– Cik nozīmīgs jums ir šis pagodinājums – būt par mēneša labāko spēlētāju visā līgā?
– Man vienmēr svarīgāki ir visas vienības rezultāti, nevis individuālās veiksmes. Decembrī izcīnījām četras uzvaras un nepiedzīvojām nevienu zaudējumu! Tas bija pats svarīgākais. Protams, individuāla balva vienmēr ir patīkama, bet man tā absolūti nav prioritāte.
– Cik reižu agrāk esat saņēmis līdzīgas atzinības?
– Ir bijis, bet, cik daudz, to es skaidri nepateikšu (2022. gadā Kristaps Dārgais atzīts par LIBL regulārās sezonas vērtīgāko spēlētāju, – aut.).
– Kurš no sasniegumiem jums pašam šķiet nozīmīgākais?
– Vērtīgākie nopelni ir 2020. gadā ar BK «Ogre» izcīnītās sudraba medaļas LBL čempionātā, kā arī bronzas godalgas LIBL. Arī bronza 2022. gadā LBL čempionātā.
– Esat uzaudzis Jumpravā un absolvējis vietējo vidusskolu. Kā sākāt spēlēt basketbolu un kas uz to pamudināja?
– Kopš bērnības esmu ļoti sportisks. Ar draugiem spēlējām basketbolu, futbolu, florbolu un citus sporta veidus. Laikā, kad Čikāgas «Bulls» un leģendārais Maikls Džordans bija savas karjeras spicē, redzēju viņu televīzijā NBA apskatos. Džordans kļuva par vienu no maniem galvenajiem iedvesmas avotiem. Arī pašam ļoti iepatikās spēlēt basketbolu. Viens pats gāju uz laukumu trenēties, varēju tur nodzīvot teju visu dienu. Bet vienatnē tāpēc, ka Jumpravā nebija iespēju nodarboties ar basketbolu.
Kad man bija desmit gadu, mani aizveda uz toreizējo Lielvārdes sporta skolu. Vienojāmies, ka es varētu sākt trenēties kopā ar citiem. Taču tieši tobrīd sporta skolu nolēma slēgt… Līdz ar to arī manas treniņu gaitu iespējas apstājās. Gadu vēlāk, kad mācījos jau piektajā klasē, mamma atļāva braukt uz Ogres basketbola skolu.
– Esat viens no tiem basketbolistiem, kurš jau karjeras laikā ieguvis augstāko izglītību. Kādu profesiju izvēlējāties?
– Absolvēju Rīgas Tehnisko universitāti (RTU) ceļu būves inženiera specialitātē. Esmu arī sertificēts būvniecības vadītājs. Lai arī profesionāli spēlēju basketbolu, savā arodā darbojos jau ilgāku laiku.
– Kā vispār izdevās apvienot studijas ar basketbolu?
– RTU studiju sākums bija īpaši grūts. Taču spēlēt basketbolu nopietnākā līmenī sāku tikai tad, kad mācījos jau trešajā kursā. Pirmo divu studiju gadu laikā nemaz nebiju plānojis, ka kļūšu par profesionālu basketbolistu. Spēlēju Ogres komandā amatieru līmenī LBL 2. līgā. Trenējāmies trīs vakarus nedēļā. Trešajā kursā sāku spēlēt LBL 1. divīzijā. Tad gan bija diezgan sarežģīti, jo komanda trenējās ne tikai vakaros, bet arī no rītiem. Tolaik biju sācis strādāt prakses darbavietā. Tas bija «interesants» laiks. Katru rītu no mājām izgāju septiņos un pārnācu tikai pāri desmitiem vakarā. Taču mans moto vienmēr ir bijis tāds: jo tu vairāk dari, jo vairāk vari izdarīt. Skaidrs, ka visu mūžu tādā režīmā noteikti nevajag pavadīt, bet kādā dzīves nogrieznī tas ir vajadzīgs un tam nav nekādas vainas. Režīms disciplinē, tu saproti savu spēju robežas un mēģini iet uz maksimumu.
– Iznāk, ka šobrīd paralēli basketbola spēlēšanai arī strādājat savā specialitātē?
– Jā. Tā tas ir jau samērā ilgu laiku. Par laimi, šodien ir citāda situācija. Ogres komandai lielākoties ir viens treniņš dienā, rīta pusē. Pirmssezonā trenējamies divreiz dienā, bet regulārā čempionāta laikā pārsvarā pietiek ar reizi. Tagad visas dienas laikā sportā pavadām nedaudz vairāk par trim stundām, pārējais laiks sportistiem ir pilnīgi brīvs. Katrs var darīt to, ko sirds kāro.
Atceros, ka vienubrīd bija tāda situācija – nedz studēju, nedz strādāju. Un tolaik man šis brīvais laiks šķita pilnīgi nelietderīgi izmantots. Taču man paveicās, jo radās iespēja sākt strādāt savā jomā. Sākumā tas bija mazākos apmēros, taču laika gaitā ar savām zināšanām, prasmēm un pieredzi varēju sākt darīt vairāk. Būtībā esmu pilnīgi gatavs dzīvei pēc profesionālās karjeras beigām.
– Esat viens no tiem basketbolistiem, kurš īpaši attīstījis māku triekt bumbu grozā no augšas. Šajā sakarā jūsu kontā ir daudz un dažādas balvas. Kā nonācāt līdz šiem meistarības trikiem un kas vispār pamudināja to sākt darīt?
