Stāstot par saviem jaunākajiem sasniegumiem, Marta Sīviņa atzīst – sajūta, ka varētu uzlabot savus rezultātus un tēmēt uz augstām vietām, radās jau gada sākumā, tomēr tik strauju kāpumu viņa nebija gaidījusi. «Jau sezonas ievadā jutu, ka manī noteikti ir potenciāls pārspēt personiskos rekordus un cīnīties par medaļām,» teic Marta. «Taču atzīšos godīgi – es tiešām negaidīju tik lielu izrāvienu. 5900 punktu robeža man vienmēr ir bijusi kā sapnis un nelikās, ka tā būs sasniedzama tik drīz. Tādēļ pēc sacensībām biju ļoti priecīga, pat nedaudz šokēta, bet vienlaikus arī atvieglota. Pārņēma sajūta, ka beidzot viss ieguldītais darbs atmaksājies.»

Lielu nozīmi sportiste piešķir arī saņemtajai atzinībai. Lai gan ikdiena jau vairākus gadus rit otrpus okeānam, saikne ar Latviju nav zudusi. «Šī ir otrā reize, kad esmu nominēta kā viena no mēneša vieglatlētēm,» saka Marta Sīviņa. «Pozitīvi, ka Latvijas Vieglatlētikas savienība novērtē visus sportistus un katram ir iespēja iegūt balvu un tapt atpazītam. Man ir svarīgi justies kā latvietei. Tāpēc šāds novērtējums no mājām man ir ļoti liels pagodinājums.»

Daudzcīņa māca izturību

Septiņcīņa ir viena no sarežģītākajām vieglatlētikas disciplīnām, kurā sportistam jāapvieno ātrums, spēks, tehnika un izturība. «Daudzcīņa noteikti ir ļoti mentāli un fiziski smags sporta veids,» atzīst Marta Sīviņa, kura treniņus veiksmīgi savieno ar studijām ASV. «Tomēr tieši šīs grūtības mani ir padarījušas par daudz stiprāku un mērķtiecīgāku cilvēku. Man šķiet, ka īpašības, kas nepieciešamas daudzcīņā, ļoti palīdz arī mācībās. Reizēm ir sajūta, ka nekas nevar prasīt lielāku piepūli par to, ko daru katru dienu treniņos. Septiņas disciplīnas prasa ļoti daudz laika, enerģijas un koncentrēšanās, tāpēc arī studijās ir vieglāk saglabāt nosvērtību un neatlaidību. Protams, apvienot sportu ar mācībām nav viegli, bet es to daru jau ilgu laiku, vēl kopš vidusskolas, un šis izaicinājums mani ir tikai norūdījis.»

Amerikas sporta īpašā atmosfēra

Runājot par NCAA sacensībām, Marta Sīviņa uzsver, ka lielākā atšķirība no Latvijas ir izteiktā komandas sajūta. «Amerikā tu neesi tikai indivīds, kas startē savā labā,» skaidro daudzcīņniece. «Tu pārstāvi savu universitāti, savu komandu, un katrs tavs iegūtais punkts palīdz arī skolai. Tāpēc apkārt valda ļoti spēcīga kopības sajūta. Komandas biedri pārdzīvo par katru startu, atbalsta cits citu un ļoti emocionāli iesaistās visā notiekošajā. Latvijā atmosfēra ir nedaudz citāda – mēs esam individuālāki, nosvērtāki, bet reizē arī ievērojami tuvāki. Latvijā vieglatlētikas saime ir salīdzinoši maza, un daudzi viens otru pazīst. Nereti gribas, lai labi izdodas ne tikai pašam, bet arī konkurentiem. Turpretī Amerikā mēs esam sabraukuši no visām pasaules malām un konkurence ir daudz asāka, jo katrs pārstāv savu universitāti un vēlas palīdzēt uzvarēt tieši savai komandai.»

