Apziņa, ka neesi viens
"Tā bija ne tikai iespēja piedalīties amputācijas futbola nometnē Spānijā, bet arī piedzīvot ko tādu, ko ikdienā nemaz nav iespējams sajust - apziņu, ka neesi viens," savā sociālā konta Facebook ierakstā stāsta mamma Jana. "Bija tik laba sajūta būt starp cilvēkiem, kuri ir līdzīgi tev. Ikdienā apkārt vienkārši nav daudz tādu cilvēku, tāpēc šī kopības sajūta bija īpaši nozīmīga."
Un atkal un atkal nostiprinājās jau sen apjaustais. Caur šādu kopā būšanu "tu dabū apstiprinājumu, ka dzīvo ar pareizo domu, jo satikām arī citus kas tā dzīvo un domā." Jana uzsver - "Tas, ka esi citādāks, nenozīmē, ka dzīve ar to beidzas. Tieši otrādi, tu vari būt aktīvs, sportot, sasniegt savus mērķus un darīt lietas, par kurām iepriekš pat nebūtu iedomājies, jo vienkārši neesi redzējis, ka tas ir iespējams."
Nometnē Toms trenējās un iepazina amputācijas futbolu - sporta veidu, ko Jana raksturo kā jaudīgu, aizraujošu un fantastisku. Amputācijas futbolā spēlētāji ar kāju amputācijām pārvietojas ar kruķiem, bet vārtsargi ir spēlētāji ar rokas amputāciju — tā ir dinamiska un fiziski prasīga spēle, kas pasaulē strauji attīstās.
"Man kā mammai bija neaprakstāms prieks redzēt sava bērna acīs to prieka dzirksti — redzēt viņu spēlējam, kustamies un vienkārši izbaudām futbolu," atzīst Jana.
Foto no personīgā arhīva
Šie cilvēki ir piemērs pasaulei
Brauciens uz Spāniju kļuva par nozīmīgu pieredzi ne tikai Tomam, bet arī pašai Janai. "Man šī bija iespēja satikt savējos — cilvēkus, kuri nekaunas no tā, kas viņi ir un kādi viņi ir. Cilvēkus, kuri ar savu piemēru visai pasaulei parāda, ka nekas nespēj viņus apturēt. Viņi mērķtiecīgi iet uz saviem sapņiem un mērķiem, neskatoties uz to, ka dzīve viņiem kaut ko ir atņēmusi. Viņi neļauj tam sevi ierobežot."
"Es apbrīnoju un lepojos ar ikvienu, ko šajā ceļā satiku. Man bija patiess gods un milzīgs prieks būt daļai no šīs brīnišķīgās kopienas."
Ģimene no sirds pateicas Latvijas Futbola federācijai, projektam "Kājbumba", kā arī Spānijas Futbola federācijai un Eiropas un pasaules amputācijas futbola organizācijām (European Amputee Football Federation un World Amputee Football Federation) par šo iespēju, atbalstu un iespēju piedzīvot ko tik īpašu un iedvesmojošu.
"Šis augusts mums paliks atmiņā kā pierādījums tam, ka robežas bieži vien ir tikai mūsu pašu iedomātas," rezumē Jana.
Spānijā īpašajā nometnē varēja piedalīties tikai divi jaunieši no Latvijas. Abi jaunieši - Aivis un Toms ir no Gulbenes. Attēlā kopā ar Latvijas Futbola federācijas pārstāvi Ilvaru Koscinkeviču. Foto no personīgā arhīva
Pirmo reizi Latvijā - savi futbola treniņi
Tā kā sports ģimenē ir tuvs, tad apņēmīgā mamma Jana atklāj par kādu jaunu iniciatīvu, ko tikko izdevies realizēt.
"Mēs paši dzīvojam Gulbenē. Un mums ir izdevies izveidot futbola treniņus mūsu pilsētā, un aicinām pievienoties arī citus bērnus ar kustību traucējumiem," priecīgi dalās Jana.
Futbola treniņi notiks reizi nedēļā ar Latvijas Futbola federācijas atbalstu. Kopā ar Tomu treniņos piedalīsies arī citi bērni. "Man izdevās savākt grupiņu un atrast treneri, kas uzņemtos to visu darīt, un federācija mūs atbalsta finansiāli. " Īpašu pateicību mamma izsaka Latvijas Futbola federācijas pārstāvim Ilvaram Koscinkevičam, jo "viņš bija tas kurš uzdrīkstējās un uzņēmās šī projekta virzību tieši mūsu latviešu jauniešiem."
