Par visu, kas ir par un ap treniņu procesu, atbild treneri Edgars Rozentāls un Reinis Ikaunieks. Bet spēlētāju piesaisti un menedžēšanu ir uzņēmušās hokejistes Elizabete Skrebele un Beāte Vaska.
No kreisās puses - Elizabete Skrebele, Edgars Rozentāls, Beāte Vaska
Komandas veidošana
Treneris Edgars un Reinis par kluba veidošanu stāsta: “Mēs pirms diviem gadiem izveidojām hokeja klubu bērniem [ HK Ogres novada “Lāči”] un secinājām, ka Ogres un Vidzemes Ledus halles pastāvēšanas laikā, nav bijis savs sieviešu hokeja klubs”. Pirms tam Beāte ar citām meitenēm jau divus, trīs gadus mēģināja veidot sieviešu hokeja klubu Ogrē, bet mēģinājums, diemžēl, nebija veiksmīgs. Savukārt, pagājušā gada augustā mēs pieķērāmies pie šīs domas un sākām meklēt spēlētājas. Mums bija liela atsaucība un jau februārī varējām sāk treniņus.”
Kluba menedžeres devās uz Ogres tehnikumu, izsūtīja informatīvās vēstules uz Ogres novada skolām un publicēja informāciju sociālajos tīklos – tā arī komanda tika izveidota!
Nu komandai jau ir savi īpaši radīti treniņkrekli un ir nosprausts konkrēts mērķis – debitēt Baltijas sieviešu čempionātā. Treneri uzsver, ka mērķis ir nepieciešams jau pašā sākumā, lai, uzsākot ko jaunu, allaž būtu skaidrs un saprotams, pēc kā tiekties.
Edgars uzskata, ka komanda sākas ģērbtuvē: “Ja nebūs laba atmosfēra ģērbtuvē, nekad nebūs laba atmosfēra arī uz ledus. Un, ja tā nebūs, tad komandu izveidot nav iespējams. Lai gan meiteņu starpā ir diezgan liela vecuma starpība, tad, kad visi sanākam kopā, vienmēr spējam atrast kopīgu valodu.”
Meitenes, kas spēlē "Ogres Grācijās" ir ne tikai no Ogres, bet arī no Rīgas, Lielvārdes, Ķeguma, Ķekavas un Ādažiem.
Svarīga ir veselība
Treneris uzsver, ka klubā nekas netiek darīts piespiedu kārtā. Ja kādai spēlētājai sāp galva, viņa ir apslimusi vai traumēta, tad pienākas brīvdiena. Labsajūta komandai ir pirmajā vietā un nekad nevajag pārspīlēt.
“OgreNet” to arī novēroja klātienē svētdienas treniņā. Dažas komandas meitenes, kas veselības apstākļu dēļ nevarēja piedalīties treniņā, atnāca atbalstīt komandas biedrenes.
Kluba menedžere un hokejiste Beāte stāsta: “Mums ir izdevies nokomplektēt draudzīgu komandu ar meitenēm. Mūsu klubā nav izdalītas “līderes un citas meitenes” – visas meitenes viena otrai palīdz un atbalsta. Veidojam arī dažādus saliedēšanās pasākumus, lai nostiprinātu komandas garu.”
Motivācija un progress
“Īpaši vēlreiz gribētu palielīt mūsu meitenes. Kopš pirmās reizes, kad viņas uzkāpušas uz ledus, ir redzams liels progress. Viņām ir gan gribas spēks, gan arī prasme. Ir prieks redzēt, ka meitenēm acis staro, un, šādi turpinot, sasniegsim daudz,” ir pārliecināts treneris Reinis.
Beāte norāda: “Personīgi man ir ļoti liels prieks redzēt, ka meitenes ir motivētas, un var pamanīt, ka spēle viņām izdodas arvien labāk. Visas meitenes jūtas gandarītas, ka viņām ir iespēja būt daļai no Latvijas sieviešu hokeja. Tagad, kad tikko dabūjām pirmos treniņkreklus, es nespēju noticēt savām acīm! Tik daudz kas jau ir paveikts! Atceros februāri, kad sākās mūsu treniņi, es ieminējos Reinim [trenerim], ka nezinu, vai šoreiz viss izdosies. Bet laiks pierādīja pretējo! Mums ir komanda un kopīgs mērķis – debija Baltijas sieviešu čempionā un būt konkurētspējīgam sieviešu hokeja klubam, pārstāvot Ogres novadu
Es šajā klubā cenšos ieviest labo praksi – to, ar ko iepriekš esmu saskārusies kā mīnusu, to šeit vēlos pārvērst par plusu. Es neteiktu, ka ir izdevies izveidot perfektu komandu, bet mērķis ir izveidot tādu komandu, kurā visas spēlētājas jūtas labi, jūtas atbalstītas.”
Mūsu izvēle!
