Ikšķilietis Igors Gribusts ar šaušanu nodarbojas gandrīz visu mūžu, jo šā sporta veida prasmes sācis apgūt vēl skolas laikā, 1974. gadā. Tiesa, pēc vidusskolas beigšanas karjerā iestājies apmēram 20 gadu ilgs pārtraukums. «1992. gadā, kad atvaļinājos no militārā dienesta, sāku meklēt risinājumus, kā atsākt trenēties,» stāsta Igors Gribusts. «Taču deviņdesmitajos gados bija daudz papildu problēmu, visiem klājās ļoti grūti, un nācās pagaidīt. Tikai ap gadsimtu miju, kad vairāk vai mazāk nostājos uz kājām, spēju iegādāties ieroci un varēju doties uz nodarbībām.»
Tomēr kopš tā laika Igors Gribusts allaž piedalījies visos svarīgākajos turnīros un kļuvis par daudzkārtēju Latvijas čempionu, šo titulu iegūstot apmēram 20 reižu. No visiem sasniegumiem par vienu no nozīmīgākajiem viņš sauc pirmo uzvaru 2001. gada Rīgas čempionātā, kurš tolaik pulcēja spēcīgākos Latvijas šāvējus. Debijas reizē Igors Gribusts ne tikai izcīnīja čempiona titulu, bet arī uzrādīja tik augstu rezultātu, ka tuvāko sekotāju apsteidza par veseliem 15 punktiem. «Es pirmo reizi jaunajā vēsturē apliecināju sevi, visi nāca un brīnījās,» atceras sportists. «Šis mirklis man ļoti iespiedās atmiņā.» Lai gan Latvijā netrūkst talantīgu šāvēju, Igors Gribusts uzskata, ka šā sporta veida attīstību kavē nepietiekama infrastruktūra un atbalsts. Viņš atklāj – piemēram, tādās pilsētās kā Dobele, Tukums un Daugavpils, izveidoti kvalitatīvi sporta kompleksi, kas palīdz sagatavot augsta līmeņa sportistus, kamēr Rīgā publisku vietu treniņiem praktiski vairs neesot.
Arī situācija Ogrē ir tālu no ideāla. Igors Gribusts uzteic trenera Andra Sosnara ieguldījumu, taču reizē vērš uzmanību uz to, ka viņa iespējas ir ierobežotas. Tādēļ nepieciešams entuziasts, kas pilnvērtīgi nodarbotos ar šaušanas sporta attīstīšanu, piesaistītu jauniešus un veidotu spēcīgu komandu. «Vajadzīgs cilvēks, kam šaušanas sports ir sirdij tuvs un kurš vēlas to attīstīt,» saka Igors Gribusts. «Tāpat lielu lomu spēlē arī pašvaldības atbalsts. Ogrē tā visa diemžēl trūkst.»
Neraugoties uz grūtībām, Igors Gribusts aizvien saglabā motivāciju trenēties un startēt sacensībās. Šaušana viņam joprojām sniedz tādu pašu gandarījumu kā pirms daudziem gadiem. Šobrīd pieredzējušajam sportistam ir 67 gadi, taču viņš vēl negrasās likt ieroci malā un teic, ka turpinās nodarboties ar savu iemīļoto sporta veidu, kamēr vien ļaus veselība.