Pirmo daļu lasi šeit.

Otro daļu lasi šeit.

Latvijas neatkarību “Adītājs” sagaidīja kā pirmā līgas komanda. Pirmajā 1. līgas sezonā 1992. gadā tas 14 komandu konkurencē spēja izcīnīt vien 12. vietu. Ap šo laiku Ogres futbols bija pamatīgi panīcis – trikotāžas kombinātam un “Vārpai” vairs nebija līdzekļu komandas finansēšanai, arī Valentīnam Lampickim bija apnicis cīnīties ar vējdzirnavām un līdz ar to “Adītājs” pārstāja eksistēt. Presē nosauktie “Adītāja” futbolisti: R. Lampickis, J. Kočanovskis, V. Rjabiņins, A. Vasiļjevs, O. Rusovs, V. Burcevs, V. Sivaks, A. Kondratjevs, J. Kolomeicevs.

Deviņdesmito gadu sākumā Ogrē pastāvēja arī sieviešu futbola komanda, kas 1991. gadā spēlēja PSRS čempionātā kā viena no divām Latvijas komandām līdzās Jelgavas RAF. Kamēr jelgavniecēm RAF spēja nodrošināt arī kādu atalgojumu, Ogres “Fortūna” trenera Oļega Petrova vadībā bija amatieru vienība.  Jāpiebilst, ka 1990. gadā šī pati komanda bija pārstāvējusi Rīgu un tās nosaukums bija “Atslēga”, bet 1992. gadā tā atkal ieguva jaunu nosaukumu un arī oficiāli atgriezās Rīgā. Arī Oļegs Petrovs 1992. gada pavasarī intervijā atzina, ka “Fortūnu” ar Ogri bija saistījis ne vairāk kā nosaukums, līdz ar to šī komanda drīzāk uzskatāma par Ogrē spēlējušu komandu, nevis Ogres komandu. Komandas labākās spēlētājas 1991. gadā bija Jomanteite no Kauņas un komandas kapteine Vasiļjeva.

Dažus gadus Ogre Latvijas futbola kartē pieaugušo līmenī vispār nebija atrodama līdz 1997. gada pavasarī uzvirmoja ideja pieteikt Ogres komandu Latvijas čempionāta otrajā līgā, taču bija problēma, ka Ogres stadionam bija nepieciešams kapitālais remonts. Jaunieši trenējās Vladimira Paškoviča (vecākā) deviņdesmito sākumā dibinātajā futbola klubā “Fortūna”, kura ievērojamākais audzēknis Igors Stepanovs tobrīd jau spēlēja Latvijas futbola flagmanī “Skonto” (un darbojās kā jauniešu treneris “Fortūnā”), bet karjeras virsotnes gados Londonas “Arsenal” sastāvā kļuva par Anglijas čempionu, kā arī ar Latvijas izlasi spēlēja Eiropas čempionāta finālturnīrā. 1997. gada plāns “Fortūnai” startam otrajā līgā bija komandā iekļaut labākos “Fortūnas” jauniešus un 8-10 bijušā “Adītāja” spēlētājus. Ogres komanda (kas tomēr startēja zem “Ogres”, nevis “Fortūnas”) spēja sarūpēt vienīgo zaudējumu tās uzvarētājai – “Audas” komandai, ieņemot otro vietu Centra zonā. Finālturnīrā Ogre ar 2:8 piekāpās Valmieras otrajai komandai.