Sasniegumu atslēga – laba veselība

Jau kopš gada sākuma Marta Sīviņa izcēlusies ar daudziem augstvērtīgiem rezultātiem. «Šī noteikti ir mana veiksmīgākā sezona,» teic vieglatlēte. «Manuprāt, šādus panākumus bija iespējams sasniegt, pateicoties tam, ka pirmo reizi ilgākā laikā esmu aizvadījusi sezonu bez traumām un sāpēm. Vieglatlētikā ķermenis ir tavs instruments un pat vismazākā problēma var ļoti ietekmēt rezultātu. Šogad savā ķermenī jūtos ļoti labi, un tas palīdz iegūt arī emocionālu pārliecību. Domāju, ka tieši veselība ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc izdevies sasniegt tik labus rezultātus, tādēļ esmu ļoti laimīga un pateicīga.»

Marta Sīviņa pirmo reizi iekļuvusi NCAA finālsacensībās gan telpās, gan āra stadionos, un viņa atzīst, ka tā ir jauna un ļoti vērtīga pieredze. Vieglatlēte izbauda šo laiku un pagaidām tālejošus mērķus neuzstāda: «Kā vienmēr esmu teikusi – es dzīvoju dienu pa dienai un raugos tikai uz tuvāko nākotni. Gan sacensības telpās ziemā, gan tagad, āra stadionos, es uztveru kā pasākumu, kura laikā mēs varam priecāties par to, ka esam vieglatlēti, kuri nonākuši visaugstākajā līmenī. Vēlos izbaudīt šo brīdi, darīt to, kas vislabāk sanāk, ieguldīt tajā savu visspēcīgāko enerģiju, redzēt lielo Oregonas stadionu un visu šo atmosfēru uzņemt sevī.»

Saikne ar Ogri spēcīga

Lai arī ikdiena paiet Amerikā, Marta Sīviņa uzsver Ogrē ielikto pamatu nozīmīgumu un Ogres novada Sporta centra ieguldījumu savā izaugsmē. «Esmu ogrēniete no galvas līdz kājām,» saka daudzcīņniece. «Savukārt galvenās prasmes vieglatlētikā nāk no trenera Artūra Priževoita un visas pieredzes, ko esmu guvusi Ogres novada Sporta centrā. Pateicoties Artūram Priževoitam, esmu kļuvusi par sportisti, kas sacenšas visaugstākajā līmenī.»

Vieglatlēte norāda, ka svarīgs arī atbalsts, ko viņa joprojām saņem no dzimtās pilsētas. «Zinu, ka mājās ir cilvēki, kuri seko līdzi maniem startiem un priecājas par panākumiem,» stāsta Marta. «Apziņa, ka Ogrē man vienmēr būs stadions, treneris un cilvēki, kuri mani atbalsta, dod ļoti daudz. Tā palīdz saglabāt pozitīvu attieksmi un atgādina, no kurienes es nāku, kā arī stimulē censties un gūt jaunus panākumus.»

Izbaudīt ceļu, ne rezultātu

Pēc NCAA sezonas noslēguma Marta Sīviņa plāno nedaudz atpūsties un uzkrāt spēkus nākamajam gadam, kad turpinās maģistra studijas ASV. «Mana karjera jauniešu gados nebija pati spožākā,» atceras Marta. «Bieži biju ļoti tuvu Eiropas vai pasaules čempionātiem, taču kaut kā pietrūka – vai nu rezultāts bija mazliet par sliktu, citreiz veselības problēmas patraucēja nostartēt labāk. Tāpēc es gribu atgādināt, ka atsevišķas neveiksmes nenosaka visu tavu turpmāko sportista karjeru. Reizēm ir jāpiedzīvo zaudējumi un ne tik labas dienas, lai vēlāk kļūtu par uzvarētāju.»

Vieglatlēte ir pārliecināta, ka svarīgākais ir nezaudēt prieku sportot. Tāpēc viņa novēl visiem jaunajiem Ogres sportistiem izbaudīt sportu tajā dzīves posmā, kurā viņi tobrīd atrodas. Katram dzīves ceļš ir savādāks, vienu var aizvest uz Ameriku, kamēr cits paliks trenēties Latvijā. Svarīgākais – saglabāt pacietību, ticību sev un atcerēties, ka mērķi ir sasniedzami, pat ja kādā brīdī šķiet, ka tie vēl atrodas ļoti tālu.