Klinšu kāpšanas sports iemanto arvien lielāku popularitāti. Taču tam ir sava specifika, un tādēļ dažādu gan objektīvu, gan subjektīvu iemeslu dēļ ar šo sporta veidu nevar nodarboties ikviens gribētājs. Kā pastāstīja «Torņa Ogre» pārvaldnieks Atis Veiliņš, salīdzinājumā ar 2022. gadu, kad tornis tika atklāts, jau pagājušajā sezonā bija novērojamas izmaiņas – nomainījies kāpēju profils. «Pirmajā vasarā un rudenī, tūlīt pēc atvēršanas, bija vairāk nejaušu interesentu,» saka Atis Veiliņš. «Tā zināmā mērā bija kā tūristu atrakcija ar domu – o, kaut kas jauns, vajag apskatīties un izmēģināt. Savukārt pagājušajā gadā parādījās arvien vairāk atkārtoto klientu. Cilvēkiem šī lieta iepatīkas, viņi sāk vairāk saprast šā sporta veida nianses, zina, ka Ogrē ir iespējas ar to nodarboties, un atgriežas. Veidojas noturīgāka sabiedrība, sava veida pastāvīga kāpēju komūna, kurā ietilpst cilvēki, kas ar kāpšanu nodarbojas nopietnākā līmenī.»
Atis Veiliņš atzīst, ka arī apmeklētāju daudzums pamazām pieaug. Viņš gan nesauc konkrētus ciparus. Dažādās dienās klientu skaits mēdz ievērojami atšķirties. To lielā mērā ietekmē laikapstākļi, kas katrā gadalaikā mēdz radīt zināmas problēmas. Sporta būves pārvaldnieks uzsver, ka īso dienu un tumšo vakaru izaicinājumu torņa uzturētāji ir pārvarējuši, uzstādot papildu apgaismojumu, taču karstumu, miglu vai lietu ietekmēt nav viņu spēkos.
Jauninājumi palīdz uzturēt interesi
Kāpšanas sporta veida būtība prasa, lai pieejami dažādi maršruti. Tāpēc šogad apmeklētājus gaida jaunas iespējas. «Kā ierasts, jaunās sezonas sākumā visu torni esam pārskrūvējuši,» uzsver Atis Veiliņš. «Pastāvīga maršrutu maiņa ir viens no priekšnosacījumiem, lai kāpējiem būtu interesanti atgriezties. Apgūtās un jau zināmās distances viņiem vairs nav tik pievilcīgas. Šogad torņa augšpusē esam arī uzstādījuši vēl vienu automātiskās drošināšanas sistēmu, līdz ar to tagad darbojas jau sešas šādas stacijas.»
Pārvaldnieks akcentē arī ieguldītās pūles torņa dažādošanā. «Tornis Ogre» ir uzbūvēts tādā veidā, lai tā šķautnes būtu iespējami atšķirīgas, līdz ar to sienu slīpums dažādās plaknēs nav vienāds. Viena puse ir taisnāka, kas vairāk piemērota iesācējiem, bet torņa daļās, kur atrodas lielāki slīpumi un negatīvi leņķi, lielākoties tiek veidoti sarežģītāki maršruti. Atis Veiliņš norāda, ka šogad gan ir savādāk, jo tie iespēju robežās izkliedēti pa dažādām torņa sienām. Tas nozīmē, ka arī slīpajās daļās būs iespējas kāpt vienkāršākus maršrutus, lai apmeklētājiem būtu lielākas izvēles iespējas un viņu skaits pa visu torni sadalītos vienmērīgāk.
Ierodas no malu malām
«Tornis Ogre» savā neilgajā mūžā jau ir paguvis iemantot visai plašu atpazīstamību. Atis Veiliņš stāsta, ka klinšu kāpēji uz Ogri brauc no visas Latvijas, šeit ierodas arī ārzemju tūristi: «Diezgan daudz kāpēju ierodas no Rīgas, jo tā ir salīdzinoši tuvu – pusstundas brauciens ar mašīnu vai vilcienu tāds nieks vien ir. Taču mums ir arī nelieli pulciņi ar regulāriem apmeklētājiem no Liepājas, Saldus un citām pilsētām. Savukārt ārzemnieku vidū ir ne tikai lietuvieši un igauņi, bet bijuši viesi arī no tālākām valstīm – Lielbritānijas, pat Izraēlas.»
Patstāvīgi nākt un nodarboties ar klinšu kāpšanu var ikviens, kurš sasniedzis 18 gadu vecumu. Taču arī bērniem un jauniešiem tas nav liegts. «Attiecībā uz pašiem mazākajiem no mūsu puses nekādu ierobežojumu nav,» paskaidro Atis Veiliņš. «Taču bērnu pieskatīšana un rūpēšanās par viņu drošību jau ir vecāku ziņā. Atkarībā no katra individuālajām spējām, parasti kāpšanu uzsāk ne agrāk kā sešu gadu vecumā, kad bērns jau apzināti saprot, ko viņš dara. Protams, vienmēr ir izņēmumi. Pie mums ir bijuši pat trīsgadnieki, kuri kaut ko mēģina iesākt. Ja vecāki vēlas ar savām atvasēm šeit darboties, tāda iespēja tiek dota. Savukārt jauniešus, kas ir tuvu 18 gadu vecumam, ar vecāku atļauju mēs laižam darboties arī patstāvīgi.»
