikā, uzdāvināja puķes, bija ļoti priecīgs. Balvu saņēmēju loks bija ļoti plašs, un zālē valdīja lieliska atmosfēra. To sekmēja arī fakts, ka sarīkojums tika labi noorganizēts. Pasākuma tematiku caurvija Mežonīgo rietumu motīvi, līdz ar to bija atbilstošas dekorācijas un katrs varēja izmēģināt iejusties kovboja ādā. Viss labi iederējās kopējā noskaņā, sākot jau ar pasākuma ievadu, kurā mēs, visa plašā orientieristu saime, bez mūzikas pavadījuma nodziedājām dziesmu «Nevis slinkojot un pūstot», kas ir mūsu federācijas himna. Bija ļoti saviļņojošs pasākums.»
Orientēšanās caurvij visu mūžu
Savas gaitas sportā Iveta Holcmane uzsāka 13 gadu vecumā Ogrē pie orientēšanās treneriem Anitas un Valdemāra Rennertiem. Jaunā sportiste progresēja acīm redzami, un drīz nāca arī pirmie panākumi – jau gadu vēlāk Iveta Holcmane izcīnīja PSRS čempiones titulu Milzkalnē notikušajā «Darba rezervju» čempionātā. Turpinājumā viņa kļuva par daudzkārtēju Latvijas čempioni gan vasaras, gan ziemas orientēšanās sacensībās. Arī pēc vidusskolas pabeigšanas Iveta Holcmane nešaubīgi izvēlējās saistīt savu dzīvi ar sportu, uzsākot studijas toreizējā Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūtā (LVFKI) sporta pedagoga specialitātē.
Kā viņa pati atceras, pēc iestāšanās jaunajiem studentiem vajadzēja atbildēt uz dekāna uzdotu jautājumu – kāpēc katrs izlēmis mācīties tieši šajā augstskolā. Tolaik šajā mācību iestādē sagatavoja tikai skolotājus, taču Iveta Holcmane dekānam drosmīgi atbildēja: «Kad pabeigšu augstskolu, es kļūšu par orientēšanās treneri.» Kad dekāns atgādinājis, ka LVFKI var iegūt tikai skolotāja, bet ne trenera izglītību, jaunā studente atteikusi: «Labi – pastrādāšu sākumā par skolotāju, bet vēlāk būšu trenere.»
Iveta Holcmane atzīst, ka viņas mērķtiecība arī drīz vien tika atalgota, jo jau pēc diviem gadiem Juris Žilko seniors nodibināja Rīgas 8. sporta skolu, un viņam vajadzēja jaunus trenerus. Tādā veidā 1978. gadā Iveta Holcmane uzsāka darbu par orientēšanās treneri un dara to vēl joprojām. Dzīvē kopumā viņa strādājusi tikai divās darbavietās – minētajā Rīgas 8. sporta skolā, kā arī Ogres novada Sporta centrā. Pamata amats allaž bijis orientēšanās trenere, taču Iveta Holcmane regulāri piedalījusies arī daudzās citās ar sportu saistītās aktivitātēs.
Lielākā daļa mūža pavadīta Ogrē
Pēc karjeras sākumposmā pavadītajiem gadiem Rīgas 8. sporta skolā 1987. gadā Iveta Holcmane savu darbības fokusu pārcēla uz Ogri un uzreiz iesaistījās dažādās ar vietējo orientēšanās dzīvi saistītās jomās – gan kā trenere, gan orientēšanās seriāla «Reljefs» organizatore. Vēlāk viņa dibināja orientēšanās klubu «Ogre» un joprojām darbojas kā tā vadītāja. Pateicoties arī Ivetas Holcmanes tiešam ieguldījumam, jau daudzus gadus orientēšanās dzīve Ogrē sit augstu vilni. Katru gadu, neskaitot «Reljefu», notiek arī citas sacensības, tostarp «Daugavas kauss» pavasarī un «Lāčplēša kauss» rudenī.
Lai gan gadi atstāj savu iespaidu un Iveta Holcmane veselības dēļ vairs nevar skriet un slēpot, līdz ar to arī piedalīties orientēšanās sacensībās, viņa cenšas piekopt pieejamās fiziskās aktivitātes – peldēt un braukt ar velosipēdu. Tāpat viņa veic organizatorisko darbu, kas nepieciešams, lai varētu sarīkot Ogres novadā notiekošās sacensības un orientēšanās dzīve turpinātu attīstīties.
Nākamais gads jau saplānots
Ar ballēšanos orientēšanās dzīve neapstājas, un pēc Jaungada sagaidīšanas viss atgriezīsies ikdienas sliedēs. Iveta Holcmane teic, ka visi pasākumi notiks, kā paredzēts: «Kalendārs jau gatavs, iesniegts domē. Seriāls «Reljefs» turpināsies kā katru gadu, 1. maijā notiks «Daugavas kausa» stafetes, savukārt 11. novembrī norisināsies arī «Lāčplēša kausa» sacensības. Tāpat gaidāmi dažādi mazāka mēroga pasākumi bērniem, kurus organizējam kluba ietvaros, – gada noslēguma sarīkojums, Ziemassvētku sagaidīšana u. c. Bērniem ir paredzētas arī četras treniņnometnes. Var teikt, ka viss nākamais gads jau ir «salikts pa plauktiņiem». Pasaules sacensību kalendārs tiek būvēts divus – trīs, dažreiz pat četrus gadus uz priekšu, un mums, veidojot savējo, jāņem vērā lielie notikumi – pasaules, Eiropas un LOF sastādītie grafiki. Mums svarīgi salikt savus pasākumus pareizos laikos, lai tie nepārklājas ar lielajām sacensībām.»
Iveta Holcmane orientēšanos uztver kā pozitīvu sporta veidu, kas sniedz prieku gan sportojot, gan organizējot, gan vienkārši satiekot cilvēkus, kuri nāk uz sacensībām.