1998. gadā “Fortūna” ieguva tiesības spēlēt nevis Latvijas čempionāta Otrajā, bet gan Pirmajā līgā, kam šī komanda nebija gatava. Pēc aizvadītām deviņām spēļu kārtām, kurās bija piedzīvoti astoņi zaudējumi un vienreiz spēlēts neizšķirti, “Fortūna” savu dalību no turnīra atsauca. To, ka “Fortūna” šajā laikā nebija pēc spēka Pirmās līgas komanda, apliecināja arī tās izstāšanās no Latvijas kausa jau pirmajā (1/16 kārtas) spēlē pret otrās līgas pārstāvi Saldus komandu. “Fortūnas” pieteikums 1998. gada sezonai bija sekojošs: Vadims Direktorenko, Vladimirs Paškovičs, Jevgeņijs Mihaļkovs, Ruslans Vegners, Viktors Kulačenoks, Dmitrijs Andrejevs, Juris Cinītis, Vladimirs Viktorovs, Oļegs Rusovs, Sergejs Lovčinovskis, Jānis Cīrulis, Andrejs Jakovļevs, Maksims Ladigins, Igors Kolomeicevs, Romāns Romaņenko, Aleksandrs Matisons, Ivars Ratnieks, Dmitrijs Grozovs, Aleksandrs Kazakovs, Māris Eltermanis, Dmitrijs Haļimovs, Aleksandrs Hruļovs, Tarass Lebedinskis. Treneri: Vladimirs Paškovičs, Vladimirs Beškarevs. Zināmākais futbolists šajā sastāvā bija vārtsargs Māris Eltermanis, kas savas tuprmākās karjeras laikā sakrāja vairāk kā 100 spēles Virslīgā, tāpat spēlējis arī Lietuvas augstākajā līgā.

Turpmākos gadus “Fortūna” cīnījās otrajā līgā, kur bija viena no vadošajām komandām un pretendente uz vietu Pirmajā līgā. Šo mērķi izdevās sasniegt 2003. gada sezonā, kad “Fortūna” kļuva par Vidzemes zonas uzvarētāju un piedalījās Otrās līgas finālturnīrā, kura ietvaros tā pārspēja RAF-2 un Metalurgs-2 komandas. Otrās līgas finālturnīrā Ogrei pretī stājās Skonto/Juniors komanda, kas uzvarēja ar 5:1. Kā otrās līgas sudraba medaļu ieguvēja “Fortūna” ieguva tiesības atgriezties pirmajā līgā.

Par spožu šo atgriešanos gan nenosaukt – 26 spēlēs izcīnītas 2 uzvaras, piedzīvoti 24 zaudējumi, vārtu attiecība 15 pret 147 (vidēji spēlē ielaisti piecarpus vārti). Visās 26 spēlēs Ogres komandas sastāvā spēlēja Ladigins, tāpat līderi spēļu skaita ziņā bija Ļebedinskis, Mihalkovs, V. Paškovičs (vecākais), K. Fjodorovs, Eglītis, Cīrulis, I. Siliņš un Hruļovs. Visvairāk vārtu (pa trim katrs) guva Ļebedinskis un Fjodorovs. Pēc katastrofālās sezonas “Fortūna” no Latvijas čempionāta dalībnieku saraksta pazuda, un 2005. gadā Ogre tajā pārstāvēta nebija.

2006. gadā Otrās līgas Vidzemes zonā uzvarēja Ogres sporta centrs/FK33, finālturnīrā tas pārspēja Kauguru komandu, bet no tālākajām spēlēm atteicās, nespēlējot ne pret Rīgas “Olimpu”, ne Liepājas komandu. Spēlēt Pirmajā līgā OSC komanda nebija gatava, ne velti arī nākamajā gadā, uzvarējusi Otrās līgas Vidzemes zonu, no dalības finālturnīrā tā atteicās. Tam sekoja divi gadi ar ceturto vietu Vidzemē, bet 2010. gadā šajā turnīrā Ogri pārstāvēja jau divas komandas – līdzās OSC tur piedalījās arī “Fortūna”.

OSC kļuva par Vidzemes zonas uzvarētāju, “Fortūna” bija trešā, bet viņu savstarpējās spēles kļuva par pirmajiem Ogres derbijiem Latvijas čempionāta līmenī. Līgas finālturnīrā OSC pārspēja Madonas “Kvarcu” un “Salaspili”, bet finālā ar 2:7 piekāpās Liepājas “Varavīksnei”. Arī otrā vieta bija pietiekama, lai 2011. gadā Ogre atkal būtu pārstāvēta 1. līgas turnīrā. Iznākums gan tam bija līdzīgs kā iepriekš, varbūt pat vēl sliktāks. OSC/FK33 24 spēlēs spēja tikai vienreiz spēlēt neizšķirti, guva 19 vārtus, bet ielaida 151 (vēl vairāk kā 2004. gadā). Nesekmīgos rezultātus pirmās līgas līmenī noteikti veicināja futbola sašķeltība Ogrē. 2011. gada sezonā Latvijas čempionātā pilsētu pārstāvēja jau trīs komandas – OSC/FK33 un “Fortūnai” pievienojās arī futbola klubs “Ogre”, kas spēlēja Rīgas zonā un tajā ieņēma otro vietu.

