– Pēdējā laikā jūsu vārds arvien biežāk parādās sporta ziņās saistībā ar panākumiem riteņbraukšanā. Kā pats vērtējat aizvadīto sezonu, un kādas atziņas tā devusi saistībā ar šogad paredzētajiem startiem?
– Kopumā esmu apmierināts un uzskatu, ka bija labi. Protams, vienmēr ir lietas, ko var paveikt labāk, un ceru, ka nākamā sezona būs vēl veiksmīgāka. Šogad plānoju startēt vairākās ārzemju sacensībās – ar mērķi iegūt pieredzi un parādīt sevi ārpus Latvijas. Pagājušajā gadā vēl tik nopietni nekoncentrējos tikai uz riteņbraukšanu, bet gaidāmajā sezonā gribu veltīt visas pūles un vairāk trenēties tieši šajā jomā.
– Viens no spilgtākajiem panākumiem bija uzvara Eiropas MTB čempionāta prologā. Kādas atmiņas saistās ar šo startu?
– Godīgi sakot, to negaidīju. Neuzskatīju sevi par tādu braucēju, kurš varētu uzvarēt prologā, jo esmu diezgan viegls, tāpēc biju patīkami pārsteigts par rezultātu. Šis starts raisīja ļoti labas emocijas un deva lielāku pārliecību par sevi.
– Jūs startējāt arī Eiropas Jaunatnes olimpiskajā festivālā, kur olimpiskajā krosā izcīnījāt desmito vietu. Ko jums deva šī starptautiskā pieredze?
– Tas bija kaut kas jauns. Sacensības notika Ziemeļmaķedonijā, kur šis sporta veids nav tik attīstīts, un pati trase nebija izveidota tik kvalitatīvi kā pasaules augstākā līmeņa sacensībās. Arī pats varēju nobraukt labāk, bet todien viss neizdevās tā, kā es varbūt to vēlētos. Taču pats starts man deva lielu motivāciju, jo sapratu, ka varu cīnīties arī starptautiskā līmenī. Šāda apziņa iedvesmo trenēties vēl vairāk, jo tu ieraugi, ka spēj kaut ko sasniegt arī uz lielā sporta fona. Šis starts deva arī lielu pieredzi, strādājot komandā, un par šo iespēju esmu ļoti pateicīgs, jo nākotnē tā ļoti noderēs.
– Agrāk nodarbojāties arī ar slēpošanu un biatlonu. Kāpēc izvēlējāties pievērsties tieši kalnu riteņbraukšanai?
– Lai labi startētu biatlonā, ir nepieciešams ātri un precīzi šaut. Diemžēl Ogrē nav piemērotas āra šautuves, kurā varētu trenēt šo prasmi, un nācās daudz laika pavadīt Madonā vai Pļaviņās. Riteņbraukšana šajā ziņā bija pieejamāka, turklāt laika gaitā konstatēju, ka arī rezultāti izdodas labāki. Aizvadītajā ziemā joprojām trenējos slēpošanā, to plānoju turpināt arī nākotnes treniņprocesā, bet galveno uzsvaru tagad lieku uz riteņbraukšanu. Šis sporta veids tomēr ir sirdij tuvāks. Iespējams, ka šajā sporta veidā ir grūtāk iekļūt profesionālajā līmenī, tomēr izvēlos darīt to, kas pašam patīk.
– Cik liela nozīme jūsu sporta pieredzē ir Ogres Zilajiem kalniem?
– Tā ir ļoti laba vieta treniņiem. Tur var gan braukt ar MTB velosipēdu, gan skriet, gan ziemā slēpot. Latvijā nav daudz tādu vietu, tāpēc lielu daļu treniņu pavadu tieši tur.
– Kā izdodas savienot sportu ar mācībām?
– Tas nav viegli, jo pēc sacensībām vai treniņiem pašam jāatrod motivācija mācīties un panākt nokavēto. Pagaidām tas vēl izdodas, bet nākotnē, kad treniņu kļūs vairāk, droši vien būs grūtāk.
– Par sasniegumiem saņēmāt arī atzinību Ogres novada sporta laureātu pasākumā. Ko jums nozīmē šāds novērtējums?
– Esmu priecīgs, ka mani pamana un novērtē. Jebkura atzinība dod papildu motivāciju trenēties un censties sasniegt vēl labākus rezultātus.
– Kādi ir jūsu tuvākie mērķi sportā?
– Šogad startēšu divās disciplīnās – MTB un šosejas riteņbraukšanā. Kalnu riteņbraukšanā galvenie starti būs Eiropas un pasaules čempionāts, bet šosejā mans galvenais uzdevums ir iegūt pieredzi un saprast, cik augstā līmenī varu konkurēt.
– Kas kalnu riteņbraukšanā sagādā vislielāko prieku?
– Visvairāk patīk sacensību azarts un iespēja cīnīties par uzvaru. Tieši tas dod lielāko motivāciju.
– Kurš līdz šim jūsu sporta ceļā sniedzis lielāko atbalstu?
– Tie noteikti ir mani vecāki, vecvecāki un krusttēvs. Viņi vienmēr interesējas par to, kā gājis sacensībās, un atbalsta mani gan emocionāli, gan arī finansiāli. Tētis ved uz visām sacensībām, palīdz treniņos un veido manām sporta gaitām pateicīgu apkārtējo vidi.
– Vai ir kādas sacensības, kurās īpaši gribētos piedalīties nākotnē?
– Lielākais mērķis būtu startēt Pasaules kausā MTB riteņbraukšanā. Par šosejas riteņbraukšanu pagaidām vēl nav konkrētu vīziju, tāpēc nemācēšu precīzi atbildēt. Zinu tikai to, ka gribu attīstīties arī šajā jomā.
– Ko jūs ieteiktu jauniešiem, kuri domā sākt nodarboties ar kalnu riteņbraukšanu?
– Galvenais, lai ir motivācija un gatavība trenēties diendienā. Riteņbraukšanā, lai gūtu panākumus, jāiegulda ļoti daudz darba un laika, pretējā gadījumā par lieliem sasniegumiem nav vērts sapņot. Galvenais nav tas, ka tu vari nobraukt vienu labu treniņu, bet darīt to katru dienu visu cauru gadu.
– Par ko domājat garajos treniņos, kad stundām jābrauc ar velosipēdu?
– Parasti klausos mūziku, lai laiks paietu ātrāk. Sacensībās gan tas nav aktuāli, jo jākoncentrējas uz trasi un braukšanu un minūtes skrien nemanot. Taču treniņos var padomāt arī par citām lietām.
– Lai jums izdodas piepildīt savus mērķus!
