Pasaules reitinga sacensības šautriņu mešanā "Estonia Open 2023" Igaunijas galvaspilsētā Tallinā norisinājās no 14. līdz 16. aprīlim, un tajās piedalījās arī "Latvijas Darts" (šautriņu mešanas sporta federācija Latvijā) virslīgas reitinga līderis Valters Melderis, kurš finālā pieveica somu sportistu, gūstot uzvaru šajā turnīrā. 

Šobrīd lielākais sasniegums karjerā 

Valters stāsta, ka šautriņu mešanu iepazinis 2011. gadā, kad tobrīd dzīvojis Rumānijā un piedalījies Eiropas brīvprātīgā darba projektā, strādājis kā nometnes vadītājs un vēlāk arī kā direktora asistents darbā ar bērniem un jauniešiem. Kādā vakarā kopā ar draugiem devies uz krodziņu pamētāt šautriņas, un tas ļoti iepaticies. «Atradu Rumānijā vietu, kur var trenēties, un tā bija Rumānijas «Darts» federācijas prezidenta kafejnīca. Tur notika dažādi turnīri iesācējiem, kuros piedalījos, un sanāca arī uzvarēt. Kā mēdz teikt, āķis bija lūpā. Atgriezies Latvijā, sāku meklēt, kur varētu nodoties šautriņu mešanai,» stāsta Valters. Diemžēl Ogrē vietu, kur to varētu darīt, viņš neatrada un sāka braukt uz Rīgu, uz «Paddy Whelan's» krodziņu Vecrīgā, kur tobrīd mājoja šautriņu mešanas klubs «Asās adatas». Tur reizi nedēļā notika šautriņmešanas turnīri. (Šobrīd «Aso adatu» iknedēļas turnīri notiek «Pepsi» centrā Pārdaugavā). Iepazinies ar citiem šautriņu metējiem un sācis piedalīties «Latvijas Darts organizācijas» reitinga turnīros. Jāteic, ka minētais sporta veids Latvijā kļūst aizvien populārāks – federācijas organizētajās sacensībās vidēji piedalās ap 150 līdz 160 spēlētāju. 

Sacensībās Igaunijā startēja 192 dalībnieki. Pirmajā kārtā spēlēja 95 pāri, tad no katra pāra uzvarētājs ar uzvarētāju spēlēja nākamajā kārtā un tā tālāk, nonākot līdz fināla uzvarētājam. Spēle bija starptautiska – Valteram nācās sacensties ar dāni, igauni, zviedru, lietuvieti, latvieti, angli un finālspēlē ar somu. «Gandarījums bija neaprakstāms. Uz sacensībām braucu ar apņēmību un sapratni, ka varu cīnīties par uzvaru. Bija liels lepnums, ka tas izdevās. Jutu arī lielu atbalstu zālē pēc katras labi iemestas sērijas. Individuāli šis ir mans lielākais panākums karjerā. Tas bija starptautisks turnīrs ar spēcīgiem pretiniekiem. Pirms tam, spēlējot divi pret divi, ar pārinieku uzvarējām pāru turnīrā Latvijas čempionātā, bet pērn ar Latvijas izlasi uzvarējām «Baltijas kausā», kas savukārt ir komandu sacensības četru cilvēku sastāvā,» stāsta Valters. 

Jautāts, kāds ir viņa lielākais nākotnes mērķis, Valters teic, ka līdz šim tas bija būt pirmajam Latvijas reitingā. To viņam izdevās sasniegt. Mērķis bija arī tikt Latvijas izlasē. Arī tas izdevās. Šā brīža lielākais mērķis ir 2024. gadā izbraukāt Profesionālās «Darts» korporācijas (PDC) Ziemeļvalstu un Baltijas valstu tūres posmus, kas notiek Skandināvijas valstīs un Latvijā, lai spēkotos ar vēl spēcīgākiem pretiniekiem un veiksmes gadījumā startētu PDC Pasaules kausa pāru sacensībās un kvalificētos PDC Pasaules čempionātam, kas notiek Anglijā un ir, ja tā var teikt, šautriņu mešanas Meka. Uzvara šajā turnīrā ir lielākais sasniegums, kas šautriņu sportā var būt. 

