Ogres slēpojošie orientieristi stabili iekarojuši vietu labāko Latvijas sportistu pulkā un regulāri startē izlases sastāvā dažāda līmeņa sacensībās. Bruno Šterns pastāvīgi uzrāda labus rezultātus gan individuālajās distancēs, gan stafetes komandās. Atskatoties uz Zviedrijā aizvadīto pasaules čempionātu junioriem, Bruno uzskata, ka starts šajās sacensībās deva ļoti vērtīgu pieredzi. «Man personīgi bija gan veiksmīgi brīži, gan kļūdas, no kurām mācīties,» saka sportists. «Varu teikt, ka vienmēr jau gribas labāk, taču mans sniegums bija stabils, un kopumā esmu apmierināts. Gūtās sajūtas bija pozitīvas, ko veicināja fakts, ka komandā valdīja labs gars un savstarpējs atbalsts.»

Apvieno spēku un domāšanu

Bruno Šterns ir dzimis un audzis Ogrē, šeit arī sācis sportot. Agrāk viņš spēlējis futbolu un kādu laiciņu nodarbojies arī ar cīņas mākslām, bet vēlāk izmēģinājis arī orientēšanos. «Kad mācījos skolā, mamma mani pieteica uz orientēšanās treniņiem,» stāsta Bruno. «Sākumā es šīs nodarbības uztvēru kā jauku brīvā laika pavadīšanu dabā, sava veida piedzīvojumu, bet, kļūstot vecākam, šis sporta veids iepatikās un sāku nopietni trenēties. Orientēšanās mani piesaistīja ar to, ka apvieno fizisko izturību ar domāšanu – nepietiek tikai ātri noskriet vai noslēpot, bet jāspēj arī sekot kartes norādījumiem un vajadzības gadījumā zibenīgi pieņemt lēmumus.»

Runājot par ziemas orientēšanās specifiku, Bruno Šterns atklāj, ka tā ir īpaša ar savu dinamiku. «Slēpošanas ātrums pa šaurajām trasēm kopā ar nepieciešamību precīzi orientēties un izvēlēties pareizo maršrutu rada ļoti aizraujošu sajūtu,» teic orientierists. «Citiem dažreiz rodas jautājums – kā slēpošanu var apvienot ar orientēšanos brīvā dabā ziemā, kad visu apkārtni klāj sniegs? Taču īstenībā uzdevums nav tik sarežģīts, jo katram sportistam uz krūtīm tiek piestiprināts speciāls neliels galdiņš jeb karšu turētājs, lai distancē mēs varam pastāvīgi kontrolēt savu pārvietošanos. Kartē norādīts veicamais maršruts ar kontrolpunktiem un secību, kādā tie ir jāapmeklē. Savukārt pārvietošanās notiek pa ar sniega motociklu iebrauktām trasēm. Tiesa, lai padarītu orientēšanos sarežģītāku un reizē varētu sasniegt dažādas vietas, apvidū, kurā notiek sacensības, tiek iebrauktas arī daudzas papildu trases.»

Bruno Šterns uzsver, ka tieši šo trašu dēļ spēja ātri slēpot, nenoliedzami, ir ļoti svarīga, taču, lai sportists savu ātrumu spētu pilnvērtīgi izmantot, jāiemācās atšifrēt visas kartēs dotās norādes. Tās palīdz izvēlēties optimālu maršrutu no viena kontrolpunkta līdz otram pareizā secībā visas distances garumā. Sportists arī piebilst, ka ātrumu lielākoties ierobežo orientēšanās izaicinājumi blīvā trašu tīklā, tādēļ nav pareizi censties vienmēr no sevis izspiest visus spēkus.

Jātrenējas gandrīz katru dienu

Orientēšanos uz slēpēm, tāpat kā citus ziemas sporta veidus, lielā mērā ietekmē valdošie laikapstākļi. Latvijā pēdējos pāris gadu desmitos ziemas kļūst arvien siltākas un «zaļākas», bet sniegotu dienu skaits samazinās. Šogad beidzot ir kārtīga ziema, un Bruno Šterns atzīst, ka pēc ilgāka laika nav problēmu ar trenēšanos, kamēr iepriekšējos gados, kad sniega bija ļoti maz, nācies meklēt dažādus citus risinājumus. «Siltajās ziemās, kad viss bija pelēks un slapjš, izmantojām dažādas alternatīvas,» skaidro Bruno Šterns. «Trenējāmies uz rollerslēpēm, arī trasēs ar mākslīgo sniegu, tāpat tika rīkotas nometnes valstīs, kur sniegs bija pieejams – visbiežāk Somijā un Zviedrijā. Nevar noliegt, ka šāda ceļošana prasa papildu enerģiju, taču arī ļauj noorganizēt kvalitatīvus treniņus, un ieguvumi atsver trūkumus. Galvenais – pareizi visu saplānot. Taču jāpiebilst, ka treniņi nenotiek tikai ziemā. Es personīgi trenējos gandrīz katru dienu visa gada garumā, treniņnometnēs un brīvdienās nereti pat divreiz dienā. Tas nav vienkārši, tāpēc cenšos sabalansēt sportošanu ar atpūtu, jo atjaunošanās ir ļoti svarīga treniņu procesa sastāvdaļa.»

Kā to visu savienot

Ikdienā Bruno Šterns kopā ar komandas biedru Renāru Grasi mācās Ogres Tehnikuma 3. kursā par smago spēkratu mehāniķi. Sportists atzīst, ka viņu ļoti interesē, kā darbojas smagā tehnika, kā to apkopt, remontēt, tāpēc arī izvēlējies šo specialitāti. Bruno spēj efektīvi savienot mācības ar sportu, un pietiek laika arī atpūtai. Brīvos brīžus viņš labprāt pavada dabā vai arī kopā ar draugiem, bet reizēm izmanto šo laiku, lai nodarbotos ar citiem sporta veidiem.

Bruno Šterns uzskata, ka Latvijā orientēšanās sports ir dzinis dziļas saknes un izveidojis zināmas tradīcijas, tādēļ entuziastu ne vasaras, ne ziemas sacensībās netrūks arī nākotnē. Vienīgos reālos traucējumus tieši ziemas orientēšanās attīstībā var radīt siltāka klimata iestāšanās un sniegoto dienu skaita turpmāka samazināšanās. Tas praktiski ir vienīgais faktors, kas satrauc arī pašu sportistu, jo viņš labi atceras, ka iepriekšējā ziemā silto bezsniega apstākļu dēļ bija ļoti grūti sagatavoties pasaules čempionātam. Bet par savu nākamo galveno mērķi sportists ir izvirzījis cīņu par uzvaru stafetē kopā ar komandas biedriem nākamajā ziemas orientēšanās pasaules čempionātā, kas pēc gada norisināsies Norvēģijā.