Agnese Pastare šobrīd palīdz trenēties «KS» sporta kluba MTB riteņbraucējiem. Tāpēc arī sacensību dienā pazīstamās vieglatlētes uzmanība lielā mērā bija pievērsta jaunākajiem dalībniekiem. Lai varētu pilnvērtīgi sekot audzēkņu gaitām trasē, Agnese Ikšķiles jubilejas braucienā izvēlējās veikt tautas jeb ģimeņu distanci. Turklāt viņai pašai svarīgākais bija nevis rezultāts, bet iespēja būt kopā ar jaunajiem sportistiem. «Šis bija mans pirmais starts Ikšķiles MTB velobraucienā,» stāsta Agnese Pastare. «Iepriekš šeit vienmēr biju atbalstītājas un līdzjutējas lomā. Ģimeņu distancē sacensību rezultāts nav tik svarīgs, tāpēc uzvara man bija negaidīta. Visvairāk gribēju tieši piedalīties. Īpašs prieks bija par bērniem, kuri ar aizrautību iesaistījās sacensībās un uzvarēja savās vecuma grupās.»

Lai arī riteņbraukšana Agnesei Pastarei vienmēr bijusi vaļasprieka līmenī, sportistei tā nav pilnīgi sveša vide. «Savas profesionālās karjeras laikā iegūtā bāze ļauj man justies pārliecinoši arī ārpus savas galvenās disciplīnas – soļošanas,» saka Agnese Pastare. «Ilgus gadus mana ikdiena bija nesaraujami saistīta ar treniņiem un sacensībām augstākajā līmenī. Taču mani allaž interesējuši arī citi izturības sporta veidi – garo distanču skriešana un braukšana ar velosipēdu. Sākumā riteņbraukšana vairāk bija hobijs, bet esmu piedalījusies arī garākās un prasīgākās velo sacensībās, tostarp 24 stundu MTB braucienā. Izturības sportista priekšrocība slēpjas tajā, ka vari startēt arī citās disciplīnās un uzrādīt cienīgu rezultātu.»

Ar sportu Agnese Pastare sāka nodarboties vēl pamatskolas laikā, nemaz neparedzot, ka šī aizraušanās uz daudziem gadiem kļūs par viņas dzīves mērķi. Vēlāk, vidusskolas laikā, labi rezultāti junioru sacensībās pavēra ceļu uz starptautisko arēnu un Latvijas izlasi. Tad arī radās vēlme neapstāties pie sasniegtā, bet tiekties arvien tālāk. «Ļoti palīdzēja treneris Georgs Gutpelcs, kurš saskatīja manī potenciālu un bija gatavs strādāt atbilstoši visaugstākajiem standartiem,» atceras Agnese Pastare. «Arī es pati sapratu, ka varu sasniegt vairāk, tāpēc izvēlējos sportam veltīt visu savu laiku. Daudzus gadus visa mana ikdiena bija pakārtota treniņu un sacensību ritmam, un šie ieguldījumi vainagojās ar dalību divās olimpiskajās spēlēs.»

Šobrīd sporta loma Agneses Pastares dzīvē ir mainījusies. Viņa atzīst, ka dalība sacensībās vairs nav prioritāte, tomēr kustība un vēlme izmēģināt spēkus dažādās disciplīnās saglabājusies. «Tagad sportoju galvenokārt prieka pēc,» teic Agnese. «Piedalos plaša spektra sacensībās, arī tādās kā Ikšķiles MTB velobrauciens, skrienu «Stirnu bukā» un līdzīga rakstura skrējienos, tāpat iesaistos citos aktīvos pasākumos. Vienlaikus arvien lielāku uzmanību veltu darbam ar jaunajiem sportistiem.»

Par saviem turpmākajiem mērķiem Agnese Pastare runā ne tik daudz kā profesionāla sportiste, bet vairāk jau kā trenere. Viņa vēlas arī turpmāk būt aktīva un piedalīties sacensībās dažādos sporta veidos, taču galvenais uzdevums vairs nav cīņa par uzvarām un labu rezultātu sasniegšana. Agnese atzīst, ka lielākā motivācija ir vēlme izbaudīt pašu sacensību procesu. Tāpat arvien nozīmīgāku lomu viņas dzīvē ieņem aicinājums palīdzēt jaunajiem sportistiem attīstīt savas spējas. Viens no Agneses Pastares sev izvirzītajiem mērķiem ir panākt, lai audzēkņi uzrāda arvien labākus rezultātus un pārspēj viņas pašas sasniegumus. Pēc sportistes domām, tas varētu dot vienu no lielākajiem treneres karjerā iespējamajiem gandarījumiem.