– Pajautājiet to citiem basketbolistiem! Esmu pārliecināts, ka jebkurš bērnībā ir sapņojis par to brīdi, kad pirmo reizi varēs ietriekt bumbu grozā no augšas. Man tas šķita pats skaistākais elements basketbolā vispār. Mājās bija mazais groziņš, tad es centos visādos veidos «dankot» grozā. Es ļoti mīlēju ar to nodarboties, jo arī man, tāpat kā daudziem citiem, vienmēr bija lielais sapnis «spraust» bumbu grozā no augšas. Kad tas pirmoreiz izdevās, biju laimīgs! Daba ir apveltījusi mani ar spēju uzlēkt ļoti augstu. Lai labi triektu bumbu grozā, bez tādām spējām nekādi nesanāktu parādīt kādus sarežģītākus trikus. Es to sasniedzu. Sākotnēji uz to visu raudzījos kā hobiju, bet vēlāk tas attīstījās plašāk. Citi meditē, makšķerē vai vēl ar kaut ko nodarbojas, lai pabūtu paši ar sevi. Man palīdz «slam-dunk». Laika gaitā biju uztrenējies jau līdz ļoti labam līmenim. Pēc viena «Ghetto Games» konkursa Grīziņkalnā tā vadītājs Raimonds Elbakjans paņēma mani līdzi uz Parīzi un pierunāja sacensību organizatorus, lai dod iespēju startēt. Tā es piedalījos savā pirmajā starptautiskajā «slam-dunk» konkursā, kurā parādīju sevi ļoti labi. Pamazām mana «dankošanas» karjera virzījās uz priekšu. «Slam-dunk» konkursi un šovi mani ir aizveduši uz 30 dažādām pasaules valstīm. Ieskaitot Latvijā organizētos pasākumus, šādu konkursu un šovu kopējais daudzums, kuros esmu piedalījies, noteikti jau ir pārsniedzis simtu.
– Vai joprojām esat viens no labākajiem «dankeriem» ne tikai Latvijā vien? Cik bieži sanāk apliecināt savu talantu?
– Pirms pieciem gadiem es biju starp trim labākajiem Eiropā. Tagad es tā vairs nevaru apgalvot. Taču tam ir absolūti vienkāršs izskaidrojums: man tomēr ir jau 34 gadi. Bet tieši lēciens un ātruma īpašības ir tās, kas vienas no pirmajām sāk samazināties. Protams, arī ar mani tā notiek, un es vairāk nevaru uzlēkt tik augstu. Taču joprojām varu startēt starp labākajiem. Teikšu tā: savus labākos «dankošanas» gadus esmu jau aizvadījis. Šobrīd to es uztveru tikai un vienīgi kā hobiju. Ja rodas kāds piedāvājums kaut kur aizbraukt, tad es izvērtēju savas tā brīža spējas. Ja esmu gatavs, tad braucu. Pagājušajā vasarā izdevās uzvarēt vienā 3x3 «slam-dunk» konkursā. Tas tikai parāda, ka joprojām arī šajā vecumā un fiziskajā sagatavotībā varu pieveikt pasaules labākos «dankerus», taču tad ir pozitīvi jāsakrīt visiem faktoriem. Senāk «slam-dunk» attīstīšanai veltīju visu vasaru, šajā laikā visus plānus pakārtoju tam, lai varu piedalīties konkursos.
– Profesionāla sportista karjera reiz beigsies. Vai esat izlēmis, ko darīsiet pēc aktīvās sportošanas beigām – paliksiet basketbolā vai pievērsīsieties darbam savā specialitātē?
– Tas bija viens no iemesliem, kādēļ jau ilgāku laiku strādāju. Zināmā mērā sportisti dzīvo savā pasaulē. Tiem, kuri palikuši sportā ilgāk, savu spēlētāja gaitu beigšana mēdz būt ļoti grūta. Es vispār esmu tādas duālās karjeras piekritējs. Latvijā visa basketbola vēsturē ir tikai kādi, maksimums, desmit spēlētāji, kuri ar sportu nopelnīs iztiku visai savai dzīvei. Pārējie ir tādi, kuriem kaut kas vēlāk būs jādara. Es laicīgi sapratu, ka nebūšu spēlētājs, kurš ar basketbolu nopelnīs mūža algu. Jā, protams, es savu nākotni saistīšu ar savu specialitāti. Kā būs ar basketbolu? Nezinu. Skatīsimies. Droši vien ņemšu kādu pauzi, bet varbūt vēlāk, kad sirds atkal sauks atpakaļ basketbolā, tad iesaistīšos. Pēc karjeras beigām basketbols man būs tikai hobijs.
– Droši vien spēlētāja karjeru arī noslēgsiet BK «Ogre» komandā?
– Tā izskatās.
– Vai ir pašam kādi mērķi basketbolā, ko vēl vēlētos piepildīt?
– Es gribu ar komandu spēlēt LBL finālā. To es nekad neesmu darījis. Ticu, ka šosezon tāda iespēja būs.
UZZIŅA
KRISTAPS DĀRGAIS
Dzimis: 1990. gada 29. augustā
Augums: 198 cm
Svars: 100 kg
Pozīcija: spēka uzbrucējs
Klubi: BK «Ogre» (no 2017. gada līdz šim brīdim), BK «Valmiera» (2013–2015), BK «Barons» (2015–2017), Latvijas Universitāte (2013)
Pirmie treneri: Kaspars Sparāns, Pēteris Ozoliņš
LIBL mēneša labākā spēlētāja statistika: četras uzvaras tikpat spēlēs, vidēji mačā 10,7 punkti un 13,5 atlēkušās bumbas («double-double»), 4,7 rezultatīvas piespēles, efektivitātes rādītājs +24,7.
LIBL sezonas statistika: vidēji 9,8 punkti, 10,5 atlēkušās bumbas, 4,1 piespēle 17 spēlēs
