Gailums finālsacensības sāka pieticīgi – ar 70.93 metriem un desmito vietu. Jau otrajā piegājienā viņš rezultātu uzlaboja līdz 78.59 metriem un pacēlās uz septīto vietu, bet trešajā mēģinājumā pievienoja vēl gandrīz četrarpus metrus un sasniedza savu vakara labāko rezultātu – 82.97 metrus. Tobrīd tas deva otro vietu, par nieka centimetru apsteidzot poli Davidu Vegneru.

Latvietis pārliecinoši kvalificējās labāko astoņniekam un nopelnīja papildu trīs metienus, taču tajos savam rezultātam nepietuvojās. Turpretī piektajā sērijā vācietis Niks Tumms, kurš jau kvalifikācijā personīgo rekordu laboja uz 83.49 metriem, finālā rekordu uzlaboja vēlreiz un no trešās vietas ar 83.76 metriem – par piecu centimetru tiesu – kļuva par līderi, bet Gailumu nostūma uz bronzas pozīciju.

Pēdējā sērijā labs metiens arī 2024. gada Eiropas čempionam Jakubam Vadlejham, bet viņš Gailumam zaudēja deviņus centimetrus un augstāk par jau iepriekš ieņemto piekto vietu netika. Gailums atvadījās ar 80.33 metriem un bronzu, bet pēdējā sērijā uzsprāga 2022. gada Eiropas čempions un tā brīža vicelīderis Juliāns Vēbers, kurš pārsniedza 90 metrus, savu rezultātu uzlabojot par 6.7 metriem un izraujot tautietim zeltu no rokām. Jauns Eiropas čempionātu rekords – 90.40 metri.

Gailums par 12 centimetriem atpalika no sezonas labākā rezultāta un par 108 centimetriem – no personīgā rekorda, taču viņš uzrādīja savu labāko rezultātu un arī augstāko vietu lielajos forumos. Līdz šim trijos Eiropas čempionātos, divos pasaules čempionātos un vienās olimpiskajās spēlēs Gailums tālāk par 80 metriem bija metis vienīgi 2024. gada Eiropas čempionātā, kad ar 82.28 metriem izcīnīja 7. vietu. Vēl divus gadus iepriekš viņam 6. vieta ar 78.82 metriem.

Vīriešu šķēpmešanas iepriekšējo medaļu Eiropas čempionātos bija ieguvis Zigismunds Sirmais, 2016. gadā triumfējot ar 86.66 metriem.