“Interesants ir stāsts, kā mēs veidojām savu treniņkreklu dizainu. Pirmā izvēle bija krāsa, nu, un tad domājām, varētu melnas, varbūt dzeltenas vai baltas... Tā sapratām, ka mēs esam meitenes un mums taču var būt spilgti rozā formas!
Pēc tam sekoja diskusija, kurā meitenes izteica savus viedokļus, kā formas krekliem būtu jāizskatās. Katra pielikām savu domu un ideju”, lepojas kluba menedžere Beāte.
Kā komanda pievērsās hokejam
SHK “Ogres Grācijas” menedžere un hokejiste Beāte “Ogrenet” pastāstīja: “Es hokeju spēlēju piecus ar pusi gadus. Hokeju sāku spēlēt pēc basketbola “karjeras noslēgšanas”. Spēlēt hokeju bija mans bērnības sapnis, tāpēc arī nolēmu pamēģināt šo sporta veidu. Šobrīd paralēli SHK “Ogres Grācijas” spēlēju arī SHK “Laima”, kā arī esmu izmēģinājusi savus spēkus Latvijas sieviešu U-18 izlasē. Tagad, kad beidzot Ogrei ir savs sieviešu hokeja klubs, domāju pāriet te uz pilnu laiku.”
“Nodarboties ar hokeju sāku jau pirms trīs gadiem. Kad pirmajā treniņā uzkāpu uz ledus, nost mani vairs nevarēja dabūt,” smejas hokejiste un kluba menedžere Elizabete. “Kad uzkāpju uz ledus, ir pilnīgs klusums galvā. Dažreiz treniņš liekas par īsu, un ir sajūta, kavarētu vēl stundu slidot.”
“Es vienmēr esmu teicis, ka atnākot uz hokeju, galva tev pilnībā “atslēdzas”. Piemēram, puiši, spēlējot pa vakariem hokeju, atslābinās no stresa un ikdienas rūpēm. Jautājums, kāpēc to nevarētu darīt arī meitenes? Viņām tur ir savu pasaulīte,” treneris Edgars piekrītoši norāda. Savukārt, runājot par sevi, treneris stāsta: “Uz slidām uzkāpu trīs gadu vecumā, kad trenējos daiļslidošanā. Kad uz pirmajām sacensībām bija jāizvēlas mūzika, kuras pavadībā slidot , sapratu, ka tā nebūs mana karjera un pārgāju uz hokeju”
Savukārt treneris Reinis atzīst: “Bērnībā vecāki mani veda uz dziedāšanu, bet sapratu, ka tas man ne visai patīk. Pēc tam, aizejot uz vienu hokeja treniņu, teicu tētim, lai pērk nūju, būšu hokejists!”
Šobrīd Latvijas amatieru hokeja klubos ir vārtsargu trūkums, tāpēc SHK “Ogres Grācija” var lepoties ar pastāvīgu komandas vārtsardzi NataļjuPivarūni no Ādažiem. Viņa stāsta: “Ar hokeju saistīta esmu jau kādus 20 gadus, bet no malas. Izdomāju spēlēt vārtsardzes pozīcijā, jo vienmēr ir paticis sargāt vārtus. Ļoti paveicās, ka dažas meitenes arī hokeju sāk trenēties “no nulles”. Manā vecumā kaut ko jaunu mācīties ir sarežģīti, jo pārsvarā visi ir jau “profiņi”. Tomēr esmu ļoti apmierināta, jo, manuprāt, esmu īstajā vietā.”
Jaunā hokejiste Linda Sproģe, kas Ogrē dzīvo jau trīs gadus saka: “Es izvēlējos hokeju, jo man šķiet, ka tas ir kaut kas ļoti interesants. Tieši sieviešu hokejs Latvijā nav tik superpopulārs, bet katru gadu tas tomēr kļūst arvien atpazīstamāks. Tas ir kaut kas jauns, tāpēc nolēmu, ka man ir jāizmēģina. Paskatīties, kā sanāks. Šie treniņi palīdz arī socializēties.
Ar “Grācijām” iepazinos sociālajos medijos. Pagaidām esmu dekrēta atvaļinājumā. Klubā pieteicos jau pašā sākumā, kad sāka veidoties sieviešu hokeja klubs Ogrē. Pat ja pati nevaru spēlēt šobrīd, tāpat nāku uz treniņiem un skatos un baudu laiku kopā ar meitenēm. Ar jauno sezonu sākšu piedalīties arī treniņos.”
Alise Šaumberga, kas mācās Ogres valsts tehnikumā, par pievienošanos komandai stāsta: “Es pievienojos komandai, jo dienesta viesnīcā redzēju izliktu plakātu, kas informēja, ka sākas pirmā uzņemšana SHK “Ogres Grācijas”. Ar labāko draudzeni izdomājām, ka vajag pievienoties. Mani īstenībā nekad hokejs nav interesējis, bet, kad sāku trenēties, manas domas mainījās.”
Meitenes ir gatavas cītīgi trenēties, lai nākamajā sezonā debitētu Baltijas sieviešu hokeja čempionātā.
