Latvijas panākums stafetē bija vēsturisks. Audris Odo Vītoliņš norāda, ka Somijā iegūtā medaļa bija pirmā, ko Latvijas orientieristiem uz slēpēm izdevies izcīnīt pasaules čempionātā tieši junioru kategorijā. Tāpēc sportistam ir gandarījums par gūto sasniegumu. «Esmu trenējies daudzus gadus,» saka Audris Odo Vītoliņš. «Zināju, ka stafetē varam sasniegt labu rezultātu, tāpēc daudz trenējos, lai gan Latvijā ziema bija ļoti īsa un iespēju trenēties uz sniega pašu mājās bija gaužām maz. Vismaz braucām slēpot uz ārzemēm – Igauniju, Somiju, Zviedriju, vēl novembrī bijām arī Itālijā. Kā izrādās, pūles bija tā vērtas. Treneris Nauris Neimanis bija ļoti priecīgs par mūsu un arī savu kā trenera sasniegumu.»

Konkurence orientēšanās uz slēpēm ir visnotaļ raiba un ļoti spēcīga, ko apstiprina arī Audris Odo Vītoliņš: «Īpaši specializējos stafetes pirmā posma veikšanā. Man patīk startēt kopā ar visiem, jo pašā distances sākumā ir lielāka konkurence. Pretinieki, kuri stafetē startēja kopā ar mani, vismaz fiziski bija spēcīgāki. Taču es veicu savu posmu praktiski bez kļūdām, tādēļ izdevās sasniegt iecerēto mērķi – nodot stafeti pirmajā grupā kopā ar pārējiem.»

Orientēšanās – veselības uzlabošanai

Sākotnējais impulss, kas stimulēja uzsākt nodarboties ar orientēšanos, bija ģimenes ārsta ieteikums. «Es atceros – apmēram sešu gadu vecumā ārsts teica, ka man ir astma, tādēļ būtu labi pamēģināt kādu sporta veidu, ar ko var nodarboties brīvā dabā,» atceras sportists. «Dakteris minēja, ka viens no risinājumiem varētu būt orientēšanās, kur sacensības notiek svaigā gaisā, arī mežos. Tā es pamēģināju, man iepatikās, un trenējos šajā sporta veidā joprojām.»

Audris Odo Vītoliņš savas sporta gaitas uzsāka, kad sešu gadu vecumā sāka trenēties pie Ivetas Holcmanes. Vēlāk, 2017.–2018. gadā, viņš pārgāja pie tagadējā trenera Naura Neimaņa. «Orientēšanās sportā mani visvairāk piesaista fakts, ka nekad nav divu vienādu distanču,» uzsver Audris Odo. «Katru reizi, kad dodies uz starta, zini, ka būs jauna trase, kura tev jāatšifrē un jāpieveic. Pat, ja tu esi bijis apvidū, kur notiek sacensības, distance vienmēr būs pilnīgi jauna.»

Treniņu apstākļi uzlabojas

Audris Odo Vītoliņš uzskata, ka Ogrē ir daudz iespēju nodarboties ar visdažādākajiem sporta veidiem. «Mums ir Zilie kalni, lielu ieguldījumu sniedz Ogres novada Sporta centrs, laba treniņu halle ir Ogres Valsts ģimnāzijā,» norāda orientierists. «Varu piebilst, ka arī slēpošanā ir uzlabojumi, jo pērnā gada nogalē tika nopirkts speciāls traktors, ar kuru var sagatavot slēpošanas trases. Galvenais, lai tikai būtu kārtīgas ziemas un pietiekami daudz sniega.»
Tieši sniega trūkums beidzamajos gados ir bijis galvenais iemesls tam, ka arī aukstajā sezonā nereti nākas trenēties uz rollerslēpēm. Savs treniņu laiks paiet arī trenažieru zālē. Attiecības ar komandas biedriem ir labas, sportisti bieži arī trenējas kopā, cik vien tas iespējams, jo Audris Odo dzīvo Ogrē, bet Lūkass ar Renāru – Ķeguma pusē. Tādēļ orientieristi cenšas izmantot katru iespēju, kad var sarīkot kopēju treniņu.

Nākotne – kopā ar tehnoloģijām

Šogad Audris Odo Vītoliņš pabeigs 12. klasi un pēc tam plāno uzsākt mācības augstskolā. Izglītību ar sportu viņš nedomā saistīt, jo pašam ir nopietns hobijs, kas jau tagad aizņem ievērojamu dzīves daļu. «Mani ļoti interesē dažādas tehnoloģijas,» saka Audris Odo. «Man ir 3D printeris, es jau tagad būvēju radiovadāmas lidmašīnas, dronus un tamlīdzīgas lietas. Gribu iegūt izglītību, kas saistīta ar elektroinženieriju. Vēl neesmu izvēlējies konkrētu universitāti, fakultāti un mācību programmu, bet, visticamāk, došos uz Rīgas Tehnisko universitāti.» Audris Odo Vītoliņš cer, ka varēs apvienot mācības augstskolā arī ar sportošanu.

Patlaban ziemas orientēšanās sezona ir beigusies, jauni plāni vēl nav izstrādāti. Viņš teic, ka visdrīzāk gatavosies nākamā gada sacensībām, galvenokārt pasaules čempionātam, un rēķinās, ka būs jāstartē pieaugušo konkurencē – elitē. Sportists apzinās, ka tas ir jūtami augstāks līmenis, bet viņš ir gatavs jauniem izaicinājumiem.