– Vispirms apsveicam ar veiksmīgu augstskolas absolvēšanu! Kāds bija ceļš līdz diplomam?

– Studijas pabeidzu bakalaura līmenī sporta zinātnē, iegūstot divas kvalifikācijas – vecākais treneris un sporta skolotājs. Ceļš nebija viegls, nācās pārvarēt dažādus šķēršļus, savu lomu spēlēja gan ģimenes apstākļi, gan personīgi iemesli, kuru dēļ ne vienmēr viss ritēja raiti. Taču kopumā studijas bija ļoti interesantas. Sākumā nebiju pārliecināts, vai gribu strādāt arī skolā, tomēr jau prakses laikā sapratu, ka skolotāja darbs man patīk. Tas ir citādāks, izaicinošs un emocionāli piepildīts. Esmu ļoti apmierināts gan ar savām darba vietām, gan ar izvēlēto jomu. 

Mana primārā darba vieta ir Ogres novada sporta centrā, kur trenēju vieglatlētikā bērnus dažādās vecuma grupās. Bet paralēli jau otro gadu strādāju arī Ogres Kalna pamatskolā, kur mācu sportu skolēniem.

– Kā nonācāt līdz izvēlei par labu trenera un sporta skolotāja profesijai?

– Ar sportu nodarbojos gandrīz no bērnudārza vecuma, bet vieglatlētikā esmu jau vairāk nekā 17 gadu. Diezgan agri sapratu, ka sports man ļoti patīk. Man bija ļoti zinošs treneris Artūrs Priževoits, kurš deva daudz vērtīgas informācijas, tostarp par treniņu metodēm. Tādēļ laikus apjautu, ka nākotnē vēlos strādāt šajā jomā. Kad tikko sāku praktizēt, protams, bija arī šaubas un neziņa, taču ar katru treniņu kļuva arvien vieglāk. Sapratu, ka šī ir mana vieta.

– Kā augstskolas absolvēšana ietekmēs jūsu turpmāko karjeru?

– Godīgi sakot, nekas daudz manā dzīvē nemainās. Esmu par vienu dokumentu bagātāks un vienu grādu gudrāks, bet laiks rit tālāk. Turpinu strādāt gan treniņos, gan skolā. Runājot par nākotnes iespējām – šobrīd esmu ieguvis savu pirmo augstāko izglītību, un pagaidām ar to pilnīgi pietiek. Varbūt nākotnē papildināšu savas zināšanas, bet pašlaik gribu pilnvērtīgi strādāt, neuzņemoties vēl arī studiju slodzi.

– Jūs esat pazīstams kā veiksmīgs daudzcīņnieks, bet šogad ziemas sezonā sasniedzāt labus rezultātus arī sprintā un tāllēkšanā. Vai domājat turpināt sacensību karjeru?

– Daudzcīņā atgriezties vairs neplānoju. Tas ir ļoti prasīgs sporta veids, kas paņem daudz laika, resursu un arī veselības. Diemžēl to vairs nevaru atļauties. Ar treneri šobrīd esam vienojušies, ka vairāk koncentrēšos uz sprintu un tāllēkšanu. Ziemas sezona patiešām bija veiksmīga, bet tikko jau sākušies vasaras starti. Nezinu, kā veiksies, bet sacensības noteikti neesmu nolicis malā. Tās man vienmēr ir patikušas. Arī saviem audzēkņiem saku – ir labi, ja treneris arī pats sporto, nevis tikai dod norādījumus audzēkņiem. Kamēr ir veselība un iespējas, tikmēr jātrenējas un jāmēģina sevi pierādīt.

– Vai sevi šobrīd vairāk uzskatāt par sportistu vai treneri?

– Tas atkarīgs no tā, kurā dienas brīdī man to pajautājat. Kamēr pats trenējos, redzu sevi kā sportistu. Pēc pāris stundām, kad mācu bērnus, atbilde jau var būt cita.

– Cik sen jau strādājat par treneri?

– Patlaban rit piektais gads, kopš ar to nodarbojos.

– Kāds ir jūsu audzēkņu vecums, un uz kādām disciplīnām vairāk specializējaties?

– Man ir divas galvenās grupas – bērni no pirmās līdz trešajai klasei un no trešās līdz piektajai klasei. Šajā vecumā vissvarīgākā ir daudzpusīga attīstība, tāpēc par specializāciju vēl nedomājam. Papildus divas reizes nedēļā vadu arī kārtslēkšanas treniņus, kur ar vecākajiem audzēkņiem apgūstam jau sarežģītākas lietas.

– Kādas ir lielākās atšķirības starp sportista un trenera ikdienu?

– Trenerim noteikti ir daudz vairāk jāplāno. Sportists izpilda uzdevumu, bet trenerim tas jāizveido. Nevar teikt, ka viena loma būtu vieglāka par otru, jo abām ir savas prasības un izaicinājumi.

– Cik viegli ir apvienot trenera darbu ar paša treniņiem un sacensībām?

– Zināmi sarežģījumi laiku pa laikam rodas, bet tos var pārvarēt. Dažreiz ir grūtāk, dažreiz vieglāk, bet kopumā trenera un sportista ikdiena ir apvienojama. Neesmu vienīgais treneris, kurš arī pats aktīvi sporto.

– Kādu sevi redzat, teiksim, pēc pieciem gadiem? 

– Labā fiziskā formā, ar audzēkņu sasniegumiem un stabilu treniņgrupu, lai bērni paliktu sportā un turpinātu attīstīties.

– Lai izdodas piepildīt savas ieceres!