Pēc pirmās līgas pamešanas OSC čempionātā vairs nepiedalījās, tāpat “Fortūna” un uz kādu laiku “Ogre” kļuva par vienīgo pilsētas klubu valsts čempionātā. Aizvadījusi trīs sezonas otrajā līgā, 2014. gadā tā saņēma uzaicinājumu spēlēt Pirmajā līgā (augstāk finišējušiem konkurentiem no vietas atsakoties). Atšķirībā no trim iepriekšējiem piegājieniem, kad Ogres komandām dalība pirmajā līgā bija beigusies ar vienu sezonu, šī reize bija sekmīgāka, un savā debijā pirmajā līgā “Ogre” izcīnīja cienījamo 8. vietu 16 komandu konkurencē. Tāpat Ogre pirmo reizi vēsturē spēlēja Latvijas kausa ceturtdaļfinālā, kur gan tā tika, pateicoties diskvalificēta spēlētāja līdzdalībai pretinieku komandas rindās 1/8 kārtas spēlē.

FK “Ogre” kā treneris strādāja viens no ievērojamākajiem Ogres futbola audzēkņiem Andrejs Prohorenkovs (tiesa, Ogrē viņš trenējās tikai dažus pirmos gadus), kā arī leģendārais Andrejs Rubins, Prohorenkovs reizēm arī pats devās laukumā. Nākamajās sezonās “Ogres” pozīcijas Pirmās līgas turnīrā mazliet pasliktinājās – 10. vietai 2015. gadā sekoja 12. vieta 2016. gadā. Rezultātu ziņā 2017. gada sezona sākotnēji šķita līdzīga, taču pēc desmit aizvadītām spēļu kārtām “Ogri”, tāpat kā Jēkabpils komandu, no pirmās līgas turnīra izslēdza par iesaistīšanos spēļu rezultātu sarunāšanā. Visvairāk vārtus guvušie Ogres futbolisti tās periodā 1. līgā: Juris Skābardis, Agnis Pūpols, Andrejs Kondratjevs, Mihails Makarovs un Emīls Muižnieks. 2018. gadā vienīgā Ogres pārstāve Latvijas čempionātā bija 2. līgas “Ogres rajons”, bet no 2019. līdz 2021. gadam Ogres komandas čempionātā vispār nepiedalījās, iezīmējot pirmo šādu tukšo posmu kopš deviņdesmitajiem gadiem.

Pieaugušo futbols Ogrē atgriezās 2022. gadā līdz ar futbola kluba “Ogre United” izveidošanu. Kluba veidotāji Juris Skābardis un Emīls Latkovskis abi ir Ogres futbola audzēkņi. Skabārdis kā FS Metta pārstāvis bija spēlējis Latvijas futbola Virslīgā Latkovskis sevi pierādījis futbola administratīvajā darbā – iepriekš vadījis Virslīgu, bet šobrīd ir viens no LFF valdes locekļiem. Jaunās komandas nosaukums simbolizē mērķi apvienot ilgstoši sašķelto Ogres futbolu, kas ilgstoši bija šķērslis normāli funkcionējošai futbola piramīdai pilsētā. Ne velti šobrīd Ogre ir iedzīvotāju skaita ziņā lielākā Latvijas pilsēta, kuras futbola komanda nekad nav spēlējusi Virslīgā un pat LPSR čempionātā “Adītāja” ieņemtā augstākā vieta (desmitā) nebija sevišķi augsts sasniegums Ogres izmēra pilsētai.