Sacensībās nostaigā 15 kilometru

Pieredzējušais šautriņu metējs atzīst, ka, lai nodotos šim sporta veidam, nepieciešama apņēmība, laiks treniņiem un braukšanai uz sacensībām. Protams, arī mērķtiecība un neatlaidība, jo šautriņu izaugsmes procesā mēdz būt arī kritumi, taču kāpumi pēc tiem nereti ir augstāki par iepriekš sasniegto. Savukārt sacensībās svarīgs ir sīkstums, jo tās lielākoties mēdz notikt visas dienas garumā. Sacensību laikā turp un atpakaļ līdz mērķim ir nācies nostaigāt pat 22 tūkstošus soļu jeb aptuveni 15 kilometru, tāpēc ne mazāk svarīga ir arī laba fiziskā sagatavotība. Valters regulāri dodas uz baseinu un garās pastaigās ar suni, kā arī ik dienu vismaz stundu, pusotru trenējas. Lai varētu to darīt katru dienu, izkopjot mešanas tehniku un precizitāti, viņš mērķi iegādājies arī mājās. Pandēmijas laikā apguvis programmēšanu un nu jau vairāk nekā divus gadus strādā par programmētāju kādā uzņēmumā. Darbs lielākoties ir no mājām, tāpēc to iespējams savienot ar treniņiem, bet sacensības lielākoties notiek brīvdienās. 

Laiku pa laikam sieva nofilmē treniņus, kas, ja tā var teikt, ļauj palūkoties uz sevi no malas un saprast, ko vēl vajadzētu uzlabot. Dzīvesbiedre ir vislielākā atbalstītāja un uzmundrinātāja. Viņa bieži brauc līdzi arī uz sacensībām, taču pašai tajās piedalīties intereses nav, lai gan šautriņu mešana ir demokrātisks sporta veids – ar to var nodarboties no 11, 12 gadu vecuma līdz seniora gadiem, turklāt pievērsties šautriņmešanai var jebkurā vecumā, ja vien ir vēlme gūt sportisko azartu. "Pats labākais šautriņmetējs Anglijā savu karjeru beidza 65 gadu vecumā. Tas ir arī salīdzinoši lēts sporta veids – lai trenētos, nepieciešams nedaudz vietas mājās, mērķis, kas maksā 60–70 eiro, un šautriņu komplekts, kas maksā ap 40 eiro. Tas arī ir viss, kas sākumam nepieciešams," skaidro Valters.

Nebaidīties no izaicinājumiem 

Katrā valstī ir šautriņu mešanas federācijas vai organizācijas. Jautāts, ko nozīmē profesionāls šautriņmetējs un vai ar to iespējams pelnīt naudu, Valters atzīst, ka Latvijā šobrīd ir tikai viens šautriņmetējs, kurš ir Profesionālās "Darts" korporācijas (PDC) apritē un pelna ar to naudu. Latvijas līmenī, protams, ar šautriņmešanu naudu nopelnīt dzīves nodrošināšanai nevar, bet tam ir potenciāls un iespējas nākotnē. 

Jautāts, ko vēlētos ieteikt tiem, kuri baidās no izaicinājumiem, Valters teic, ka nepieciešams iedomāties sevi pēc gada. "Ja neuzsāksi neko jaunu, pēc gada būsi tāds pats, kāds esi šobrīd. Ja uzsāksi ko jaunu, iespējams, būsi kaut ko sasniedzis vai iemācījies, vai būsi citādāks cilvēks. Ja doma, ka pēc gada būsi tāds pats, tevi apmierina, tad labi. Ja tomēr šķiet, ka vajag ko mainīt, tad, neko jaunu neiesākot, nepamēģinot, būs grūti ko mainīt. Noteikti nevajag baidīties. Jā, sākumā var nesanākt, bet ar laiku sanāks, un tā ir iespēja attīstīties un ieviest dzīvē jaunas vēsmas, pārmaiņas," saka Valters, piebilstot, ka par šautriņu mešanu ikvienam iespējams iegūt informāciju mājaslapā www.latviadarts.com. 

Uzziņai

Šautriņu mešana ir 14. gadsimta Anglijā radies sporta veids, kad lokšāvēji telpās izklaidējās, nolauztus bultu uzgaļus metot koka mērķos. 1896. gadā izstrādāti noteikumi, un mūsdienās sportists met mazas šautriņas punktu zonās sadalītā mērķī, kura diametrs ir 34 centimetri.