“Ogre United” savas gaitas Latvijas čempionātos sāka 2022. gada 3. līgas Ziemeļu zonas Rietumu grupā. Tajā ogrēnieši savus pretiniekus uzveica ļoti pārliecinoši – astoņās spēlēs 7 uzvaras un viens neizšķirts, vārtu attiecība 34-2, bet Ogres futbolists Regnārs Skujiņš kļuva par turnīra rezultatīvāko spēlētāju. Arī nākamajā turnīra fāzē – Ziemeļu zonas 2. posmā – “Ogre United” dominēja un pārliecinoši kvalificējās 3. līgas finālturnīram. Regnārs Skujiņš ar 10 vārtiem bija zonas labākais vārtu guvējs, vēl pa sešiem vārtiem guva Emīls Muižnieks un komandas spēlējošais treneris Raivis Rubīns. Finālturnīra nozīmīgākā kārta bija pirmā – ceturtdaļfinālu uzvarētāji garantēja vietu 2023. gada 2. līgā, un Ogres komandai pretī bija ambiciozā Ilūkstes komanda, kurai arī bija mērķis tikt līmeni augstāk. Izbraukumā Ogre uzvarēja ar 1:0, bet atbildes spēles 60. minūtē Ilūkste spēja izlīdzināt rezultātu divu spēļu summā. Jau šķita, ka ar 180 minūtēm šajā duelī būs par maz, tomēr kompensācijas laikā Ogres futbolists Kārlis Līcis guva izšķirošos vārtus par labu savai komandai. Pusfinālā Ogre jau pārliecinošāk pieveica komandu PPK/Betsafe. Izšķirošās spēles par vietām pirmajā četriniekā aizvadīja Ogres Valsts ģimnāzijas laukumā, kur “Ogre United” ar 0:1 piekāpās Rīgas JDFS Alberts-2 komandai.

2023. gada sezonu “Ogre United” aizvadīja Latvijas 2. līgas turnīrā. Pirmo sezonas pusi tā aizvadīja līgas Austrumu zonā, kur būtiskākais bija ieņemt vietu pirmajā četriniekā, lai sezonas otro daļu aizvadītu turnīra A grupā. Šo mērķi izdevās izpildīt pilnībā, “United” izcīnot pirmo vietu savā zonā. A grupas turnīrā gluži tik viegli negāja, tomēr arī tur ar galveno mērķi ogrēnieši galā tika – finišējot turnīru otrajā vietā, Ogres komanda nopelnīja vēl vienu paaugstinājumu, nu jau uz Nākotnes (pēc spēka otro) līgu. Pirms spēlēšanas Otrajā līgā Ogres komanda bija būtiski pastiprinājusies, ne velti par tās labākajiem vārtu guvējiem šajā sezonā kļuva jaunpienācēji Jānis Jēkabsons (12), Roberts Sikstalietis (10) un Renārs Zīmelis (9).

Līdz ar 2024. gadā Ogres komanda atkal spēlē Latvijas pēc spēka otrajā līgā, un “Ogre United” ir ilgtermiņa ambīcijas ar laiku sasniegt arī Latvijas futbola Virslīgu, nevis turpināt Ogres komandu tradīcijas, kurām 1. līga allaž izrādījusies pārāk augsts līmenis.

No Ogres futbola audzēkņiem, kas spēlējuši Virslīgas līmenī, līdzās Latvijas izlases izcilniekiem Andrejam Prohorenkovam un Igoram Stepanovam, jāpiemin arī Oļegs Žatkins, Juris Skābardis, Deniss Ostrovskis. Dažas spēles Virslīgā aizvadījis arī Artūrs Smetanovs, kurš gan aktīvu profesionālā futbolista karjeru noslēdza samērā ātri. Šobrīd vienīgais aktīvais Ogres futbola audzēknis Virslīgā ir perspektīvais vārtsargs Raivo Stūriņš.

Ogres komandu augstākie sasniegumi līdz šim.

• LPSR čempionātā: A klases dalībniece (1972, 1973, 1984-1988, 1990)
• Latvijas čempionātā: 1. līgas turnīra dalībniece (1992, 1998, 2004, 2011, 2014-2017, 2024-)
• Latvijas kausā: ceturtdaļfināls (1971, 1984, 2014)